Viedoklis

- Visi -
  • - Visi -
  • Galerija
  • Pasākumi
  • Video
  • Viedoklis
  • Ziņas
- Visi -
  • - Visi -
  • Konfliktu zonas
  • NBS
  • Pirmais pasaules karš
  • Podkāsti
  • Sports
  • Kultūra
  • Latvijas Neatkarības karš
  • Militārās mācības
  • NATO
  • Ārvalstīs
  • Jaunsardze
  • Pasākumu kalendārs
  • Starpkaru periods
  • Nozares politika
  • Otrais pasaules karš
  • Mūsdienu vēsture
  • Uzņēmējdarbība un inovācijas
  • Izglītība
  • Vienības un personības
  • Sabiedrība
  • Vēsturiski jūtīgie jautājumi
  • Viedoklis
  • Latvijā
  • Pasaulē
  • Tehnika un ekipējums
  • Vēsture
  • Dzīvesstils
- Visi -
  • - Visi -
  • 11. novembris
  • 18. novembris
  • 4. maijs
  • 6x6
  • 72 stundas
  • 72hours
  • 72часа
  • Ādaži
  • Afganistāna
  • Āfrika
  • agresija
  • Aizsardzības ministrija
  • aizsardzības ministrs
  • aizsardzības ministrs (84
  • ANO
  • Apvienotais štābs
  • Arktika
  • ASV
  • atbalsts sabiedrībai
  • Atlantic Resolve
  • atturēšana
  • Autokrātija
  • Aviācijas bāze
  • Balkāni
  • Baltija
  • Baltijas Aizsardzības koledža
  • Baltijas jūra
  • Baltkrievija
  • bankas
  • barikādes
  • bēgļi
  • Black Hawk
  • bruņojums
  • budžets
  • ceremonija
  • Covid-19
  • daba
  • dati
  • DefenderEurope
  • dezinformācija
  • dienesta gaita
  • Dienvidkoreja
  • digitālā vide
  • diktators
  • Diktatūra
  • diskusija
  • Divīzija "Ziemeļi"
  • dome
  • Dronu koalīcija
  • droš
  • drošība
  • eFPLatvija
  • Eiropas Aizsardzības fonds
  • Eiropas Komisija
  • Eiropas Savienība
  • ekipējums
  • ekonomika
  • ēnu flote
  • ES
  • evakuācija
  • finanses
  • formas tērps
  • G7
  • gaisa kuģis
  • Gaisa spēki
  • gāze
  • gāzesvads
  • genocīds
  • ģeopolitika
  • Godasardze
  • Gruzija
  • helikopteri
  • hibrīdkarš
  • iepirkumi
  • ieroči
  • Igaunija
  • imigranti
  • industrija
  • informācija
  • infrastruktūra
  • inovācijas
  • instruktori
  • Instruktoru skola
  • inženieri
  • Irāka
  • Irāna
  • izglītība
  • Izlūkošana
  • Jaunsardze
  • jaunsargi
  • JTAC
  • Jūras spēki
  • kadets
  • Kadetu skola
  • Kājnieku skola
  • Kalnu Karabaha
  • Kalpaka profesionālā vidusskola
  • Kanāda
  • kapelāns
  • Kapelānu dienests
  • kara bēgļi
  • Kara muzejs
  • kara noziegums
  • Kara upuri
  • karavīri
  • karogs
  • karš
  • kauja
  • Kazahstāna
  • Ķīna
  • komandieris
  • Kosova
  • Krievija
  • kuģi
  • kultūra
  • kurelieši
  • Lāčplēša Kara ordenis
  • Lāčusils
  • Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
  • Lielbritānija
  • lielvalstis
  • Lietuva
  • literatūra
  • mācības
  • mācības(72)
  • mācīn
  • medicīna
  • mediji
  • mediķi
  • Meža Mackeviči
  • Mežaine
  • Mi-17
  • migrācija
  • militārā parāde
  • Militārā policija
  • militārais mantojums
  • militārie mediķi
  • militārs konflikts
  • mobilizācija
  • Moldova
  • NAA
  • Nacionālā aizsardzības akadēmija
  • NATO
  • NATO daudznacionālā brigāde
  • NATO kaujas grupa
  • NATO samits
  • NBS
  • Neatkarības karš
  • nelikumīgie robežpārkāpēji
  • nemieri
  • nesprāgušās munīcijas iznīcināšana
  • NMPD
  • Nodrošinājuma pavēlniecība
  • Nord Stream
  • Norvēģija
  • nozares pētījumi
  • orķestris
  • palīdzība Ukrainai
  • pamatapmācība
  • paraugdemonstrējumi
  • pārtika
  • pasākumi
  • pašvaldība
  • Patria
  • patriotisms
  • pētniecība
  • Piedņestra
  • Piemiņa
  • poligons
  • Polija
  • politika
  • pretgaisa aizsardzība
  • Prezidents
  • propaganda
  • protests pret karu
  • psiholoģiskā noturība
  • Psihologu dienests
  • raķetes
  • rekrutēšana
  • rezerve
  • robeža
  • Robežsardze
  • sabiedrība
  • sabiedrotie
  • sadarbība
  • sankcijas
  • sapieris
  • sausā uzturdeva
  • Sauszemes spēki
  • Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde
  • Sīrija
  • Skandināvija
  • skolas
  • Somija
  • specialitātes
  • spēju attīstība
  • spiegošana
  • Spiegošana
  • sports
  • sprādzienbīstami priekšmeti
  • Štāba bataljons
  • starptautiskā sadarbība
  • starptautiskās operācijas
  • studijas
  • Taivāna
  • tehnika
  • tehnoloģijas
  • terorisms
  • tradīcija
  • transports
  • Turcija
  • Tuvie Austrumi
  • Ukraina
  • Vācija
  • Valsts aizsardzības dienests
  • valsts aizsardzības mācība
  • valsts drošība
  • Valsts policija
  • VAM
  • Varoņu gads
  • vēlēšanas
  • veselība
  • vēsture
  • vide
  • vides aizsardzība
  • Viltus ziņas
  • virsseržants
  • visaptveroša aizsardzība
  • vizi
  • vizīte
  • VUGD
  • Zemessardze
  • Zemessardzes orķestris
  • zemessargi
  • zemessargi (61
  • Ziemeļkoreja
  • Ziemeļvalstis
  • zvērests
  • Zviedrija
  • kiberdrošība
  • Personība
  • Iesaisties
  • Latvijas armijai 100
Jaunākos vispirms
  • Jaunākos vispirms
  • Vecākos vispirms

Nesen mediji ziņoja, ka Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji sarunā ar ES galveno diplomāti Kaju Kallasu it kā esot norādījis, ka Pekina nevar pieļaut Krievijas sakāvi karā pret Ukrainu. Austrālijas armijas atvaļinātais ģenerālis un militārais analītiķis Miks Raiens, kurš daudz uzmanības pievērš Krievijas–Ukrainas karam, uzskata, ka ir vismaz trīs...

Uzreiz pēc NATO samita Hāgā aicinājām uz interviju aizsardzības ministru Andri Sprūdu, lai noskaidrotu, kā gāja Latvijai šajā samitā un ko no pieņemtajiem lēmumiem varam gaidīt. Runājām arī par sabiedroto klātbūtni, aizsardzības finansējumu un to, kā Latvija plāno izmantot Eiropas Savienības resursus.

Intervijā ar “Sargs.lv” Ukrainas uzņēmuma “Kvertus” izpilddirektors Jaroslavs Filimonovs skaidro, kā viņa vadītā komanda izstrādā un ražo pretdronu risinājumus, kas jau tiek aktīvi izmantoti frontē. Viņš stāsta, cik ātri tehnoloģijas tiek pielāgotas kara vajadzībām un cik svarīgi ir attīstīt šādas spējas arī citās valstīs. Filimonovs atklāti norāda...

Rudenī paredzētās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās stratēģiskās militārās mācības "Zapad-2025" patlaban vairāk vērtējamas kā informatīva ietekmes operācija, šādu vērtējumu pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

Veiko-Vello Palms ir atvaļināts Igaunijas bruņoto spēku ģenerālmajors un šobrīd uzņēmuma “Frankenburg Technologies” valdes loceklis. Uzņēmums attīsta inovatīvas militārās tehnoloģijas, tostarp pretdronu raķetes. Intervijā “Dronu samita 2025” laikā viņš skaidro, kā Eiropai jāmaina pieeja militāro spēju attīstībai – pielāgojoties kara realitātei un...

Kā dronu tehnoloģijas maina karadarbību un vai Eiropa ir gatava kļūt patstāvīga to ražošanā? Dronu samita laikā Rīgā uz sarunu aicinājām Karlu Larsonu (Carl Larson), starptautiskās brīvprātīgo vienības “Defense Tech for Ukraine” izpilddirektoru. Intervijā viņš uzsver, ka Ukrainas pieredze skaidri parāda – kara laikā dronu tehnoloģijas noveco...

Stratēģiskā komunikācija nav tikai tehnisks instruments, bet valsts aizsardzības būtiska sastāvdaļa, kuras pamatā ir cilvēku uzticība, sapratne un iesaiste. Tā uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds, uzrunājot "Riga Stratcom Dialogue 2025" dalībniekus konferences otrās dienas atklāšanā. Viņš norādīja, ka sabiedrības iesaiste un komunikācija ir...

Pasaules informatīvā vide kļūst arvien haotiskāka, un tās radītie izaicinājumi tieši ietekmē sabiedrību spēju vienoties par kopīgu realitāti. Par to "Riga Stratcom Dialogue 2025" atklāšanas runās uzsvēra NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Starptautiskā Dronu samita laikā uz sarunu aicinājām doktori Oleksandru Moloju – vadošo pētnieci no Austrālijas Aizsardzības universitātes "UNSW Canberra". Viņa specializējas cilvēkfaktoru un aviācijas drošības jomā, vada pētījumus par dronu izmantošanu karadarbībā un sadarbojas ar Austrālijas Bruņotajiem spēkiem un industriju, tostarp izstrādājot...

Ukrainas spēki ir labi sagatavoti iespējamai Krievijas atbildei uz svētdien veiktajiem dronu uzbrukumiem Krievijas aviobāzēs izvietotajiem tālās darbības bumbvedējiem, medijiem sacīja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Iezīmējot gadu pēc Dronu koalīcijas dibināšanas, šī gada 28. maijā Rīgā Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti organizēs dronu samitu. Dronu samitā tiks apspriesti koalīcijas sasniegumi un gūtās mācības, kā arī diskutēts par nākotnes mērķiem, pievēršot uzmanību globālās drošības un modernās karadarbības izaicinājumiem...

Šī gada maijā Rīga kļūs par Eiropas dronu tehnoloģiju centru, uzņemot starptautisku Dronu samitu, kas pulcēs aizsardzības nozares vadošos ekspertus, pētniekus un uzņēmējus. Pasākuma līdzorganizators – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – šajā iniciatīvā ienes zinātnes un inovāciju perspektīvu. Universitātes inovāciju prorektore Liene Briede...

Kādas rudenī izvērtīsies Krievijas un Baltkrievijas kopīgās stratēģiskās mācības "Zapad-2025", būs ļoti atkarīgs no situācijas Krievijas karā Ukrainā, intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

ASV atkārtoti aicina Krieviju izbeigt agresiju pret Ukrainu un noslēgt pamieru, taču Kremlis joprojām spītīgi bloķē jebkādus centienus. Vācu medijs "BILD" ziņo, ka Rietumu politiskajos kuluāros parādījies satraucošs pieņēmums: kara beigās Vladimira Putina režīmu varētu satricināt nopietni iekšpolitiski izaicinājumi.

Krievijas diktators Vladimirs Putins cenšas izmantot Uzvaras dienas parādi Maskavā kā apliecinājumu tam, ka "Kremļa vara joprojām ir stipra". Tomēr britu laikraksta “The Times” komentētājs Rodžers Boiss norāda – šī pasākuma patiesā nozīme ir daudz neskaidrāka.

Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu, 4. maijā Talsos norisinājās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) diena - Brīvības svētki un militārā parāde. Piedāvājam aizsardzības ministra apsveikumu visiem Latvijas iedzīvotājiem šajā svētku dienā.

Vidējā un ilgtermiņā Krievijai būs arvien grūtāk atgriezties pie miera laika ekonomikas - tas savukārt rada iekšējo pieprasījumu uzturēt agresīvu ārpolitiku un turpināt bruņošanos, teikts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) apdraudējuma novērtējumā un aizvadītā gada darbības pārskatā.

Krievijas "trieciena veikšanas ķēde" — tas ir laiks no mērķa atklāšanas līdz trieciena veikšanai — šobrīd ir kļuvusi ievērojami ātrāka nekā kara sākumā, pateicoties uzlabotām izlūkošanas spējām, raksta “Business Insider”. NATO ir jāreaģē uz šīm pārmaiņām, uzsver eksperti.

Drošības situācija pasaulē arvien saglabājas nestabila un grūti prognozējama, taču Nacionālie bruņotie spēki būs un paliks mūsu valsts aizsardzības mugurkauls, kas ne vien fiziski rūpējas par Latvijas teritorijas un iedzīvotāju drošību, bet ar savu publisko tēlu un klātbūtni sabiedrībā veicina patriotismu un noturību. Kopš šī gada 24. janvāra NBS...

Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kuros Latvijai atkal jāsaskaras ar agresorvalsts Krievijas centieniem ar varu atjaunot savu impēriju, nav pieļaujama ekonomēšana uz valsts drošības tēriņiem, jo okupācijas radītie zaudējumi būs nesalīdzināmi lielāki, nekā gadījumā, ja valstij aizsardzības izdevumiem būs jāparedz 5% un vajadzības gadījumā pat 10%...

Iespējams, kādā brīdī būs jāatgriežas pie jautājuma par sieviešu obligātu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā (VAD), intervijā atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Zobenu dāvināšanas tradīcija jāsaglabā un jāturpina, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns.

Saistībā ar parādes zobenu iegādi armijas virsniekiem aizsardzības ministrs Andris Sprūds izdevis rezolūciju apturēt iepirkuma plānošanu, izvērtēt specifikācijas un apjomus, kā arī to, uz kurām virsnieku kategorijām šis iepirkums attiecas. Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina diskusijās par parādes zobenu iegādi armijas virsniekiem ņemt...

Krievi arī pamieru karā Ukrainā definēs kā savu uzvaru, un tas rada satraukumu par iespējamu spēku pārgrupēšanos un draudiem mūsu reģionā, atzina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Ja Ķīnas pilsoņi, kurus frontē sagūstījuši Ukrainas bruņotie spēki, izrādīsies Ķīnas armijas karavīri, pret Pekinu būtu jāievieš sankcijas. Tā intervijā laikrakstam “The Telegraph” norādījis Ķīnas Starpparlamentu alianses (IPAC) aktīvists un izpilddirektors Lūks de Pulfords, vēsta Ukrainas ziņu portāls “Unian”.

Šobrīd liekam stingrus pamatus Latvijas nacionālajai aizsardzības industrijai. To nosaka trauksmainā ģeopolitiskā situācija. Ir skaidrs, ka Krievija rada apdraudējumu Latvijai un iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kā turpinās karadarbība Ukrainā.

Vašingtonā bāzētā republikāņu domnīca “The Heritage Foundation” tās pirmā ceturkšņa publikācijās, kas veltītas NATO atturēšanas stratēģijas uzlabošanai un transatlantisko attiecību stiprināšanai, izcēlusi arī Latvijas pieņemto lēmumu ietekmi uz NATO aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanu, atzinīgi vērtējot Latvijas mērķtiecīgo kustību...

Pirmais pamiera līgums, kas noslēgts ar ASV starpniecību sarunās Saūda Arābijā, sniedz vairāk ieguvumu Maskavai, bet faktiski nekādus – Kijivai, raksta “The Times”.

Tuvākajos gados tiks vismaz dubultota vietējās industrijas klātbūtne Latvijas aizsardzības spējās, trešdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Aukstā kara laikā ASV un Padomju Savienība spēja vienoties vismaz par vienu lietu: kodolieroču izplatīšana ir bīstama visiem. Šobrīd, Trampa prezidentūras laikā, šāda pārliecība šķiet vājāka nekā jebkad agrāk. Galvenais iemesls – Trampa draudzīgā attieksme pret Krieviju un nicinošā izturēšanās pret NATO, raksta “Financial Times”.

Karam Ukrainā ieejot ceturtajā gadā, šķiet, ka Krievija ir atradusi panākumus gūstošu kombināciju Ukrainas armijas noplicināšanai – kombinētu kājnieku, dronu un planējošo bumbu taktiku, ko britu militārie analītiķi dēvē par “uzbrukuma trijstūri”, un to Ukraina nespēj apturēt. Tas liek uzdot jautājumu, vai arī NATO ir jāsāk apsvērt aizsardzību pret...

Kājnieku mīnas ir svarīgs spēju pastiprinātājs, kurš nebūt nav ne brīnumierocis, ne arī pienāks "pasaules gals", ja tās būs mūsu krājumos, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš.

ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunai uz karu Ukrainā būs drīzāk negatīva nekā pozitīva ietekme, šādu viedokli izteica politologs Kārlis Daukšts.

Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas nenozīmē tūlītēju visas pierobežas nomīnēšanu un apdraudējuma radīšanu iedzīvotājiem, pauda bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Līdz ar Krievijas diktatora Vladimira Putina izvirzītajiem nosacījumiem uguns pārtraukšanai Ukrainā bumba ir nonākusi ASV administrācijas pusē, Latvijas Radio komentēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis.

Lai Latvija spētu daudz labāk sagatavoties iespējamai Krievijas agresijai, valsts iekšlietu dienestiem aktīvi jāvēršas pret tā sauktajiem “krievu pasaules” gaidītājiem, jo Krievijas iebrukuma gadījumā šie cilvēki var izrādīties visaktīvākie kolaboranti. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst Ukrainas kara veterāns Serhijs, ar segvārdu “Krim”.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir paziņojis par plāniem apspriest ar Eiropas partneriem iespēju paplašināt Francijas kodolaizsardzību uz citām valstīm. Kopš Lielbritānijas izstāšanās no ES Francija ir kļuvusi par vienīgo kodolvalsti blokā. "Kyiv Post" apkopojis Eiropas preses veikto analīzi par šī priekšlikuma plusiem un mīnusiem.

Ne visi Miera līgumi nes mieru – daži noved pie lielāka kara. Minskas II vienošanās bija vāja un nespēja apturēt Krievijas agresiju. Tā deva Maskavai laiku un iespēju sagatavoties jaunam uzbrukumam, kas rezultējās pilna mēroga Krievijas iebrukumā Ukrainā 2022. gada februāri. Kara pētījumu institūta (ISW) pētniece Natālija Bugajova medijā “Kyiv...

Amerikas Savienotās Valstis nožēlos, ka pametušas Ukrainu, tā intervijā ar mediju “Newsweek” norāda bijušais ASV sauszemes spēku komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess.

Pašlaik Krievija var izdzīvot tikai karojot, jo visa tās ekonomika ir pakārtota militārajām vajadzībām, otrdien intervijā Latvijas Radio vērtēja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Miers ir pievilcīgs, tomēr grūti sasniedzams stāvoklis. Dažādiem cilvēkiem dažādos laikos tas var nozīmēt dažādas lietas. Tas attiecas arī uz Ukrainu. Miera meklējumi var dot vienu no diviem būtiski atšķirīgiem rezultātiem: Višī stila kapitulāciju, iespējams, ar pagaidu pamieru, kas Krievijai dod vairāk laika, lai tā varētu atjaunot bruņojumu un...

Mūsdienās Krievijas informatīvās un ietekmes operācijas ir ar daudz plašākiem uzdevumiem, nekā varētu likties, sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst bijusī aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova vietniece Hanna Maļara. 2022. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma viņas atbildībā nonāca cīņa ar Krievijas specdienestu informatīvajiem uzbrukumiem...

Lai apspriestu atbalstu Ukrainai, 24. februārī norisinājās Eiropas aizsardzības ministru video konference, kurā tās dalībnieki pauda stingru un nepārprotamu atbalstu Ukrainai. Sanāksmē piedalījās Igaunijas, Francijas, Ukrainas, Vācijas, Somijas, Zviedrijas, Latvijas, Nīderlandes, Norvēģijas aizsardzības ministri, kā arī pārstāvji no Dānijas...

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 24. februārī ieradās Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai apliecinātu vienotību ar Ukrainu cīņā pret agresorvalsts Krievijas iebrucējiem, pieminētu kritušos Latvijas karavīrus, kā arī līdz ar pārējiem Baltijas un Ziemeļvalstu vadītājiem izziņotu jaunu iniciatīvu - Ukrainas bruņoto spēku brigādes līmeņa vienības...

Ukrainu šogad sagaida neskaidrību pilns laiks, šādu vērtējumu pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Eiropas valstīm, jo īpaši Baltijas valstīm, ir aktīvi jāgatavojas iespējamai agresijai no Krievijas puses. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” stāsta bijušā Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova vietniece Hanna Maļara. Kā norāda eksperte, lai laicīgi atturētu Krieviju no tālākiem soļiem, uz jebkuriem hibrīdajiem uzbrukumiem jāseko stingrai...

Skaidrs, ka ASV jaunās administrācijas ārpolitikas pamatnostādnes būs balstītas savās interesēs, tāpēc, lai saglabātu transatlantisko saikni, Eiropai jāspēj sevi pozicionēt kā spēcīgu partneri, kam ir ko piedāvāt ASV, kas spēj pretoties Krievijai un ļaunuma asij, sociālajā tīklā "Facebook" pārdomās pēc Minhenes drošības samita dalās Latvijas Valsts...

Šonedēļ aprit viens gads, kad pēc manas iniciatīvas, kopā ar Lielbritāniju esam izveidojuši starptautisko Dronu koalīciju. Tās mērķis ir kopīgi palīdzēt Ukrainai piegādāt kaujas laukā tik nepieciešamos bezpilota lidaparātus. Trīs gadu laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir skaidri apstiprinājies, ka šis ir arī tehnoloģiju, īpaši...

Miers Ukrainā var tikt panākts tikai ar pašas Ukrainas piekrišanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

“Kā pasaulē spēcīgākajai aliansei, NATO jāturpina kolektīvi stiprināt savas aizsardzības un atturēšanas spējas gaisā, jūrā un uz zemes. Lai stiprinātu kolektīvo aizsardzību un attīstītu spējas, kas atbilst NATO aizsardzības plānu prasībām, visām alianses dalībvalstīm ir jākāpina savi ieguldījumi aizsardzībā. Ar 2 % no IKP aizsardzībai šobrīd ir par...

Turpmāko starptautisko sarunu rezultāts vienlaikus varētu noslēgties ar Ukrainas un Krievijas uzvaru, Latvijas Televīzijai atzina Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Eiropas Savienībai un NATO ir jāstiprina sadarbība, lai aizsargātu kritisko enerģētikas infrastruktūru no uzbrukumiem, kas arvien vairāk apdraud Eiropas stabilitāti. Kremlis, kas jau iepriekš izmantojis enerģētiku kā ieroci, nezaudē savu “galvenā aizdomās turamā” statusu. Tāpēc NATO ir pienācīgi jānodrošina Baltijas jūras – tā sauktā "NATO ezera" –...

Svarīgas nav pašas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putnu kā tādas, bet lai viņš aizvācas no Ukrainas, ceturtdien sarunā ar žurnālistiem Briselē sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

Mazie incidenti liek armijai attīstīt spējas, kas ir atšķirīgas no konvencionālajā karā nepieciešamā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

Cilvēkiem būtu jāieklausās aicinājumos nedoties uz Krieviju un Baltkrieviju, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir bail no sarunām par kara izbeigšanu, otrdien platformā "X" pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, šādu viedokli paužot īsi pēc tam, kad Putins bija noraidījis tiešas sarunas ar Zelenski.

Gandrīz trīs gadus ilgajā Krievijas pilna mēroga karā pret Ukrainu agresorvalsts bruņotie spēki līdz pagājušā gada oktobrim kopumā zaudējuši aptuveni 700 000 karavīru, no kuriem, kā liecina Krievijas un raidorganizācijas “BBC” pētnieku aplēses, vismaz 400 000 ir miruši vai pārāk smagi ievainoti, lai atgrieztos kaujas laukā. Eiropas politikas...

Pēc jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā būs jārisina nopietnas dilemmas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ukrainas armija pērn augustā sāka uzbrukumu Kurskas virzienā, jo analīzē tika konstatēts, ka tā ir Krievijas bruņoto spēku vājā vieta, intervijā sacīja Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Pēc republikāņa Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā sāksies ļoti agresīva un skaļa protekcionisma politika, tomēr pavisam cits jautājums ir, ar ko šī politika beigsies, intervijā aģentūrai LETA teica bijušais Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis.

Baltijas valstu aizsardzība ir neaizstājama NATO un Eiropas Savienības kopējās drošības arhitektūras sastāvdaļa. Pieaugošie hibrīddraudi un nesenie kritiskās infrastruktūras bojājumi Baltijas jūrā vēlreiz apliecina nepieciešamību pastiprināt reģionālo sadarbību, cieši sadarbojoties gan ar sabiedrotajiem, gan starptautiskajām organizācijām. Tā darba...

NATO ir jāstiprina klātbūtne Baltijas jūrā un jāvēršas pret Krievijas "ēnu floti", uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš otrdien piedalījās Baltijas jūras NATO sabiedroto samitā Helsinkos, Somijā.

Ar Krievijas "ēnu flotes" kuģiem varētu cīnīties, ieviešot bargākus cietumsodus šo kuģu apkalpes locekļiem par Baltijas jūrā pastrādātajām pretlikumīgajām darbībām, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieris, flotiles admirālis Māris Polencs.

Ja tuvākajā laikā ASV nepiešķirs ievērojamu palīdzības paketi Ukrainai, valsts varētu zaudēt karu nākamo 12–18 mēnešu laikā. Politikas analītiķis Roberts Kagans, kurš specializējas ASV ārpolitikā un starptautiskajās attiecībās, savā jaunākajā rakstā “The Atlantic” norāda, ka tas nebūs tikai teritoriju zaudējums, bet gan pilnīga Ukrainas sakāve, kas...

Nākamā gada budžeta prioritāte būs aizsardzības spēju un budžeta stiprināšana, aģentūrai LETA apgalvoja "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Nav jāsatraucas par to, ko jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps runā, bet jāskatās, ko viņš reāli dara, intervijā Latvijas Radio sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Elīna Vrubļevska.

Otrajai Donalda Trampa administrācijai gatavojoties uzņemties vadību par ASV ārpolitiku un drošības politiku, Vašingtonā notiek spraigas debates par to, kādai valstij kara beigās jābūt Ukrainai, kādu miera līgumu var panākt ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un kādas vispār ir ilgtermiņa perspektīvas, lai panāktu modus vivendi ar Krieviju. Šim...

Pretēji vairāku ekspertu paustajam, par mieru Ukrainā nav iespējama vienošanās tikai starp Krieviju un ASV, kurā Ukraina būtu gala produkta saņēmēja, intervijā laikrakstam "Diena" pauž Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Ja Somija vai Igaunija prasīs NATO 4. panta konsultācijas, Latvija to atbalstīs, norādījis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Domājot par Baltijas jūras reģiona drošību, ir "jātur galdā" jautājums arī par Baltijas jūras iespējamu slēgšanu, piektdien intervijā TV3 izteicās Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Līdz ar Donalda Trampa stāšanos ASV prezidenta amatā Savienoto Valstu ārpolitika un drošības politika būs mazāk prognozējama, aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders.

Pierādījies, ka incidentu Baltijas jūrā novēršanā vislabāk strādā fiziska klātbūtne. Tā intervijā, runājot par kritiskās infrastruktūras drošību Baltijā jūrā, saka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Māris Polencs. Lai īstenotu nepārtrauktu klātbūtni, Jūras spēku jūrnieki Latvijas teritoriālajos jūras ūdeņos un...

2024. gadā turpinājās agresorvalsts Krievijas sāktais karš Ukrainā. Cenšoties kaitēt Ukrainu atbalstošajām Rietumvalstīm, Krievija pastiprināja savu hibrīdo agresiju, pievēršoties dažāda veida sabotāžām un diversijas operācijām, no kurām bīstamākās bija infrastruktūras bojāšana Baltijas jūrā. Aizejošais gads un tā nestie drošības izaicinājumi...

Pirms neilga laika negaidītā uzbrukumā Sīrijas bruņotā opozīcija pēc vairāk nekā 10 gadus ilgušā pilsoņkara padzina agresorvalsts Krievijas un Irānas atbalstītā tirāna Bašara al Asada režīmu. Šāds notikumu pavērsiens pamatīgi samaisījis kārtis ne tikai saspringtajā Tuvo Austrumu drošības arhitektūrā, bet arī atstājis daudz plašāku iespaidu uz...

ASV un Eiropas attiecības ekonomiskajā plāksnē var būtiski ietekmēt NATO stabilitāti un rīcībspēju, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Ukrainas specdienesti ar Krievijas varas un spēku struktūru pārstāvju likvidācijām Krievijā mēģina graut pretinieku morāli, atzina Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Ja Sīrijā neiestāsies miers, bet atsāksies militāri konflikti, no turienes ir sagaidāms jauns masveida migrācijas vilnis, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas veic desmitiem izmeklēšanu par iespējamu sabotāžu, un prezidents Gitans Nausēda atzinis, ka pieaug apdraudējuma līmenis valstī.

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaucamo izlozē nākotnē varētu iekļaut arī 20 un 21 gadu vecos jauniešus, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pieļāva topošais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.

Krievija turpina gatavoties reālai militārai konfrontācijai ar rietumvalstīm, taču pirms tam tā var mēģināt panākt NATO šķelšanos, uzskata Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta (BND) prezidents Bruno Kāls.

Hibrīduzbrukumi, nevis atklāts karš, joprojām ir ticamākais apdraudējums Latvijai, šādu vērtējumu intervijā žurnālam "Ir" paudis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam izvirzītais Kaspars Pudāns.

Krievija jau vairākus gadu desmitus ir apguvusi informācijas manipulācijas mākslu, pārveidojot tradicionālās propagandas taktikas modernā hibrīdieroču arsenālā. Šīs dezinformācijas kampaņas ir mērķētas ne tikai uz konkrētām valstīm kā Ukraina vai Baltijas valstis, bet arī uz visu Rietumu sabiedrību, radot maldus, šķelšanos un uzticības zudumu...

Ukrainas Bruņoto spēku uzbrukumi Krievijas teritorijas dziļumā ir izšķiroši, lai vājinātu okupācijas armijas potenciālu visā frontē, vēsta ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Kā ik gadu valsts svētku ietvaros Doma baznīcā notikušajā ekumēniskajā dievkalpojumā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags uzrunāja klātesošos un visus Latvijas iedzīvotājus, atgādinot par miera vērtību un tās trauslumu. Savā sprediķī arhibīskaps uzsvēra, ka miers nav dabisks stāvoklis, bet gan privilēģija, kas prasa...

Krievija nespēs nedz ilgi turpināt karu, nedz to viegli pabeigt, prognozē ASV žurnāls "Foreign Policy", atsaucoties uz atklāto avotu izlūkinformācijas (OSINT) analītiķu datiem.

Kopš izveidota dronu koalīcija, Ukrainas bruņotie spēki saņēmuši vairākus tūkstošus dronus, kas palīdzējuši ne tikai veikt militārās operācijas kaujas laukā, bet arī glābt Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju dzīvības. Tā par dronu koalīcijas lomu Ukrainai sniegtajā atbalstā intervijā portālam “Sargs.lv” norāda Ukrainas aizsardzības ministra...

Šā gada 14. februārī Ramšteinas formāta sanāksmē Ukrainas atbalstam Latvijas un Lielbritānijas vadībā tika izveidota dronu koalīcija. Šobrīd tajā darbojas 17 valstis, kuras apņēmušās nodrošināt Ukrainas pārākumu bezpilota tehnoloģiju jomā pār agresorvalsti Krieviju, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku uzvaru karā. Koalīcijas ietvaros nepilnā gada...

Līdz ar Donalda Trampa uzvaru 2024. gada vēlēšanās, kļūstot par 47. ASV prezidentu, rodas neparedzamības sajūta, domājot par to, kā viņa otrā prezidentūra ietekmēs drošības situāciju Eiropā un pasaulē. Vienlaikus ir skaidrs, ka gaidāmas lielas pārmaiņas. “Sargs.lv” aptaujātie eksperti – Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un...

Maz ticams, ka Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā liks Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam uzreiz mainīt savu taktiku Ukrainā, aģentūrai LETA atzina Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Ziemeļeiropas drošības un ārpolitikas forumā “Rīgas konference 2024”, kas norisinājās oktobra vidū, aicinājām uz sarunu bijušo ASV armijas komandieri Eiropā atvaļināto ģenerāli Benu Hodžesu, vaicājot, kā karu Ukrainā ietekmēs ASV vēlēšanas, kā reaģētu ASV uz iespējamo Krievijas kodoltriecienu Ukrainā un kā varētu noslēgties karš Ukrainā.

Ziemeļeiropas drošības un ārpolitikas forumā “Rīgas konference 2024”, kas norisinājās oktobra vidū, aicinājām uz sarunu Karalisko Apvienoto dienestu institūta (RUSI) ģenerāldirektori Dr. Karinu von Hippelu (Karin von Hippel), vaicājot, kā karu Ukrainā ietekmēs ASV vēlēšanas, vai sagaidāms militārs konflikts Taivānā, kā Krievijas vērstais karš pret...

Ukraina nelūgs sabiedrotajiem sūtīt savu kontingentu uz fronti pēc Ziemeļkorejas karavīru pievienošanās Krievijas armijai karā Ukrainā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka šāds lūgums būtu bīstams un apdraudētu esošo atbalstu Ukrainai.

“Patria” 6x6 bruņumašīnas ir kļuvušas par nozīmīgu Latvijas aizsardzības sistēmas un militārās industrijas daļu. “Patria” 6x6 projektā tika sasniegts būtisks pagrieziena punkts - Latvijā tika uzsākta bruņumašīnu pilna cikla ražošana, un pirmais Latvijā ražotais bruņutransportieris ir jau pievienojies Zemessardzes sastāvam. Ziemeļeiropas drošības un...

"Militarizētās tēlniecības kompozīcija" pie Ādažu bāzes ir zināma bezgaumība, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Krievija saskaras ar ekonomiskām problēmām un cilvēkresursu trūkumu. Tas var piespiest Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu mainīt kara vešanas taktiku vai atrast veidu, kā nodrošināt resursus, lai saglabātu sava režīma stabilitāti, vēsta Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Pašreizējā Krievijas diktatora Vladimira Putina uzvaras teorija balstās uz konflikta ieilgšanu un pārliecību, ka okupanti spēs uzvarēt nogurdināšanas karā. Tomēr Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi uzskata, ka šie plāni var ciest graujošu sakāvi. Putins un Krievijas militārā vadība ir pavēlējuši karavīriem vairāku gadu garumā veikt uzbrukumus...

No 17. līdz 18. oktobrim aizsardzības ministrs Andris Sprūds piedalījās NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, Beļģijā, kur alianses dalībvalstis diskutēja par NATO atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu. Tajā viņš pauda nepieciešamību ieviest pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli NATO austrumu flangā.

Tuvojoties rudenim un ziemai, Krievijas karaspēks steidzas ar savām operācijām Ukrainā, pauda Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš.

Kosovas premjerministrs Albins Kurti ceturtdien paziņoja, ka Balkānu reģionā pēdējo 25 gadu laikā ir valdījis vislielākais miers, brīvība un demokrātija, taču tas var tikt pagriezts atpakaļ, ja Krievija gūs panākumu Ukrainā un iedrošinās Serbiju uz ekspansiju.

Patlaban esam vistuvāk Tuvo Austrumu "mucas sprāgšanai", atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, komentējot Irānas raķešu triecienus Izraēlai.

Konfliktam Tuvajos Austrumos eskalējoties un skarot stratēģiskās teritorijas, varētu tikt nopietni traucētas globālās enerģijas piegādes ķēdes, notikt straujš naftas un gāzes cenu kāpums, kā arī pieaugt migrantu plūsmas uz Eiropu un terorisma draudi, tādu viedokli pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) Tuvo Austrumu pētniecības programmas...

“Krīzes situācijās komunikācijai ir jābūt operatīvai un precīzai, tādēļ Aizsardzības ministrijai kopā ar Iekšlietu ministriju un sadarbībā ar pašvaldībām ir jāizstrādā mehānisms informācijas aprites uzlabošanai hibrīdu apdraudējumu gadījumā,” pēc tikšanās ar Rēzeknes, Ludzas un Krāslavas pašvaldību priekšsēdētājiem pauda aizsardzības ministrs...

Attiecībā uz Krieviju visas tā dēvētās sarkanās līnijas jau ir pārkāptas un vienīgā iespējamā Ukrainas kara eskalācija ir kodoleskalācija, paziņojis Igaunijas prezidents Alars Kariss, paužot pārliecību, ka Krievija nelietos kodolieročus.

Nedēļas nogales "Shahed" drona incidentā konkrētā rīcība tika novērtēta kā visdrošākais reaģēšanas veids, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Kamēr NATO pārapbruņojas un integrē jaunas dalībvalstis, Baltija strauji kļūst par fortificētu frontes līniju ar pieaugošiem alianses spēkiem, lai pretotos Krievijas draudiem, savā rakstā norāda Eiropas Politikas analīzes centra (CEPA) pieaicinātais pētnieks Dags Livermors. Tomēr, kā norāda pētnieks, lai uzlabotu aizsardzību pret Krievijas...

Militārās mācības “Namejs” tradicionāli ir Nacionālo bruņoto spēku gada noslēguma mācības, kurām pēdējos gados piešķirta paplašināta nozīme un tās ir kļuvušas par visaptverošas valsts aizsardzības mācībām. “Iepriekšējā gadā mācību laikā mēs esam identificējuši nepieciešamos uzlabojumus. Tāpat katru gadu tiek papildinātas mūsu kaujas spējas ar jaunu...

Ļoti modri un ieinteresēti sekojam līdzi karadarbībai Ukrainā - gan cilvēcīgi, gan profesionāli, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieks, brigādes ģenerālis Georgs Kerlins.

Polijai ir konstitucionāls pienākums notriekt virs Ukrainas Krievijas raķetes, kas varētu trāpīt Polijas teritorijā, pirmdien publicētā intervijā laikrakstam "Financial Times" paudis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

Iespējama krievu drona ielidošana Polijā ir NATO dienas kārtībā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Pagājušajā sestdienā, 17. augustā, noslēdzās ikgadējās Mičiganas Nacionālās gvardes rīkotās militārās mācības “Northern Strike”, kurās šogad piedalījās vairāk nekā 6300 karavīru no ASV un piecām sabiedroto valstīm, tostarp, arī Latvijas karavīri un zemessargi. Mācību gaitā mūsu karavīru sniegumu klātienē novērtēt bija ieradies arī brigādes...

“Šobrīd jums jādara viss, lai karš nenonāktu jūsu zemē,” tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka Ukrainas bruņoto spēku kapelāns leitnants Vladimirs Streļcovs. Viņš 2014. gadā pārdzīvoja pirmo prokremlisko teroristu iebrukumu savā dzimtajā pilsētā Slovjanskā, kur pieredzēja tā sauktās “krievu pasaules” sākotnējās zvērības. Tagad viņšplecu pie pleca...

Pēc Rietumvalstu un Krievijas ieslodzīto apmaiņas arī Latvijas ārlietu dienestam vajadzētu izvērtēt Krievijas vēstniecības Rīgā slēgšanu spiegu darbības ierobežošanai, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Baltijas Aizsardzības koledžas lektors Krievijas militārās un stratēģiskajās studijās Sandis Šrāders...

Pagaidām ar vārdu "miers" Krievijas pret Ukrainu sāktā kara kontekstā katrs domā kaut ko savu, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Krievijas specdienesti savervētos Eiropas valstu iedzīvotājus nereti sūta īstenot kaitnieciskas aktivitātes ārpus viņu mītnes valsts, lai jauktu pēdas, aģentūrai LETA atzina Valsts drošības dienestā (VDD).

Ātrvilcienu satiksmes sabotāžās akti Francijā varētu būt Krievijas mēģinājums sabojāt olimpisko spēļu norisi, pieļauj NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Agresorvalsts Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam būs vajadzīgi pieci gadi, lai atjaunotu savas armijas spēku pirmskara līmenī, paziņojis Apvienotās Karalistes Aizsardzības štāba priekšnieks admirālis sers Tonijs Radakins, vēsta ASV medijs “Newsweek”.

NATO ir vēlme atturēties no tālākas konfrontācijas eskalācijas ar Krieviju, intervijā LTV "Rīta panorāmai" vērtēja Latvijas vēstnieks Polijā Juris Poikāns.

Portāls "Sargs.lv" uz sarunu aicināja stratēģi un vairāku grāmatu autoru, atvaļināto Austrālijas armijas virsnieku ģenerālmajoru Miku Raienu (Mick Ryan), kura dienesta gaitas ilgušas vairāk nekā 35 gadus. Dienesta laikā viņš ticis dislocēts misijās Irākā un Afganistānā. Papildus savai militārajai karjerai ģenerālmajors Raiens ir Vašingtonā bāzētā...

Vēl pirms samita vairums ekspertu apgalvoja, ka nevaram gaidīt skaļus paziņojumus NATO samitā Vašingtonā. Tagad zināms, ka 32 valstis ir parakstījušas deklarāciju, kas paredz nākamā gada laikā sniegt Ukrainai 40 miljardus eiro lielu palīdzību, taču Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā portālam “Sargs.lv” uzsver, ka, lai gan deklarācijas ir...

Ideoloģizācijas pastiprināšana Krievijā var liecināt par režīma centieniem nodrošināt papildu sabiedrības mobilizācijas un leģitimizācijas resursus sastopoties ar pakāpenisku sociālekonomisko lejupslīdi, savā jaunākajā rakstā secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

NATO dalībvalstis kopumā ir vienisprātis, ka Baltijas valstu rotācijas pretgaisa aizsardzības jautājumi ir jārisina alianses militārajai vadībai, nevis atsevišķu valstu politiķiem, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Alianses samitā Vašingtonā, ASV, kas norisināsies no šodienas līdz ceturtdienai, varētu lemt par "Eiropas pīlāra NATO" attīstīšanu, prognozēja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Krievija mērķtiecīgi izdarīja raķešu triecienu pa Kijivas bērnu slimnīcu "Ohmatdet" ar raķeti H-101, un Rietumu piegādātās pretgaisa aizsardzības sistēmas nespēja novērst šo uzbrukumu, pauž laikraksta “Bild” militārais analītiķis Julians Repke.

Šonedēļ paredzētajā NATO samitā, visdrīzāk, nebūs skaļi paziņojumi attiecībā uz Baltijas valstu drošību, aģentūrai LETA atzina Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.

Pašlaik ir vērojama gana liela sabiedrības interese iesaistīties valsts drošības stiprināšanā, novērojusi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vadība.

Kāda ir Krievijas iesaiste pret Izraēlu vērstajos "Hamās" uzbrukumos un cik lielā mērā tā atbalsta Irānu agresijā pret Izraēlu? Vai pierādījumi, kas liecina par Krievijas dalību šajos konfliktos, varētu mainīt Izraēlas nostāju arī attiecībā uz atbalstu Ukrainai? Par šiem jautājumiem sarunājamies ar atzīto Tuvo Austrumu pētnieku Deniju Citrinovicu...

Aizsardzības stiprināšana pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos jaunajai Eiropas Komisijai jānosaka par prioritāti. To sarunā ar Itālijas aizsardzības ministru Gvido Kroseto (Guido Crosetto) uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Itālijas aizsardzības ministrs atbalstīja A. Sprūda priekšlikumu arī par aktīvākas Eiropas Investīciju bankas...

Nākamais NATO ģenerālsekretārs, līdzšinējais Nīderlandes premjerministrs Marks Rite ir pieredzējis politiķis un alianses kurss turpināsies līdzšinējā virzienā, pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Pieaugošā dronu tehnoloģiju loma mūsdienu karadarbībā diktē jaunus un stingrus spēles noteikumus ne tikai tehnoloģiju attīstībai, bet arī kājnieku apmācībai, tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” stāsta augsta līmeņa virsnieki no Ukrainas bruņoto spēku triecienbrigādes, kuru vārdus un dienesta pakāpes drošības dēļ neatklāsim. Pirms pāris nedēļām...

Ukrainas karš ir pirmais lielais starpvalstu karš, kurā abas puses izmanto ievērojamu skaitu tālās darbības ieroču sistēmas, kas ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu mūsdienu augstas intensitātes karadarbībā. Pagājušajā piektdienā Nacionālās aizsardzības akadēmijas starptautiskajā konferencē "Krievijas karš pret Ukrainu: Stratēģija, militārās...

Pagājušajā piektdienā starptautiskajā konferencē "Krievijas karš pret Ukrainu: Stratēģija, militārās tehnoloģijas un Eiropas drošība" Miera pētniecības un drošības politikas institūta eksperts doktors Matiass Šulce (Matthias Schulze) sniedza analīzi par kiberoperāciju lomu un efektivitāti mūsdienu konfliktos, balstoties uz novērojumiem no notiekošā...

NATO austrumu robeža ir visapdraudētākā no visām alianses robežas daļām, norādīja Polijas prezidents Andžejs Duda preses konferencē, ar kuru otrdien noslēdzās NATO Austrumu flanga valstu samits.

Pagājušajā piektdienā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā norisinājās Drošības un stratēģiskās pētniecības centra organizētā starptautiskā konference "Krievijas karš pret Ukrainu: Stratēģija, militārās tehnoloģijas un Eiropas drošība". Tajā Glāzgovas Universitātes profesore vēsturniece un politoloģe Beatrise Hoizere (Beatrice Heuser) sniedza...

Kā pareizi sagatavoties krīzes situācijām un militāriem apdraudējumiem? Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš vērtē iedzīvotāju gatavību krīzes situācijām. Ieklausies padomos un bruņojies ar zināšanām! Atjaunoto rīcības bukletu atradīsi: www.sargs.lv

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs starptautiskajā konferencē “Riga StratCom Dialogue 2024” izteica asu kritiku par Eiropas Savienības (ES) politiku attiecībā uz Gruziju un Rietumbalkāniem, uzsverot nepieciešamību pēc skaidriem un stingriem vēstījumiem, lai veicinātu stabilitāti un demokrātiju šajos reģionos.

Līdzšinējā pasaules iekārta ir beigusi pastāvēt, un pašlaik ir izveidojusies jaunā pasaule, kurā valda konkurence starp demokrātiju un autoritāriem režīmi, kuri vēlas izaicināt demokrātiju, atklājot NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra konferenci "Stratcom Dialogue 2024", pauda centra direktors Jānis Sārts.

Lai piespiestu iedzīvotājus pamest Harkivu, Krievija varētu atkārtot stratēģiju, ko 2016. gadā izmantoja Sīrijas pilsētā Alepo, sagraujot infrastruktūru un sabombardējot civilos rajonus, uzskata Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Litvinenko.

Dronu koalīcijas programmā Latvijā ir dzimusi jauna dronu ražotāja zvaigzne, intervijā žurnālam "Klubs" paudis Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs.

“Ukrainai ir jāatļauj veikt uzbrukumus pa objektiem Krievijas teritorijā. Militāro piegāžu apjoms un ātrums Ukrainai ir tikai viena medaļas puse. Otra puse ir tas, kā šis militārais aprīkojums tiek izmantots. Kamēr dažas valstis neļauj veikt triecienus Krievijas teritorijā, tā turpina nogalināt Ukrainas iedzīvotājus un graut tās infrastruktūru no...

Krievijas vēlme mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā var kļūt par eskalējošu pasākumu, sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Atsākot uzbrukumus pie Harkivas, Krievijas galvenais stratēģiskais mērķis tomēr arvien varētu būt pilnībā okupēt četrus citus Ukrainas reģionus, otrdien intervijā TV3 pieļāva Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns.

Dronu koalīcija Ukrainai varētu paplašināties arī turpmāk, pieļauj aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Frontē Ukrainā gaidāma ļoti sarežģīta vasara, otrdien intervijā TV3 prognozēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Zemessardze aicina sabiedrību gan svētkos, gan ikdienā atcerēties un atgādināt viens otram, ka atbildība par Latvijas aizsardzību sākas no katra Latvijas cilvēka. Šim nolūkam Latvijas zemessargi ir radījuši vadmotīvu “Mana Latvija. Mana atbildība.”, ar kuru mudina ikvienu ne tikai...

ASV piešķirtās militārās palīdzības nozīmi Ukrainā redzēsim tuvāko nedēļu, mēnešu laikā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš.

Intervijā portālam “Sargs.lv” ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons skaidro, vai Latvija un NATO var gaidīt ASV militāro atbalstu iespējamas Krievijas agresijas gadījumā, kāda bijusi Latvijas un ASV sadarbība vairāk nekā divdesmit gadu garumā, kā arī kādi ir iespējamie NATO attīstības scenāriji.

"Eiropas Savienībai nekavējoties jālemj par Krievijas Centrālās bankas iesaldētās peļņas novirzīšanu militārajam atbalstam Ukrainai. Šie aptuveni 3 miljardi eiro gadā kopā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu piešķirto atbalstu sniegtu Ukrainai papildus tik steidzami nepieciešamo munīciju un pretgaisa aizsardzību,” sacīja aizsardzības ministrs...

Šodien, 18. aprīlī, pulksten 13.00 Skrundas pilskalna estrādē norisinājās Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandiera svinīgā maiņas ceremonija, kuras laikā brigādes komandiera amatā stājās pulkvežleitnants Edmunds Svenčs, nomainot līdzšinējo brigādes komandieri pulkvedi Andri Riekstu. Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja jauno Zemessardzes 4...

Tuvo Austrumu konflikts izplešas, kas pasaulei nozīmē papildu nestabilitāti, bet Ukrainai - pasaules uzmanības samazināšanos, sociālajos tīklos vērtē NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, komentējot Irānas triecienus Izraēlai.

Krievija pašlaik Ukrainā gūst taktiskus, nevis stratēģiskus panākumus, šādu vērtējumu šorīt TV3 pauda Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš.

No 8. līdz 12. aprīlim Vācijas, Dānijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku pārstāvji veic mācību novērošanas lidojumu pāri Latvijas teritorijai. Šī mācību lidojuma galvenais mērķis ir veikt Atvērto debesu līguma jomas speciālistu (novērotāju) apmācību, pārbaudīt AIRBUS A319 OH novērošanas aprīkojuma darbību un veicināt speciālistu...

Diskusijā piedalās biedrības “Uzņēmēji mieram” direktore Laura Skrodele un Nacionālo bruņoto spēku eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš, savukārt sarunu vada “Sargs.lv” žurnālists Aivars Madris. Diskusijas gaitā uzaicinātie viesi pārrunās to, kā Latvijas ziedotie droni tiek izmantoti kaujās, kādus...

NATO spēja ātri izvērst līdz 500 tūkstošiem karavīru uz savām austrumu robežām, atbildot uz Krievijas agresiju, ir atkarīga no tādu šķēršļu pārvarēšanas kā birokrātija un trausla dzelzceļa infrastruktūra, sevišķi Vācijā, ziņo britu laikraksts "The Telegraph".

Krievijai var būt militārs pārākums pār individuālām NATO dalībvalstīm, bet neviena valsts nespēj mest militāru izaicinājumu visai NATO aliansei, intervijā aģentūrai LETA pauda Rīgas ostā piestājušās Spānijas fregates "Almirante Juan de Borbón" admirālis un NATO pirmās pastāvīgās jūras spēku grupas (SNMG-1) komandieris Hoakins Ruiss.

NATO valstis, kas netērē 2% no IKP aizsardzībai, spēlē "krievu ruleti" ar Rietumu nākotni, publikācijā laikrakstā "Daily Telegraph" brīdināja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Grānts Šapss.

NATO Daudznacionālā Ziemeļaustrumu korpusa štāba komandieris ģenerālleitnants Jirgens-Joahims fon Zandrarts (Jürgen-Joachim von Sandrart) apmeklēja Baltijas jūras reģiona valstis, lai vietējiem bruņotajiem spēkiem sniegtu plašāku informāciju par to lomu kopējos NATO reģionālajos aizsardzības plānos. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” ģenerālleitnants...

Artilērijas lādiņu ražošanas apjoms Eiropā tiks palielināts arī nākamajos gados, intervijā Latvijas Radio teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

“Pašvaldību vadītājiem nav jāzina militārie plāni, jo tas uzreiz kļūst par draudu. Ukrainā pēc pilna mēroga invāzijas sākuma bija vismaz trīs gadījumi, kad pilsētu pašvaldības nonāca krievu karavīru kontrolē, un okupanti uzreiz vērsās pret pilsētu vadītājiem. Pret viņiem tika izmantotas dažādas metodes, lai izspiestu informāciju par Ukrainas...

Ir paredzams, ka līdz 2025.gadam kiberuzbrukumus piedzīvos vismaz viena trešā daļa no Latvijas kritiskās infrastruktūras, prognozēja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien aicināja visas dalībvalstis turpināt nodrošināt Ukrainai militāro palīdzību, uzsverot, ka kapitulācija nav miers.

Kā savā pārskatā par darbību 2023. gadā norāda Valsts drošības dienests, Krievija arī 2024. gadā turpinās centienus ietekmēt Latvijas sabiedrības noskaņojumu, īpaši koncentrējoties uz prokremliski noskaņoto sabiedrības daļu. Vienlaikus VDD pauž, ka turpinoties karam Ukrainā, Kremļa iespējas ietekmēt Latvijas iekšpolitiskos procesus un radīt draudus...

Latvijas iedzīvotājiem jābūt gataviem dažāda veida provokācijām un hibrīdkara elementiem, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Atsaucoties uz pēdējā laikā informatīvajā telpā izskanējušajām tendenciozajām spekulācijām no dažādiem avotiem par iespējamu apdraudējuma pieaugumu Eiropā, tostarp Latvijā, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aicina sabiedrību šādus vēstījumus vērtēt kritiski, nedalīties ar tiem tālāk, lai neatbalstītu Krievijas propagandas mašinēriju tās mēģinājumos...

Medijs "Financial Times" pauž, ka Eiropas armijām tuvākajos gados būtu jākāpina personālsastāva skaits, lai NATO varētu demonstrēt pārliecinošu pretstāvi Krievijas armijas potenciālajai agresijai.

Ukraina vēl vairākus mēnešus būs neizdevīgā situācijā kaujas laukā, un, visticamāk, nespēs uzsākt jaunu pretuzbrukumu līdz vasaras beigām, paziņojis Lielbritānijas bruņoto spēku komandieris admirālis Tonijs Radakins.

Sekojot līdzi spraigajiem notikumiem Ukrainas frontē, Latvijas sabiedrībā turpina virmot neērti jautājumi. Vai mēs būsim nākamie? Vai mēs esam gatavi? Vai NATO mūs aizstāvēs un vai mēs paši esam spējīgi aizstāvēties? Tā ir dabiska reakcija uz nežēlību, ko Krievijas armija demonstrējusi visai pasaulei pēdējo divu gadu laikā. Izmantojot plašsaziņas...

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt ir uzsvēris, ka miera sarunas ar Krieviju varētu būt iespējams tikai tādā gadījumā, ja Krievijas karaspēks brīvprātīgi aizies no Ukrainas teritorijas, taču eksperti pauž bažas, ka Rietumu atbalsta trūkuma dēļ Ukraina var būt spiesta piekāpties miera sarunām.

Krievija pašlaik vērojamo Ukrainas vājumu mēģinās izmantot savā labā, tomēr strauji uzbrukuma manevri un triecieni nav paredzami, jo Krievijai nav tik milzīgu resursu, prognozē Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns.

Tuvojoties Krievijas prezidenta “vēlēšanām”, diktatoram V. Putinam ir izdevies ieņemt Doņeckas apgabala nelielo Avdijivkas pilsētu. Krievijas armijas panākumu šajā uzbrukumā diktēja gan pārsvars gaisā, gan izteiktais Ukrainas bruņoto spēku munīcijas deficīts. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis...

Sagaidāms, ka Krievija pret Rietumvalstīm un Latviju turpinās īstenot dažādus ietekmes pasākumus, pauda Satversmes aizsardzības birojā (SAB), komentējot izskanējušās ziņās par to, ka Krievija meklēšanā izsludinājusi ārvalstu parlamentos un valdībās esošos politiķus, tostarp, no Latvijas.

Eiropai vajadzīga vēl viena "dzīvības apdrošināšanas" polise līdzās NATO, pirmdien sacīja Francijas ārlietu ministrs Stefāns Sežurnē, ar šiem spriedumiem nākot klajā pēc Donalda Trampa nesenajiem izteikumiem par NATO, kas daudzos no jauna pastiprinājušas bažas.

Lai uzvarētu karā ar Krieviju, Ukrainas armijai ir jāmaina savas kara metodes, piektdien paziņojis Ukrainas armijas jaunais virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Oleksandra Sirska nokļūšana Ukrainas armijas virspavēlnieka amatā lielas izmaiņas frontē nepanāks, kamēr Ukraina nesaņems pilnu rietumvalstu militāro atbalstu, aģentūrai LETA atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un bijušais vēstnieks Kazahstānā un Afganistānā atvaļinātais ģenerālmajors Juris Maklakovs.

Pārkāpumu intensitāte uz Latvijas ārējās robežas šogad lielā mērā būs atkarīga no notikumiem otrā robežas pusē, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts.

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs pirmdien publicētā intervijā paudis viedokli, ka Polijai ir steidzami jāgatavojas iespējamam karam ar Krieviju.

Baltijas valstu kopējā aizsardzības līnija, par kuras izveidi Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojās Rīgā 19.janvārī, diez vai dzīvē atgādinās gar Francijas un Vācijas robežu izbūvēto Mažino līniju, kas tika izveidota laika periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Tā vietā visu trīs valstu bruņotajiem spēkiem jābūt gataviem robežu...

Pēdējā laikā publiskajā telpā nereti dzirdamie pieļāvumi par kara iespējamību starp NATO un Krieviju pamatā ir vērsti uz Rietumu sabiedrībām un to mobilizēšanu, jo tās "sāk pagurt" no Ukrainas atbalstīšanas, intervijā sacīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Medijos uzvirmojot baumām par viņa drīzo atbrīvošanu no amata, Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs publicējis jaunu eseju ar nosaukumu “Par militāro operāciju mūsdienīgu realizāciju Krievijas-Ukrainas karā: cīņa par iniciatīvu”, kurā pauž savu redzējumu par to, kā Ukrainai atgūt zaudēto iniciatīvu kaujaslaukā...

Vašingtonā bāzētās domnīcas “Jamestown Foundation” pētnieki izanalizējuši nozīmīgākās militārās operācijas Ukrainas frontē 2023. gadā un dalījušies ar secinājumiem par Ukrainas Bruņoto spēku svarīgākajām mācībām, kas gūtas sadursmēs ar Krievijas armiju – gan Ukrainas pretuzbrukuma laikā, gan Krievijas uzbrukumos Soledarā, Bahmutā un Vuhledarā...

NATO manevri, kas būs vērienīgākie kopš Aukstā kara, paaugstinās drošību arī Latvijā, intervijā TV3 raidījuma "900 sekundes" teica militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš.

Kodolieroču draudi ir bijuši regulāra Krievijas diktatora Vladimira Putina runas sastāvdaļa vēl pirms viņa kļūšanas par prezidentu. Kopš 1999. gada Krievija ir ieguldījusi milzīgas naudas summas mantoto kodolieroču sistēmu uzturēšanā, kā arī jaunu veidu sistēmu izstrādē un ieviešanā. Ir skaidrs, ka Krievija augstu vērtē nestratēģiskos kodolieroču...

Ceturtdien, 25. janvārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra, ka Sabiedrotie labi apzinās Krievijas imperiālistiskās ambīcijas un draudus: “Karš Ukrainā ir fundamentāli mainījis Eiropas drošības vidi. Sabiedroto un NATO militāro struktūru gatavošanās ir ļoti augstā līmenī un alianse ir gatavāka kā jebkad...

Pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā abās frontes pusēs ir manāms nogurums no kara. Pērn ukraiņiem ar atkārtotu pretuzbrukumu neizdevās sasniegt būtiskus izrāvienus frontē, tādēļ jau aizvadītā gada decembrī, kad Rietumu atbalsts pakāpeniski apsīka un munīcijas krājumi samazinājās, Ukrainas prezidents...

Baltijas valstu apņemšanās veidot Baltijas Aizsardzības līniju ir ļoti pareizs solis, bet projekts nebūs lēts, aģentūrai LETA atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris atvaļinātais ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina ambīcijas ir daudz lielākas - viņš sapņo par Krievijas impērijas atjaunošanu, kāda tā bija 19. un 20.gadsimta sākumā, uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piedaloties Ukrainai veltītājā brokastu diskusijā Davosā.

Pārdomāti, racionāli un bez nolemtības sajūtas ir jāgatavojas visiem scenārijiem, sociālajā medijā "Facebook" uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot izskanējušās runas par iespējamu Krievijas uzbrukumu kādai NATO dalībvalstij nākamo trīs līdz desmit gadu laikā.

Rietumvalstīm "ir jāpamostas" un jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai, jo pretējā gadījumā tās uzvara Krievijas sāktajā karā nebūs iespējama, pirmdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs.

“Esmu pārliecināts – Latvijas iedzīvotāji savu zemi iekarotājiem neatdos un Krievijas iebrukuma gadījumā Latvija cīnīsies,” noslēdzot savu nepilnu divu dienu vizīti Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, preses konferencē Rīgā uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds apšauva nepieciešamību veidot vienotu Eiropas Savienības (ES) armiju.

Šodien, 9. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu noteikt Nacionālo bruņoto spēku personāla tiesības un iesaistes noteikumus pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma pasākumu izpildē, piešķirot NBS personālam papildu pilnvaras transportlīdzekļu un personu pārbaudes veikšanai. “Es uz šādām...

Zviedrija, lemjot par karavīru nosūtīšanu uz Latviju vēl pirms valsts uzņemšanas NATO, ir krasi mainījusi līdzšinējo nostāju. Turklāt šāds solis līdzinās pašas Latvijas agrāk spertajiem soļiem, kad cenšoties pierādīt sabiedrotajiem mūsu valsts apņēmību starptautiskās drošības veicināšanā, Latvija sūtīja karavīrus uz NATO operācijām. Šādi, sarunā ar...

Izraēlas interesēs nekad nav bijis divu valstu risinājums, komentējot varbūtību to īstenot dzīvē, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja un pētniece Sintija Broka.

Baltijas valstīm ir jābūt pašpietiekamām un jādomā par to, kā iebrukuma gadījumā nodrošināt pilna spektra kaujas spējas. Krievijas pilna mēroga iebrukuma scenārijā Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem ir jābūt spējīgiem iesaistīties ilgtermiņa konfrontācijā, lai kopā ar Somiju un Poliju sniegtu pirmo prettriecienu. Savukārt Aliansei ir jādemonstrē...

Krievijas pilna mēroga izvērstais karš Ukrainā ir kļuvis par fundamentālu pagrieziena punktu mūsdienu militārajā vēsturē. Elektroniskā karadarbība, tostarp dažāda veida bezpilota lidaparātu integrācija bruņotajos spēkos, ir būtiski mainījusi tradicionālo karadarbības vešanas doktrīnu. 21. gadsimta karadarbības laikmetā vairs nav iespējams...

Kaut arī sabiedroto karavīri jau šobrīd uzturas Baltijas valstīs, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vēl ir daudz neizdarītu mājasdarbu savas drošības stiprināšanā, sarunā ar “Sargs.lv” pauž atvaļinātais ASV armijas ģenerālleitnants, bijušais ASV armijas komandieris Eiropā un domnīcas CEPA pētnieks Bens Hodžess. Viņš uzskata, ka nākamais gads...

Francija un Lielbritānija atbalstīs Ukrainu tās cīņā pret Krieviju "tik ilgi, cik tas būs nepieciešams", otrdien paziņojis Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkiem pašlaik viens no lielākajiem izaicinājumiem ir zem ūdens esošās kritiskās infrastruktūras aizsardzība, intervijā LTV "Rīta panorāmā" pastāstīja Jūras spēku komandieris Māris Polencs.

Pastāv "reāls risks", ka Krievijas diktators Vladimirs Putins neapstāsies Ukrainā, ja viņam tur izdosies gūt militāru uzvaru, ceturtdien brīdinājis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Ir paveikts liels darbs valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešanā, bet tas ambiciozi jāturpina arī nākamajā gadā, ceturtdien atklājot Jaunsardzes centra gada noslēguma sanāksmi, norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Latvijas un NATO valstu aizsardzības budžetam būtu jāturpina pieaugt un tam jānotiek pietiekami strauji, Rīgas Drošības foruma noslēguma pasākumā sacīja Ziemeļeiropas politikas centra priekšsēdētājs Artis Pabriks.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā bija neveiksmīgs Rietumu atturēšanas politikas rezultāts. Lai gan NATO sabiedrotos un Ukrainu nevienoja jel kāda veida aizsardzības līguma saites, alianse, kopš 2014. gada, veica būtiskas Ukrainas bruņoto spēku attīstībai veltītas investīcijas. Rietumi vairākkārt brīdināja Krieviju par soda sankciju sekām...

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts piektdien intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina draudi Latvijai varētu kļūt biežāki, tuvojoties Krievijas prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas nākamā gada 17. martā.

ASV līdz šim tā arī nav izdevies izdarīt visu nepieciešamo, lai dotu iespēju Ukrainai gūt uzvaru karā pār agresorvalsti Krieviju. Vašingtonas sniegtā palīdzība Kijivai ir bijusi vien tādā līmenī, lai Ukraina spētu noturēties cīņā par neatkarību un nezaudēt, tik skarbu viedokli par ASV līdzšinējo atbalstu Ukrainai Igaunijas sabiedriskās televīzijas...

Reakcijā uz konfliktu Tuvajos austrumos starptautiskā sabiedrība ir pamatīgi izgāzusies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ukrainas uzvara ir eksistenciāls jautājums ne tikai Baltijas valstīm, bet arī Rietumiem, piektdien 29. Baltijas Padomes sanāksmē Tallinā sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Kolīdz karš Ukrainā būs beidzies, agresorvalsts Krievija meklēs iespējas jaunām militārām avantūrām, tādējādi tās nākamā agresija, kas būs vērsta pret kādu no Eiropas valstīm ir tikai un vienīgi laika jautājums. Šādu – visai atklātu viedokli intervijā medijam “ELTA” pauda Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Nacionālie bruņotie spēki ( NBS) nepārtraukti attīsta savas kaujas spējas, taču ne vienmēr kaujas spējas nozīmē smago bruņutehniku vai ieročus. Viens no būtiskākajiem pamatfaktoriem uzdevumu izpildē ir karavīra veselība gan pirms uzdevuma izpildes, gan pēc. Pēdējos gados pastiprināti strādāts pie dokumentu, plānu un koncepciju izstrādes, lai...

Krievija un Baltkrievija, izmantojot plaša spektra hibrīdkara paņēmienus, rada būtiskus draudus Latvijas un tās sabiedroto drošībai. Intervijā portālam “Sargs.lv” aizsardzības ministrs Andris Sprūds neslēpj, ka šis ir izteikti izaicinošs un sarežģīts laiks starptautiskās drošības kontekstā. Tādēļ Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar citām...

Plānots, ka Latvijas aizsardzības spējas līdz 2027. gadam piedzīvos strauju attīstību, nozares finansējumam sasniedzot 3% no iekšzemes kopprodukta. Tādējādi tiks stiprināti pašreizējie mērķi būtiski audzēt Latvijas sabiedrības gatavību aizstāvēt valsti un palielināt bruņoto spēku spējas, intervijā ar “Sargs.lv” uzsver aizsardzības ministrs Andris...

Ukrainas armija joprojām centīsies vēl šogad sasniegt rezultātus kaujas laukā, attālināti uzstājoties ar uzrunu aģentūras "Reuters" rīkotajā konferencē NEXT, trešdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs britu medijā “The Economist” pagājušajā nedēļā publicēja apjomīgu rakstu "Mūsdienu pozīciju karš un kā to uzvarēt". Tajā viņš aplūko pašreizējo situāciju frontē, tās pozicionālo raksturu un sniedz savu redzējumu par piecām militārajām jomām, kuras nepieciešams attīstīt, lai Ukrainas...

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nodrošinājuma pavēlniecība ir būtiski stiprinājusi Latvijas bruņoto spēku un uzņemošās valsts nodrošinājuma atbalsta spējas. Pakāpeniski arī veiksmīgi integrēta sadarbība ar privāto uzņēmumu transportēšanas spējām. Tomēr, neraugoties uz padarīto, vēl ir vieta uzlabojumiem. Līdz ar jaunām bruņojuma iegādēm jāturpina...

Nākamā gada aizsardzības budžets sola attīstību, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Intervijā portālam "Sargs.lv" aizsardzības ministrs Andris Sprūds iezīmē Latvijas un globālās drošības aktualitātes un izaicinājumus, kā arī skaidro to, kādas ir Latvijas aizsardzības nozares atbildes uz šiem izaicinājumiem un kādi ir drošības stiprināšanas plāni vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Imperiālisms Krievijai ir vēsturiska nodarbe, kas ilgst jau vairākus gadsimtus, tāpēc nav pamata gaidīt, ka Krievija varētu dažu gadu laikā mainīties - tam būs nepieciešamas desmitgades, intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" laikā norādīja Vācijas Māršala fonda Austrumu virziena izpilddirektors Mihals Baranovskis.

Konvencionāla kara gadījumā Latvijas lidostas būtu viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem, un pietiktu ar vienu raķeti, lai skrejceļa izmantošana iedzīvotāju evakuācijai vairs nebūtu iespējama, atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs.

Polijas un Baltijas valstu sadarbība rit ļoti labi, turklāt Polija dod savu ieguldījumu Baltijas drošībā un vēlas kļūt par drošības sniedzēju reģionā, jo tas ir pašas Polijas interesēs, intervijā "Rīgas konferences" laikā norādīja Vācijas Māršala fonda Austrumu virziena izpilddirektors Mihals Baranovskis.

Karš ar Krieviju tagad pāriet jaunā posmā, kļūstot par pozicionālo karu kā Pirmais pasaules karš, pretstatā "manevru" karam, kas paredz kustību un ātrumu, žurnālā "The Economist" publicētā rakstā norāda Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs.

Šā gada 31. oktobrī savu darbu NBS Apvienotā štāba priekšnieka amatā beidza ģenerālmajors Imants Ziediņš. Šo nedaudz vairāk kā četru gadu laikā NBS ir ievērojami attīstījušies un pilnveidojuši savas kaujas spējas, lai Latvijas iedzīvotāji varētu justies drošāk. Šajā laikā ir modernizēta armija, ieviests valsts aizsardzības dienests, uzsākta Sēlijas...

Notikušais Dagestānas lidostā Kremlim nav izdevīgs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Masveidīgie protesti pret Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu nepanāca diktatora krišanu, toties paglāba Baltkrieviju no piespiedu iekļaušanas Krievijas sastāvā, intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" laikā sacīja Krievijas opozīcijas politiķis, Brīvās Krievijas fonda viceprezidents un Krievijā cietumā ieslodzītā Alekseja...

Dažu pēdējo gadu laikā Ziemeļatlantijas alianse ir paveikusi ļoti daudz, lai varētu droši teikt, ka tā ir spējīga aizstāvēt katru kvadrātcentimetru savas teritorijas, un labākais pierādījums tam, ka atturēšanas politika strādā, ir fakts, ka kopš kara sākuma neesam pieredzējuši apzinātus uzbrukumus sabiedroto teritorijai no Krievijas puses...

Tādos reģionos kā Korejas pussalā, Taivānas šaurumā, Austrumeiropā un Persijas līcī, pret Rietumiem naidīgi noskaņotās valstis ir būtiski kāpinājušas kodolieroču izmantošanas draudu līmeni. Ar kodolieročiem bīstamās tendences ir atgriezušas kodolieroču fundamentālo nozīmi starptautiskajā politikā, kas nozīmē, ka Aliansei jāpielāgo tās militārās...

Gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Iekšlietu dienesti ir spējīgi operatīvi izstrādāt plānus un realizēt apjomīgas kopīgas operācijas. Tā, intervijā portālam “Sargs.lv” aizvadīto visaptverošo valsts aizsardzības mācību “Namejs” rezultātus vērtēja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Ukrainas Bruņotajiem spēkiem vajadzētu dot triecienu Krimas tiltam, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš.

Sistemātiskie agresorvalsts Krievijas hibrīdie uzbrukumi, kas vērsti pret Baltijas valstu iedzīvotājiem un kritisko infrastruktūru, šobrīd ir turpinājums iepriekšējos gados uzsāktajai Krievijas agresijai, taču tie neliecina par šīs valsts gatavošanos drīzam plaša mēroga militāram iebrukumam, tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzina Nacionālo bruņoto...

NATO dalībvalstu vidū pastāv vienota izpratne par nepieciešamību kopīgi stāties pretī Krievijas radītajiem draudiem, tomēr militārās stratēģijas attīstība un valstu spēja palielināt militāros tēriņus ir bijusi lēna. Eksperti 20. oktobrī notikušajā "Rīgas konferences 2023" diskusijā "Aizsargājot NATO robežas: militārā stratēģija gaisa un zemes...

Eiropas Savienībai (ES) ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu savu aizsardzību dažādās jomās, tostarp kibertelpā un militārās aizsardzības jomā, uzvēris Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piektdien Rīgas pilī tiekoties ar ES iekšējā tirgus komisāru Tjerī Bretonu.

Arvien pieaugošie mēģinājumi ar dažādām metodēm destabilizēt drošības situāciju valstī tiesībsargājošajām iestādēm tuvākajā nākotnē būs liels izaicinājums, izriet no Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) paustā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes".

Somijas eksperti uzskata, ka, lai gan nav pierādīts, ka Krievija ir vainojama pie cauruļvada "Balticconnector" starp Somiju un Igauniju sabojāšanas, Maskavai varētu būt bijuši vairāki motīvi, lai to izdarītu. Lai gan izmeklēšana joprojām turpinās, ir norādes, ka aiz "Balticconnector" cauruļvadam nodarītā bojājuma varētu būt stāvējusi Krievija...

Karadarbības laikā ir grūti iedomājams politisks dialogs par divu valstu risinājumu Izraēlas un palestīniešu konfliktam, preses konferencē uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš šodien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu.

Trešdien, 18.oktobrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds oficiālajā vizītē apmeklēja Lietuvu, kur tikās ar Lietuvas aizsardzības ministru Arvīdu Anušausku.

Krievija joprojām saglabājas galvenais drauds Ziemeļeiropas reģionam, un mums ir jāatrod risinājums tam, kā ierobežot Krievijas uzbrukumus un ģeopolitiku, piektdien pirms Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) līderu sanāksmes Zviedrijā medijiem sacīja Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Vientuļu robežšķērsošanas vietas neslēgšana būtu apdraudējums Latvijas drošībai, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks Guntis Pujāts.

Efektīvu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla rezervi, kuras karavīriem vajadzības gadījumā var uzticēt plaša spektra kaujas uzdevumu izpildi, plānots izveidot tuvāko piecu gadu laikā. Tā, vērtējot Valsts kontroles revīzijā secināto par NBS personāla rezervju sistēmu, sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzina NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds...

Bojājumi Somiju un Igauniju savienojošajā gāzesvadā norāda uz kritiskās infrastruktūras noturības nozīmi hibrīdkara apstākļos, sociālajā tīklā "X" akcentē aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Šogad Latgale neapšaubāmi bija visaptverošās valsts aizsardzības mācību “Namejs” epicentrā, un šādu nepieciešamību noteica arvien pieaugošais nelegālo imigrantu spiediens uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Attiecīgi jau augusta sākumā tika rīkots mācību cikls “Nameja vairogs”, kuru laikā NBS un sabiedroto karavīri devās patruļā pa Daugavpils rajonu...

Lielbritānijas Pastāvīgo Apvienoto spēku štāba priekšnieks sarunā ar "Sargs.lv" skaidro Lielbritānijas vadīto Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force - JEF) nozīmi reģionālās drošības stiprināšanā un to, kādā veidā šie spēki papildina NATO drošības centienus. “Lielbritānijas drošība sākas tālu no mūsu valsts, tā sākas ar NATO robežu...

Palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamas" uzbrukums Izraēlai bijis diezgan liels pārsteigums pašai Izraēlai, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Krīze Izraēlā un Gazas joslā ir izdevīga Krievijai, turklāt nevar izslēgt, ka šī valsts bijusi līdzdalīga krīzes radīšanā, norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Konflikts Izraēlā pierāda, ka valsts aizsardzība ir visas sabiedrības un institūciju kopīga atbildība, šādu vērtējumu sociālajos tīklos pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Krievijas militārā noturība veidojas caur stingriem mentālajiem un kulturālajiem aspektiem, kurus raksturo krievu nevēlēšanās pielāgoties apkārtējai pasaulei un ieviest izmaiņas armijas un sabiedrības domāšanā. Lai arī šāda noturības izpausme ir trausla, tā tomēr demonstrē karavīru un sabiedrības spēju izturēt karu. Krievijas sabiedrības...

Krievijas sabiedrība ir viens no šī kara apspriestākajiem faktoriem. Vai tā ir “Putina Krievija” vai tomēr “Krievijas Putins”. Lai ieskatītos dziļāk Krievijas sabiedrības būtībā, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra rīkotās konferences "Krievijas karš pret Ukrainu un tā ietekme uz Krievijas armiju...

Slovākija un Polija neatteiksies no sadarbības ar Ukrainu, jo abu valstu elite labi saprot, ka Ukrainas drošība ir arī šo valstu drošība, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.

Krievija "aktīvi un pastāvīgi" traucē Rumānijas teritoriālajos ūdeņos esošo kuģu GPS sakarus, kas rada sadursmju risku, un Rumānijai un NATO ir jāsagatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar Krieviju, uzskata Rumānijas armijas ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Daniels Petresku.

Līdz 15. septembrim Rīgā norisinājās NATO operāciju plānošanas mācības „Steadfast Pyramid 2023” un „Steadfast Pinnacle 2023”, kurās piedalījās NATO dalībvalstu vecākie un augstākie virsnieki. Kopumā apmācīti tiek aptuveni 60 dažādi augsta līmeņa ģenerāļi. Mācību galvenais uzdevums ir apmācīt augsta līmeņa komandierus un veicināt savstarpējo...

Ir sākusies visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023” aktīvā fāze. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk redzēs armijas tehniku un karavīrus pilsētu ielās un gaisā. To laikā no 18. līdz 29. septembrim Ādažu poligonā, kā arī Vidzemes un Latgales novados norisināsies starptautiskas militārās mācības “Sudraba Bulta 2023”...

Noslēdzot savas pilnvaras aizsardzības ministres amatā, Ināra Mūrniece uzsver – darba, rūpējoties par Latvijas drošību, netrūks arī jaunajam ministram. Starp galvenajiem darbiem ir tālākā valsts aizsardzības dienestā dienošo skaita un apmācību kvalitātes palielināšana, jaunu un modernu ieroču sistēmu iegāde, kā arī infrastruktūras attīstība gan...

Pēdējo gadu veiktie darbi valsts aizsardzības stiprināšanā ir vairojuši Latvijas drošību, kas ļauj pamatoti domāt, ka tik droši, kā esam šobrīd, vēsturē nekad neesam bijuši, tomēr izšķirīgie būs nākamie trīs līdz pieci gadi. Krievija ir jāsakauj tās brutālajā karā pret Ukrainu. Ja tas nenotiks, agresors nākamo trīs līdz piecu gadu laikā var...

Ņemot vērā Baltkrievijas izdarīto spiedienu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, jābūt gataviem dažādu scenāriju attīstībai, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" teica demisionējušās valdības aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Līdz 2023. gada jūnijam Krievijas līderis Vladimirs Putins bija pārliecināts, ka nekas viņa varu valstī nevar satricināt. Pret diktatoru noskaņotie aktīvisti tika veiksmīgi izspiesti no valsts, skaļākie tika ieslodzīti vai nogalināti. Vairums neapmierinātās balsis klusēja, un pati Krievijas elite bija gatava paciest autokrāta ārpolitiku...

Ukrainas karaspēka nesenie panākumi ļauj pieļaut "reālistisku iespējamību", ka līdz gada beigām tiks pārrautas pārējās Krievijas aizsardzības līnijas, kaut arī tas būs ārkārtīgi sarežģīti, uzskata ASV Aizsardzības ministrijas izlūkošanas pārvaldes analītiķi.

Vladimirs Putins pie varas nonāca masu slepkavību (daudzdzīvokļu bloku spridzināšanas) un Čečenijas karu laikā. Līdz šim Vladimira Putina režīms slepkavoja konkurentus, kritiķus un pārbēdzējus gan Krievijā, gan ārvalstīs. Jaunākajā Eiropas politikas pētījumu centra (CEPA) pētnieka Edvarda Lukasa (Edward Lucas) rakstā viņš skaidro, kā Vladimira...

Krievija, visticamāk, atcēlusi stratēģiskos manevrus "Zapad-2023", kam bija jānotiek septembrī, teikts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta ziņojumā.

Pēdējā laikā Rietumvalstu presē lasāmi pesimistiski un drūmi vērtējumi par Ukrainas ilgi gaidīto pretuzbrukumu. Tomēr ASV Militārās akadēmijas matemātikas profesors Jans Kallbergs uzskata citādāk. Viņaprāt, Ukrainas karaspēks sekmīgi turpina virzību krievu okupētajās un nocietinātajās teritorijās. Turklāt, kā norāda eksperts, Dienvidu Ukrainas...

Algotņu grupējuma "Vagner" dibinātāja Jevgeņija Prigožina nāve īstermiņā neatstās būtisku ietekmi uz Krievijas iekšpolitikas un režīma stabilitāti, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

No 5. septembra līdz 2. oktobrim Latvijā norisināsies militāro mācību cikla “Namejs 2023” rudens posms, lai pārbaudītu un pilnveidotu vienību gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei gan patstāvīgi, gan arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros. Intervijā portālam “Sargs.lv” Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris...

Izskatās, ka Krievija šobrīd karā Ukrainā sev izvirzījusi jaunu mērķi - revanšu, kas paredz atkarot zaudētās teritorijas un iegūt laiku, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Patlaban no aizsardzības nozares skatupunkta Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā ir redzami būtiski trūkumi, liecina Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais Latvijas nacionālais militārās mobilitātes plāns.

NATO regulāri veic dalībvalstu spēju neatkarīgu vērtējumu un Latvijas vērtējums nav salīdzinoši sliktāks par kaimiņvalstu sniegumu, tviterī norādījis Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Viena no šīs vasaras gaidītākajām filmām ir Kristofera Nolana (Christopher Nolan) biogrāfiskā drāma "Openheimers". Pēc 78 gadiem, kopš amerikāņu bumbvedējs “Boeing B-29 Superfortress” Hirosimā nometa atombumbu “Little boy” jeb “Mazo zēnu”, atkal esam spiesti aizvien vairāk domāt par šo bumbu. “Bloomberg” žurnālists Makss Heistings (Max Hastings)...

Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paudis viedokli, ka Krievija cenšas izmantot militāros režīmus Āfrikā kā bandiniekus globālajā šaha spēlē.

Spriedzei uz Baltkrievijas un NATO valstu robežām ir tendence pieaugt, bet no provokācijām nav jābaidās, aģentūrai LETA atzina bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Dronu triecieniem pa objektiem Krievijas teritorijā lielākais ir psiholoģiskais efekts, sarunā ar aģentūru LETA vērtēja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Valsts robežsardzei rūpīgi jāseko līdzi un jābūt gatavai reaģēt uz Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" iespējamām provokācijām, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš šodien apmeklēja Valsts robežsardzes štābu Rīgā.

Septiņu Lietuvas muitnieku noslepkavošana Medininku robežkontroles punktā pirms 32 gadiem bija "viena no epizodēm" Krievijas pašlaik īstenotajā karā Ukrainā, pirmdien paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien paziņoja, ka karš pakāpeniski atgriežas Krievijas teritorijā, un uzsvēra, ka tas ir neizbēgams un taisnīgs process.

Krievijas militāro algotņu grupējums "Vagner" kopumā ir informatīvā kara produkts, un daudzi uzķeras uz viņu "glorificēšanas āķa", aģentūrai LETA norādīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, komentējot dažādu ekspertu pausto par potenciālajiem "Vagner" darbības scenārijiem.

Latvijas kandidēšana ANO Drošības padomes vēlēšanās uz nepastāvīgās dalībvalsts vietu ir vēsturiska iespēja, tā šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču aģentūrai LETA norādīja jaunā Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes.

Saskaņā ar savu doktrīnu Krievija turpina karot Ukrainā, taču tagad tai vairs nav rezervju, lai uzturētu savas aizsardzības līnijas. Tā nav vienīgā problēma, ar ko saskaras Kremlis. Režīmam kļūst arvien grūtāk atrast līdzsvaru kritiskās situācijās, intervijā "LRT.lt" atzina Kara izpētes institūta (ISW) analītiķis Railijs Beilijs.

“Mičiganas Nacionālā gvarde jau no pašiem pirmsākumiem palīdzēja Latvijai veidot mūsdienīgus bruņotos spēkus,” savā svinīgajā runā ASV Aizsardzības ministrijas un Nacionālās Gvardes Valstu partnerības programmas 30 gadu jubilejas konferencē, kas 2023. gada 17. jūlijā norisinājās Mērilendā, pauda ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas...

Latvijas karavīru profesionalitāti, sagatavotību un kaujasspējas ļoti augstu novērtējusi NATO miera uzturēšanas operācijas Kosovā vadība, par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa (AS) pausto aģentūru LETA informēja "Apvienotā saraksta" pārstāve Mudrīte Grundule.

Spānijas karavīru kontingents Latvijā regulāri nonāk Spānijas mediju redzeslokā, tādējādi jūtami vairojot spāņu interesi par Latviju, intervijā norādīja Spānijas vēstnieks Latvijā Manuels Alama Oreness.

Latvija un NATO austrumu flanga valstis var būt ļoti apmierinātas ar to, kā tiek pildīti pērn Madridē notikušā alianses samita lēmumi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

NATO samitā Viļņā varēja tapt skaidrāki nosacījumi Ukrainas ceļam uz dalību aliansē, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pārmetis NATO nenoteiktību un vājumu jautājumā par Ukrainas pievienošanos NATO, uzsverot, ka tas tikai veicina Krievijas agresiju.

NATO samits norit vien trīsdesmit kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas, taču šo divu dienu laikā sabiedroto valstu līderu pieņemtie lēmumi būs vērsti uz NATO robežas pilnīgu aizsardzību no diktatūrām austrumos. Portāls “Sargs.lv” aicināja uz sarunu Latvijas delegācijas vadītāju NATO samitā premjerministru Krišjāni Kariņu, lai noskaidrotu...

Krievijas armija karā ar Ukrainu kopš pilna mēroga iebrukuma ir zaudējusi gandrīz pusi savu kaujas spēju, bet tanku zaudējumi sasnieguši aptuveni 2500 vienību, paziņojis Lielbritānijas bruņoto spēku komandieris admirālis Tonijs Radakins (Sir Tony Radakin).

Pašreizējais Ukrainas spēku operāciju temps neliecina par to, ka situācija ir nonākusi strupceļā un ka Ukraina nevar atgūt lielāko daļu savu teritoriju, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.

Straujākam Ukrainas pretuzbrukumam nepieciešami rietumvalstu lidaparāti un tālās darbības raķetes, taču jebkurā gadījumā turpmākajā karadarbībā jābūt pacietīgiem, atzina Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Pēc sešiem amatā pavadītajiem gadiem Mehanizētās kājnieku brigādes virsseržantu galveno virsseržantu Arvi Mucenieku nomainīs galvenais virsseržants Lauris Krīgers. “Sargs.lv” aicināja brigādes virsseržantu uz interviju, lai atskatītos uz viņa militāro karjeru, lielākajiem izaicinājumiem šajos sešos gados, kā arī noskaidrotu, kur vedīs viņa nākotnes...

Krievijas grupējuma "Vagner" algotņi varētu uzdoties par nelegālajiem migrantiem no Baltkrievijas un Rietumiem ir jābūt tam gataviem, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēds.

Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels ceturtdien paudis viedokli, ka vājāks Krievijas prezidents Vladimirs Putins radītu lielākas briesmas.

Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde jūnija beigās piedzīvo lielas pārmaiņas brigādes vadībā. Maiņu piedzīvo arī Mehanizētās kājnieku brigādes komandiera vietnieks kanādietis pulkvežleitnants Ārons Viljamss, (Aaron Williams), kurš pēc diviem amatā pavadītajiem gadiem dosies atpakaļ dienēt Kanādas bruņotajos spēkos. Portāls “Sargs.lv”...

NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs pirmdien paziņoja, ka nedēļas nogalē Krievijā notikušais algotņu grupējuma "Vagner" dumpis liecina, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukums Ukrainā bija stratēģiska kļūda.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina neizlēmīgā reakcija uz militārā apvērsuma mēģinājumu iedragāja viņa autoritāri, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Valsts vadība un atbildīgie dienesti seko līdzi notikumu attīstībai Krievijā un izvērtē nepieciešamos pasākumus, norāda Valsts prezidents Egils Levits.

Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītāja Jevgeņija Prigožina mēģinājums gāzt Krievijas militāro vadību, visticamāk, tiks apslāpēts, tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Šodien, kad svaigi apmācītās Ukrainas bruņoto spēku vienības dodas kaujās par savu teritoriju atbrīvošanu no krievu okupantiem, tām pastāv risks saskarties ar līdzīgām problēmām, kas radās ASV, Lielbritānijas un Kanādas spēkiem pirms 79 gadiem, cenšoties ieņemt nacistu okupēto Normandiju. Šādu viedokli medijā “Forbes” pauž aizsardzības nozares...

Francijas prezidents Emanuels Makrons aicinājis Eiropas valstis kļūt neatkarīgākām savas gaisa telpas aizsardzībā un mazāk paļauties uz ASV.

Latvijai kā mazai valstij sabiedrotie ir kritiski svarīgi drošas un neatkarīgas valsts saglabāšanai. Tieši to vairāk nekā piecus gadus nodrošina Kanādas bruņoto spēku vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā (eFP) karavīri. 16. jūnijā Ādažu militārajā bāzē norisinājās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vadības...

Nekas neliecina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlētos panākt mieru vai sarunas par Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā izbeigšanu, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Ukraina jau faktiski darbojas kā NATO austrumu flanga valsts, aizsargājot "demokrātisko, civilizēto Eiropu no barbariskās Krievijas", un sagaida, ka NATO samitā Viļņā alianse skaidri pateiks, kad un kā Ukraina varēs kļūt par pilntiesīgu tās dalībvalsti, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.

Krievijas diktatora Vladimira Putina veiktās izmaiņas vairāk nekā divdesmit gadu laikā, ir nodrošinājušas to, ka Krievija pēkšņi nemainīsies, ja V.Putins pēkšņi atlaidīs savus varas grožus un pazudīs no politiskās skatuves. Viņš ir apvienojis valsts eliti, pat tās liberālo spārnu, iesaistot katru no viņiem Krievijas noziegumos Ukrainā. V.Putins ir...

Krievija informācijas telpā ir labi sagatavojusies Ukrainas pretuzbrukumam, sociālajā tīklā "Twitter" atzinis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Ukrainas uzbrukums Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanai varētu likt Kremlim sēsties pie sarunu galda, otrdien pirms tikšanās ar ASV prezidentu Džo Baidenu paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Neraugoties uz Latvijas armijas plāniem šogad apmācīt 3000 Ukrainas karavīrus, iespējams, šis skaits tiks pārsniegts, intervijā apliecināja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Pastāv iespēja, ka vairāku NATO valstu grupa varētu paust apņēmību izvietot Ukrainā savus karavīrus, ja NATO dalībvalstis nesniegs pietiekamas drošības garantijas Kijivai jūlijā gaidāmajā alianses samitā Viļņā, intervijā “The Guardian” paudis bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Krievijas armijai nav skaidri politiskās vadības mērķi pret Ukrainu sāktajā karā, šorīt intervijā TV3 vērtēja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosta uzspridzināšana atstās lielāku ietekmi uz Krievijas kontrolē esošo krastu, bet vienlaikus tas kavētu iespējamu upes forsēšanas operāciju, sociālajos medijos norādījis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

NATO priekšējā līnijā ir nepieciešama kaujas gatavas brigādes apmēra vienības, piektdien NATO dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Viļņā paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Bruņoto formējumu reidi no Ukrainas teritorijas Krievijas pierobežas apgabalos Maskavu nostāda dilemmas priekšā - nostiprināt pozīcijas Krievijā vai okupētajās Ukrainas teritorijās, piektdien kārtējā ziņojumā par situāciju Ukrainas frontēs norāda Lielbritānijas militārais izlūkdienests.

Latvijai svarīga ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas pārveide par kaujas spējīgu brigādi, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs, kurš trešdien un ceturtdien pārstāvēja Latviju neformālā NATO ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinājās Oslo.

Piedņestras problēma netraucēs Moldovai ceļā uz Eiropas Savienību (ES), ceturtdien apliecināja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

Krievija karā pret Ukrainu turpina terora taktiku, intervijā žurnālam "Ir" vērtējis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Bruņojuma kontroles dienesta priekšnieks pulkvedis Ēriks Naglis.

Kremlis noslepenojis būtisku militāro izdevumu daļu, jo tie rada nopietnu spiedienu Krievijas budžetam, jaunākajā ziņojumā norāda Lielbritānijas militārais izlūkdienests.

Latvijas pilsoņi un pilsones līdz 15. jūlijam tiek aicināti brīvprātīgi pieteikties arī VAD otrajam iesaukumam, kas dienestu uzsāks 2024. gada janvārī. Kā “Sargs.lv” stāsta Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs, vecākais zemessargs Jānis Garisons, ja šajā termiņā vēlamais cilvēku skaits netiks sasniegts, tad iztrūkstošo daudzumu paredzēts...

Latvija militāri pašlaik var justies droši, šādu vērtējumu intervijā laikrakstam "Diena" sniedzis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Militāro mācību poligonu trūkums Baltijas valstis kavē operatīvās sadarbības ar sabiedrotajiem uzlabošanu, paziņoja Vācijas Sauszemes spēku komandiera vietnieks ģenerālmajors Haralds Gante.

Krievija militāru uzvaru Ukrainā negūs, ceturtdien sacīja ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs.

Man kā militārajam fotogrāfam bija svarīgi to pašam redzēt ar savām acīm un šīs kara liecības iemūžināt arī fotogrāfijās, tā par neseno vizīti Ukrainā “Sargs.lv” saka štāba virsseržants Gatis Indrēvics, kurš ikdienā ir Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta kaujas audiovizuālās grupas jeb Kaujas kameras (Combat Camera)...

Operāciju Krievijas Belgorodas apgabala teritorijā var uzskatīt par ķēdes posmu gaidāmajam ukraiņu pretuzbrukumam, aģentūrai LETA atzina Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Ir sākusies Ukrainas pretuzbrukuma Krievijas okupantiem operācijas sākotnējā fāze, kurā tiek gatavoti apstākļi, lai šis pretuzbrukums būtu veiksmīgs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss piesardzīgi izteicies par ierosinājumu piegādāt Ukrainai vācu spārnotās raķetes "Taurus".

Lai gan Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās jau 15 mēnešus, Vācijas ārējās izlūkošanas dienests BND nesaskata pazīmes, kas liecinātu par prezidenta Vladimira Putina režīma vājināšanos, pirmdien atzina BND vadītājs Bruno Kāls.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece pirmdien, 22. maijā, uzrunājot Ziemeļu grupas aizsardzības ministrus, vērsa kolēģu uzmanību uz to, ka, neskatoties uz Krievijas lielajiem zaudējumiem Ukrainā, ir maldīgi uzskatīt, ka Krieviju šis karš ir novājinājis un tā nav spējīga uz jauniem stratēģiskiem pārsteigumiem, portālu "Sargs.lv" informēja...

Neskatoties uz to, ka Krievija ir pārņēmusi savā kontrolē Bahmutu, ukraiņu panākumu gadījumā krieviem pilsētā draud aplenkšana, norāda bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. Viņš skaidroja, ka ukraiņiem bija militāri vajadzīga cīņa par Bahmutu, jo tur bija sasaistīti ļoti lieli Krievijas spēki, turklāt diezgan...

Karadarbības rezultātu tehnoloģijas vienas pašas neizšķirs, bet tas būs atkarīgs arī no cilvēku spējas šīs tehnoloģijas kombinēt un pielietot, ceturtdien diskusijā "Nākotnes karadarbība - tehnoloģiju un apgādes vajadzības 2030" norādīja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļš līdz spēcīgas armijas un Zemessardzes izveidei bija šķēršļu pilns, taču šajā ceļā mums palīdzēja partneri. Pirms mazliet vairāk nekā trīsdesmit gadiem Zemessardze uzsāka sadarbību ar ASV Mičiganas štata Nacionālo gvardi, vēlāk sadarbībai pievienojās arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS). “Šis ir bijis ir...

Kara risks ir kļuvis par neatņemamu tēmu civilajā aizsardzībā, norādījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.

ASV Mičiganas Nacionālās gvardes 182. lauka artilērijas pulka 1. bataljona komandieris majors Ričards Sendss (Richard Sands) Latvijā šogad viesojas jau 20. reizi savā dzīvē – lai piedalītos mācībās “SOLAR ECLIPSE”, sniedzot atbalstu mūsu bruņotajiem spēkiem ar netiešās uguns integrēšanu vienību uzdevumu izpildē. Majors ir pārliecināts, ka Mičiganas...

Krievija karā jau ir zaudējusi, bet Ukraina vēl nav uzvarējusi, Eiropas aizsardzības un drošības samitā pavēstīja Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

Amerikas Savienoto Valstu Mičiganas štata vadība un iedzīvotāji ir lepni par ilgstošo un veiksmīgo sadarbību ar Latviju, jo tā bijusi vērtīga abām pusēm, sarunā ar “Sargs.lv” norāda ASV Mičiganas štata gubernatore Grečena Vitmere (Gretchen Whitmer), kura oficiālā vizītē uzturas Latvijā. Mičigana, kurā dzīvo lielākā Latvijas kopiena ASV, lepojas par...

Brīvība nav pašsaprotama vai garantēta - tā ir jāizcīna no jauna, par ko jau vairāk nekā gadu liecina Ukrainas pašaizliedzīgā cīņa ar brutālu un necilvēcīgu agresoru, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 33.gadadienai veltītās militārās parādes uzrunā Alūksnē sacīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Igaunijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Martins Herems (Martin Herem) neredz iespēju, ka Ukrainas karam varētu būt laimīgas beigas un viņš atzīst, ka Igaunijai turpmākajos gados būs jābūt pastāvīgi gatavai. Nesenā intervijā ar Igaunijas sabiedrisko mediju “ERR” ģenerālis stāsta kādas, viņaprāt, ir iespējamas Krievijas kara Ukrainā beigas, kā...

Agresorvalsts Krievijas pastiprinātā kodolretorika uzskatāma par spiediena instrumentu pret Rietumvalstīm un Ukrainu, kamēr Kremļa režīma reālā gatavība šos masu iznīcināšanas ieročus pielietot kaujas laukā aizvien ir zema. Šādu viedokli otrdien publicējis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs intervijā raidsabiedrībai ERR sacīja, ka nopietns šķērslis Ukrainas pretuzbrukuma sākumam ir lietainais laiks un ka līdz aktīvu kaujas darbību sākumam var paiet vismaz mēnesis.

Beigas Krievijas-Ukrainas karam nav redzamas, līdz Krievija nebūs pilnībā izmainījusies, intervijā Igaunijas telekanāla ETV pārraidē "Hommik Anuga" ("Rīts ar Anu") sacīja Igaunijas armijas komandieris ģenerālis Martins Herems.

Vairāk nekā gada laikā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pieaugušas bažas par Eiropas drošību, ar to pamatojot nepieciešamību apturēt agresoru Ukrainā, lai tas neizvērstu invāziju Eiropas virzienā. Volfgangs Išingers, kurš bija Minhenes Drošības konferences priekšsēdētājs no 2008. līdz 2022. gadam, sarunā ar žurnālistiem no Baltijas...

Ierobežoti Ukrainas uzbrukumi Krievijas teritorijai, kamēr Ukraina cīnās pret Krievijas iebrukumu, ir pieņemama taktika, ceturtdien atzina Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

No 4. līdz 5. aprīlim Rīgā norisinājās ikgadējā Eiropas Sauszemes spēku sadarbspējas centra (FINABEL) rīkotā Eiropas Sauszemes spēku komandieru konference, kurā tikās 24 Eiropas valstu Sauszemes spēku komandieri. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” Spānijas Sauszemes spēku štāba priekšnieks ģenerālis Amadors Fernando Ensenjats i Berea (Amador Fernando...

Ceturtdien, 13. aprīlī, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece Pentagonā tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) aizsardzības sekretāru Loidu Ostinu (Lloyd Austin).

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis trešdien aicināja Rietumvalstis attiecībās ar Ķīnu neatkārtot kļūdas, kādas bija pieļautas attiecībās ar Krieviju.

No 4. līdz 5. aprīlim Rīgā norisinājās ikgadējā Eiropas Sauszemes spēku sadarbspējas centra (FINABEL) rīkotā Eiropas Sauszemes spēku komandieru konference, kurā tikās 24 Eiropas valstu Sauszemes spēku komandieri. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” Čehijas Sauszemes spēku komandieris brigādes ģenerālis Romāns Nahončiks (Roman Náhončík) pauž, ka kopīgu...

No 4. līdz 5. aprīlim Rīgā norisinājās ikgadējā Eiropas Sauszemes spēku sadarbspējas centra (FINABEL) rīkotā Eiropas Sauszemes spēku komandieru konference, kurā tikās 24 Eiropas valstu Sauszemes spēku komandieri. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” Zviedrijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālmajors Karls Engelbrektsons (Karl Engelbrektson) norāda, ka...

No 4. līdz 5. aprīlim Rīgā norisinājās ikgadējā Eiropas Sauszemes spēku sadarbspējas centra (FINABEL) rīkotā Eiropas Sauszemes spēku komandieru konference, kurā tikās 24 Eiropas valstu Sauszemes spēku komandieri. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” Norvēģijas Sauszemes spēku štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Frode Omundsens (Frode Ommundsen) atzina, ka...

Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu ir agresīvās Krievijas gala sākums, trešdien pavēstīja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Somija ir gatava sniegt savu ieguldījumu NATO kolektīvajā aizsardzībā, kā arī dalīties ar savu pieredzi sekmīgas un efektīvas aizsardzības sistēmas izveidē citās valstīs. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” Eiropas Sauszemes spēku savstarpējās savietojamības centra (FINABEL) komandieru konferences laikā Rīgā atzina Somijas Sauszemes spēku komandieris...

Gādājot par Ukrainas militāro vajadzību apmierināšanu, aizstāvoties pret Krieviju, nav saprātīgi bruņojumu atdot tādā veidā, ka tas vājinātu NATO Austrumu flangu, šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīzei" paudis Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts.

Karš Ukrainā jāskata resursu piesaistes iespēju kontekstā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Maklakovs.

Mūsu reģiona drošība ir atkarīga no Krievijas kara Ukrainā iznākuma, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs, kurš 29. martā uzņēma Baltijas valstu un Ziemeļvalstu Ārlietu ministriju valsts sekretārus ikgadējā sanāksmē Rīgā, ko šogad rīko Latvija saistībā ar koordinējošo lomu NB8 sadarbības formātā.

Pagājušā gada oktobrī Ukrainas īstenotais uzbrukums Krievijas Federācijas Melnās jūras flotes kuģiem ar virsūdens droniem un bezpilota lidmašīnām izraisījis plašu rezonansi sabiedrībā – kā profesionāļos, tā Ukrainas kara vērotājos. Pēdējie ir sajūsmā par kārtējiem Ukrainas spēku panākumiem, kuri sevišķi spilgti izceļas tādēļ, ka Ukrainai nav savu...

Mums ir fantastiski bruņotie spēki, kuri pēdējo gadu laikā piedzīvojuši strauju izaugsmi. Arī Latvijas sabiedrība ir kļuvusi daudz nobriedušākā un morāli spēcīgāka, lai vajadzības gadījumā visiem spēkiem aizstāvētu savu valsti. Tas nozīmē, ka Latvijas sabiedrība un bruņotie spēki sāk atgūties no 1940. gada traumas, kad bija “jāpaliek savās vietās”...

Sankcijas pret Krieviju strādā, taču nevaram uz rezultātiem cerēt ļoti drīz, jo sankciju process paredz lēnu, bet pastāvīgu agresora situācijas pasliktināšanos, intervijā sacīja Lielbritānijas aizsardzības un drošības domnīcas RUSI Finanšu noziegumu un drošības centra direktors Toms Kītings.

Baltkrievija tāpat kā Krievija ir valsts, kas sponsorē terorismu, uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).

Jau vairāk nekā gadu Krievija veic zvērīgu karu pret Ukrainu un jau kopš pirmajām dienām Eiropas Savienība un ASV ir ieviesusi ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Vairumam tā bija cerība, ka Krievija ekonomiski sabruks, sankcijas liks iedzīvotājiem sacelties pret pastāvošos režīmu un pats Krievijas diktators Vladimirs Putins finansiāli vairs...

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons otrdien paziņojis, ka pieaugusi iespējamība, ka Somija iestāsies NATO pirms Zviedrijas.

Būs nepieciešams vairāku gadu darbs, lai Valsts aizsardzības dienestu (VAD) pamazām pieņemtu sabiedrībā, intervijā atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

21.gadsimts ir nesis savas izmaiņas arī konvencionālajā karadarbībā. Krievijas agresija pret Ukrainu nav tikai tanki, kājnieki un raķetes, Krievija ir uzbrukusi Ukrainai kibertelpā jau kopš 2016.gada. Portāls “Sargs.lv” sarunājās ar šīs jomas eksperti, vienu no Ukrainas digitālās transformācijas virzītājām Janiku Merilo (Jaanika Merilo), lai...

Baltijas Aizsardzības koledžas rīkotajā konferencē par Krievijas nākotni piedalījās arī britu vēsturnieks un rakstnieks Rodžers Mūrhauss (Roger Moorhouse), kura interešu lokā ir Otrais pasaules karš Eiropas reģionā, īpašu uzmanību pievēršot tieši nacistiskās Vācijas liktenim. “Sargs.lv” aicināja vēsturnieku uz nelielu sarunu par to, vai Krievijas...

Pēc mobilizācijas un resursu koncentrācijas Krievija nav spējīga uz veiksmīgu frontes pārraušanu, un tas dod iespēju cerīgi skatīties nākotnē un gaidīt Ukrainas pretuzbrukumu, sociālajos tīklos norādījis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Lai arī Krievija lielākoties veltījusi resursus cīņai ar Ukrainu, tas nenozīmē to, ka Latvijā varam justies drošāki, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris.

Tuvākajā laikā izšķirsies, kam piederēs Bahmuta, intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Tikmēr jaunais Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pieļāva, ka, neskatoties uz situācijas draudīgumu, izskatās, ka Ukraina mēģinās palikt un cīnīties par...

Kaimiņos esošā Krievija Baltijas valstīm vienmēr ir likusi būt modrām par savu aizsardzību un drošību. 24. februāris parādīja, ka šīs bažas nav bijušas nepamatotas. Portāls “Sargs.lv” Baltijas Aizsardzības koledžas rīkotajā konferencē par Krieviju uz sarunu aicināja Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru (Hanno Pevkur), lai pārrunātu, kāds...

Ukraina noteikti tiks pie iznīcinātājiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" prognozēja Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Krievijas karš Ukrainā radīja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nevēlamu pretreakciju – tā vietā, lai nepieļautu NATO paplašināšanos, Somija un Zviedrija pieteica savu dalību transatlantiskajā aliansē. Lai gan vairums dalībvalstu abu valstu uzņemšanu ratificēja ļoti ātri, Turcija un Ungārija aizvien to nav izdarījušas. Portāls “Sargs.lv” kopā...

Latvija pērnā gada sākumā bija ne tikai starp tām valstīm, kas Ukrainai pēc Krievijas iebrukuma viena no pirmajām sniedza militāro un humāno palīdzību, bet arī starp tām, kas sniedza atbalstu juridiskajā darbā, lai vāktu un apkopotu pierādījumus par krievu okupantu pastrādātajiem noziegumiem. Tagad Latvija līdz ar citām Baltijas un Austrumeiropas...

Krievijas ārpolitikas stratēģijas galvenais mērķis paliek nemainīgs - atjaunot Krievijai statusu kā vienam no pasaules varas centriem. Tāpēc, lai stiprinātu savu starptautisko ietekmi, kas guvusi ievērojamu triecienu pēc agresorvalsts sāktā iebrukuma Ukrainā, Krievija meklē iespējas veidot pret Rietumiem vērstu valstu koalīciju, meklējot...

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) uzskata, ka Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam un valsts bruņoto spēku vadībai ir šaubas, vai iebrukums Taivānā sasniegtu iecerētos mērķus, pavēstīja CIP direktors Viljams Bērnss.

Ukrainas aizstāvji agresorvalsts Krievijas armiju savā zemē varētu sakaut jau šovasar, tiesa, ar nosacījumu, ja laicīgi saņems Rietumvalstu solīto bruņu tehniku. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess. Tieši viņš vēl pirms Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā...

Krievijas iebrukums Ukrainā Latvijas aizsardzības resoram kārtējo reizi pierādījis nepieciešamību jau laicīgi nodrošināt piegāžu ķēžu drošību. Kā intervijā portālam “Sargs.lv” atzīst Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, ne tikai karš, bet arī nesenā “Covid-19” pandēmija lika kārtējo reizi pārliecināties, ka ragavas jātaisa...

Ja pirms kara daudzi uzskatīja, ka droni, jeb bezpilota lidaparāti ir sava veida izklaides rotaļlietas, tad Ukrainas aizstāvji, caur savu izdomu un inovācijām ir pierādījuši, ka tos var pārvērst par nopietniem ieročiem, tā, vērtējot galvenos iespaidus pēc gada, ko Ukrainas nācija aizvadījusi savā cīņā pret krievu okupantiem intervijā portālam...

Privātā militārā kompānija "Vagner" jau kļuvusi par vēsturi un vairs neatrodas uzmanības centrā, jo tā "savu uzdevumu nav izpildījusi", trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Ja Krievijas visaptverošā agresija pret Ukrainu pērnā gada 24. februārī daudzu Rietumu pasaules valstu līderiem bija kā auksta duša agrā rīta stundā, tad Baltijas valstīs un Polijā šāda iespēja netika izslēgta. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” aizsardzības ministre Ināra Mūrniece atzīst – šī Krievijas agresija likusi no Ukrainas daudz mācīties ne tikai...

Aizritot gadam kopš Krievijas noziedzīgā iebrukuma Ukrainā, pasaules militārie un politiskie analītiķi sniedz vispretrunīgākās prognozes par kara potenciālo iznākumu. Netrūkst pesimistu, kas paredz gadiem ilgu konfliktu ar nelielām pamiera pauzēm, bet krietni optimistiskāk ievirzītie uzskata, ka konflikta izšķirošo fāzi piedzīvosim jau 2023. gadā...

Krievijas prezidenta Vladimira Putina runas 21. februārī galvenā tēma visdažādākajos kontekstos būs "speciālā militārā operācija", tādu viedokli pauda Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Krievijas privātais algotņu grupējums "Vagner" ar uzbrukumu Baltijas valstīm varētu mēģināt pārbaudīt Rietumvalstu aizsardzības mehānismus, paziņojis Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais nacionālās drošības padomnieks Ķēstutis Budris.

Latvijas aizsardzības atašejs Ukrainā pulkvedis Aleksandrs Holmanovs Krievijas uzbrukumu kopš pirmajām kara dienām izbaudīja dziļi personīgi, zaudējot ne tikai savu mājvietu Ukrainā, bet arī īpašumu, jo pēcāk to izlaupīja marodieri. Pulkvedis stāsta – lai gan Ukrainas bruņotie spēki līdz šim varonīgi turējušies pretim iebrucējiem, Krievijas armija...

Mēdz teikt, ka laiks visu noliek savās patiesajās vietās. Tā notika arī pērn agrā 24. februāra rītā. Vienas nakts laikā nokrita visas maskas, kādas pastāvēja agresorvalsts Krievijas un Rietumu attiecībās. Kamēr rietumvalstis centās atjēgties no amerikāņu politologa Frensisa Fukujamas aprakstīto idillisko vēstures beigu ilūziju paģirām un cerībām...

NATO jābūt gatavai ilgai pretstāvei ar Krieviju arī ārpus pašreizējās krīzes, ko izraisījis Krievijas pirms gada uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu, sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko ceturtdien paziņojis, ka Baltkrievija pievienosies Krievijas uzbrukumam Ukrainai tikai tad, ja tai vispirms uzbruks Ukrainas armija.

Ja Maskava plānotu uzbrukumu NATO austrumu flangam, sabiedrotie to iepriekš manītu, līdz ar to mums būtu laiks sagatavoties. Vācija, kas jau ir apņēmusies stiprināt Baltijas valstu drošību un izvietojusi militāros spēkus brigādi Lietuvā, šajā ziņā būtu galvenais atbalsta punkts. Tikmēr alianses apņemšanās – aizsargāt katru centimetru NATO...

ASV Apvienotās štābu komiteju priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs paudis viedokli, ka Krievija ir "stratēģiski, operatīvi un taktiski" zaudējusi Ukrainas karā.

Latvijai pēc pretkuģu raķešu sistēmas iegādes vairs nebūs drošības problēmu saistībā ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, pirmdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele uzsver, ka nepieciešams domāt par Krievijas kā valsts atbildību.

Krievija varēs atgriezties civilizēto valstu saimē tikai ar nosacījumiem, ka tiek pārtraukts agresīvais karš un veikta deputinizācija, uzskata Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Krievijas līderis Vladimirs Putins mēģina Ukrainā un Eiropā ienest "krievu pasauli", bet Polijai un Baltijas valstīm tā asociējas tikai ar nabadzību un verdzību, šodien diskusijā "Latvia and Poland: Countering Today’s Challenges Together" sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda.

Krievijas diktators Vladimirs Putins zina, ka "iespēju logs" Krievijas karaspēkam kaujas laukā aizveras, tāpēc viņš tagad izdarīs maksimālu spiedienu, tā uzskata bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Viņš piebilst, ka Eiropa ir pierādījusi spēju nodrošināt nepieciešamo ieroču piegāžu apjomu Ukrainai, taču "nav pienācis laiks...

Ukrainai jāļauj pievienoties NATO, tiklīdz karš būs beidzies, intervijā britu raidsabiedrībai BBC sacīja Čehijas prezidenta amatā ievēlētais Petrs Pavels.

Ir jāpārkāpj "sarkanās līnijas" attiecībā uz ieroču piegādēm Ukrainai, paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Agresorvalsts Krievijas diktatora Vladimira Putina režīms meklē iedvesmu Staļina laikos, lai novērstu milzīgo darbaspēka trūkumu. Aizvien nebeidzamā kara apstākļos Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss izjūt arvien pieaugošāku spiedienu uz darbaspēka resursiem. Tā kā dienestam okupācijas spēkos Ukrainā ir mobilizēts daudz militāro rūpnīcu...

Pašreizējā Ukrainas kara fāzē varam būt pārliecināti, ka kodolieroču izmantošana nav Krievijas interesēs un, piedraudot ar tiem, netiks sasniegts neviens no V. Putina mērķiem, norāda Igaunijas drošības eksperts Rainers Saks. Kodolieroči vairāk tiek izmantoti pašaizsardzībai un nav īsti piemēroti kā uzbrukuma ieroči, viņš norāda.

Krievijas pretlikumīgais iebrukums Ukrainā ir atdzīvinājis gan sabiedrības izpratni un pozitīvo attieksmi par NATO aizsardzības un atturēšanas politikas pamatprincipiem, gan licis pašai aliansei atgriezties pie tās sākotnēji noteiktajām pamatvērtībām - aizsargāt savus sabiedrotos ar pārliecinožšu spēku demonstrāciju un vienlaicīgu gatavību šos...

NATO Viļņas samitā ar pilnām tiesībām pieņemt lēmumus jābūt 32 dalībvalstīm, ieskaitot Zviedriju un Somiju, šodien pēc tikšanās ar Zviedrijas ārlietu ministru Tobiasu Billstrēmu žurnālistiem akcentēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Rietumvalstu piesolītā smagā bruņutehnika noteikti palīdzēs Ukrainai karā, kuru pret to sākusi Krievija, taču ukraiņiem ātram un izšķirīgam uzbrukumam un plašai okupēto teritoriju atbrīvošanai vajadzīga arī rietumvalstu aviācija un cits bruņojums, šādu vērtējumu pauda Latvijas Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris, pulkvedis Kaspars Pudāns.

“Ukrainai ir jāuzvar, un Krievijai ir jāzaudē – cita risinājuma ilgstoša miera nodrošināšanai Eiropā nav. Tādai šodien jābūt politikai,” ceturtdien, 26. janvārī, Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā nav mazinājusies NATO dalībvalstu un partnervalstu vēlme un spēja atbalstīt Ukrainu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže

Baltijas valstis ir ievainojamas iespējamas Krievijas agresijas gadījumā. Tā intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam “LRT.lt”, analizējot Krievijas sāktā kara pret Ukrainu pieredzi, norāda NATO ģenerālsekretāra vietnieks aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos Anguss Lapslijs (Angus Lapsley).

Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova iecelšana par Ukrainā karojošā Krievijas karaspēka komandieri nekādus īpašus panākumus Krievijai nenesīs, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis...

Pēc PSRS sabrukuma un aukstā kara beigām NATO valstis militārā ziņā bija krietni atslābušas, uzsvaru liekot uz atbruņošanās kampaņām, tādēļ kara gadījumā Eiropa tam būtu nesagatavota, intervijā aģentūrai LETA atzīst ārpolitikas eksperts un ilggadējais Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Atis Lejiņš.