Krievija arī pārskatāmā nākotnē saglabās galvenā militārā apdraudējuma statusu Latvijai, savukārt Baltkrievijas bruņotie spēki, lai gan paši par sevi nav uzskatāmi par patstāvīgu draudu NATO, arvien ciešāk kalpo Krievijas ģeopolitiskajām un militāri stratēģiskajām interesēm. Šāds vērtējums izriet no Militārās izlūkošanas un drošības dienesta sagatavotā “Apdraudējuma novērtējuma un 2025. gada darbības pārskata”.
Ziņojumā uzsvērts, ka Krievijas radītais militārais apdraudējums Latvijai pērn nav mazinājies. Lai gan Maskavas galvenie resursi joprojām ir novirzīti karam Ukrainā un tuvā termiņā tai, visticamāk, nav spēju sākt vēl vienu plaša mēroga militāru operāciju pret citu valsti, situācija var mainīties, samazinoties karadarbības intensitātei Ukrainā. Tādā gadījumā Krievijas karaspēka grupējums Latvijas pierobežā var pieaugt, vienlaikus palielinoties arī militāro aktivitāšu intensitātei reģionā.
MIDD norāda, ka Krievijas bruņotie spēki turpina 2023. gada nogalē sākto reformu, kuras ietvaros tiek veidotas jaunas vienības, atjaunota infrastruktūra un uzkrāts apbruņojums. Taču vienlaikus dienests secina, ka kara apstākļos Krievijai nepietiek resursu, lai šo reformu pilnvērtīgi pabeigtu tuvākajā laikā. Sevišķi izteikts ir bruņutehnikas, artilērijas, sakaru un pretgaisa aizsardzības līdzekļu trūkums, bet daļa no vienībām, kas oficiāli izveidotas, var pastāvēt tikai formāli.
Īpašu uzmanību ziņojums pievērš Krievijas centieniem pielāgot spēku attīstību kara pieredzei Ukrainā. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir jaunas ieroču šķiras – Bezpilota sistēmu karaspēka – izveide. MIDD vērtējumā droni ir būtiski mainījuši kara raksturu: kaujaslauks kļuvis statiskāks, pieaugusi tālo un precīzo triecienu nozīme, kā arī paplašinājusies tā dēvētā pelēkā zona abpus frontes līnijai. Vienlaikus dienests uzsver, ka bezpilota sistēmas tuvākajā nākotnē pilnībā neaizstās tradicionālās ieroču sistēmas.
Runājot par pašu karu Ukrainā, MIDD secina, ka Krievija aizvadītajā gadā saglabāja iniciatīvu un augstu uzbrukumu intensitāti, tomēr tās panākumi bijuši galvenokārt taktiskā līmenī. Kremļa iecerētie stratēģiskie mērķi joprojām nav sasniegti, un tuvā termiņā nav pamata uzskatīt, ka Krievija spētu piespiest Ukrainu kapitulēt. Ziņojumā arī uzsvērts, ka Krievija arvien biežāk izmanto nelielu kājnieku grupu iefiltrēšanas taktiku, kas palīdz samazināt Ukrainas aizsardzības efektivitāti, taču neļauj gūt straujus operatīvus panākumus.
Rietumu virzienā Krievijas aktivitātes lielā mērā ir saistītas ar personāla sagatavošanu karam Ukrainā, taču nozīmīgas ir arī darbības Baltijas jūrā. MIDD norāda, ka kopš 2025. gada vidus Krievijas kaujas kuģi pastāvīgi patrulē Baltijas jūrā, visticamāk, lai nodrošinātu netraucētu tā dēvētās “ēnu flotes” kuģu kustību. Vienlaikus šāda intensīva kuģu izmantošana pakāpeniski nolieto resursus un var mazināt Krievijas jūras spēku kaujas spējas ilgtermiņā.
Atsevišķs signāls ir arī stratēģiskās mācības “Zapad 2025”, kuras, pēc MIDD vērtējuma, bija mazākas nekā iepriekšējās šī cikla mācības, neraugoties uz Krievijas oficiāli pausto apjomīgo dalībnieku skaitu. Dienests secina, ka paziņotais 100 000 karavīru skaits, visticamāk, bijis būtiski pārspīlēts, taču mācību scenārijs gandrīz noteikti atspoguļoja pilna mēroga karu pret NATO.
Līdzās Krievijai ziņojumā būtiska vieta atvēlēta arī Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem. MIDD uzsver, ka tie pamatā ir orientēti uz savas valsts aizsardzību un paši par sevi nav uzskatāmi par potenciālu militāru draudu Latvijas un NATO drošībai. Tomēr Baltkrievijas militārā nozīme pieaug tieši tās ciešās integrācijas dēļ ar Krieviju – Reģionālā karaspēka grupējuma un Vienotās reģionālās pretgaisa aizsardzības sistēmas ietvaros Baltkrievijas spēki faktiski ir daļa no plašākas Maskavas militārās telpas.
2025. gadā Baltkrievijas bruņoto spēku skaitliskais sastāvs saglabājās aptuveni 50 000 karavīru līmenī. Sauszemes spēku kodolu veido četras mehanizētās brigādes, ko atbalsta artilērijas un zenītraķešu vienības, taču šo spēju kvalitāti ierobežo novecojis PSRS laika bruņojums un tehnikas tehniskais stāvoklis. MIDD secina, ka Baltkrievijā nav notikusi pietiekama un kvalitatīva sauszemes spēku pārapbruņošana, bet salīdzinoši labāk ekipēti un apmācīti ir Speciālo operāciju spēki.
Vienlaikus dienests norāda, ka, neraugoties uz ierobežotajām spējām, Baltkrievijas bruņotie spēki joprojām ir nozīmīgs elements Krievijas militārajā plānošanā. Kara gadījumā to galvenais uzdevums, visticamāk, būtu pretinieka aizkavēšana un novājināšana līdz Krievijas galveno spēku izvēršanai. Regulārās kaujas un mobilizācijas gatavības pārbaudes apliecina, ka Minska uztur spēju īsā laikā aktivizēt vienības un balstīt to izvēršanu uz rezervistu iesaisti.
Kopējais MIDD secinājums ir skaidrs: Krievija joprojām ir galvenais drošības apdraudējums Latvijai, savukārt Baltkrievija pati par sevi nav patstāvīgs militārs spēks, kas spētu būtiski mainīt reģionālo drošības bilanci, taču tās teritorija, infrastruktūra un bruņotie spēki paliek cieši piesaistīti Krievijas stratēģiskajām interesēm. Tas nozīmē, ka Latvijas drošības plānošanā abas valstis arī turpmāk būs jāvērtē ciešā kopsakarā.
