2025. gads Latvijas drošībai nesis gan iespējas, gan jaunus izaicinājumus. Agresorvalsts Krievija aizvien paplašina ne tikai pašas sākto karu Ukrainā, bet arī hibrīdo uzbrukumu apmēru Eiropai, neatmetot domu arī par iespējamu militāru uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm.
Lai šos riskus mazinātu, Latvija jau nākamgad būs viena no pirmajām NATO dalībvalstīm, kuras aizsardzības izdevumi pietuvosies 5% atzīmei no IKP. Galvenais uzsvars būs vērsts uz kaujas spēju palielināšanu – citiem vārdiem runājot, ieroču iegādēm. Tomēr, lai jauniegūtās ieroču sistēmas radītu efektu, nepieciešams kāpināt gan bruņoto spēku personālu, gan nostiprināt valsts robežu, iespējams, sperot daudz drosmīgākus un agresīvākus soļus.
Kāds bijis aizvadītais gads Latvijas aizsardzības spēju celšanā, ko no potenciālajiem agresoriem gaidīt nākamgad un kādi ir aizsardzības nozares un sabiedrības mājasdarbi, portāls “Sargs.lv” pārrunāja ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Kasparu Pudānu.
