Cēsu kauju priekšvakarā, 1919. gada 20. jūnijā, ar pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu apvienojot Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonus Rūjienā un Naukšēnos, izveidoja 3. Jelgavas kājnieku pulku, kuru 25. augustā pārdēvēja par 7. Siguldas kājnieku pulku. Šīs vienības pirmais komandieris bija pulkvedis-leitnants Oskars Dankers.
2. maijā Rīgā notika Latvijas armijas ģenerāļa, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Pētera Voldemāra Radziņa 139. dzimšanas dienas atcerei veltīti pasākumi. Ģenerāļa P.Radziņa piemiņas pasākumi sākās Rīgas Brāļu kapos. Klātesošos uzrunāja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Ivo Mogiļnijs, Valkas pašvaldības un ģenerāļa P.Radziņa biedrības pārstāvji. Pasākumos piedalījās arī Ģenerāļu kluba, ģenerāļa P.Radziņa biedrības, Valkas novada domes pārstāvji, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolēni-jaunsargi un ģenerāļa P.Radziņa ģimenes piederīgie. Nacionālo bruņoto spēku
2. maijā Rīgā notika Latvijas armijas ģenerāļa, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Pētera Voldemāra Radziņa 139. dzimšanas dienas atcerei veltīti pasākumi. Ģenerāļa P.Radziņa piemiņas pasākumi sākās Rīgas Brāļu kapos. Klātesošos uzrunāja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Ivo Mogiļnijs, Valkas pašvaldības un ģenerāļa P.Radziņa biedrības pārstāvji. Pasākumos piedalījās arī Ģenerāļu kluba, ģenerāļa P.Radziņa biedrības, Valkas novada domes pārstāvji, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolēni-jaunsargi un ģenerāļa P.Radziņa ģimenes piederīgie.
6. martā, godinot 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieri pulkvedi Oskaru Kalpaku, kurš 1919. gada 6. martā krita sadursmē ar vāciešiem pie „Airītēm” Kurzemē, aizsardzības nozares vadība, karavīri, zemessargi un jaunsargi piedalījās viņa piemiņai veltītos pasākumos. Vietā, kur tagad izveidota pulkveža O.Kalpaka piemiņas vieta un muzejs „Airītes”, 1919. gada 6. martā Latvijas Neatkarības kara laikā krita pulkvedis O. Kalpaks, kapteinis Nikolajs Grundmanis, virsleitnants Pēteris Krievs un leitnants Johans Hanss Šrinders. Pēc muzeja ēkas atjaunošanas 2013. gada 6. martā atklāja no jauna
1868. gada 10. septembrī Kurzemes guberņas Bauskas pagasta Klūgās zemnieka Jāņa Ezeriņa ģimenē piedzima dēls Kārlis — viens no ievērojamākajiem latviešu izcelsmes karavīriem Krievijas armijā un viens no nedaudzajiem Krievijas armijas bijušajiem ģenerāļiem, kuri dienēja arī Latvijas armijā, turklāt ļoti augstā un atbildīgā amatā.
