25. oktobrī apritēja gads, kopš iepriekšējais Gaisa spēku komandieris pulkvedis Aivars Mežors pāragri devās mūžībā. Godinot viņa piemiņu, Gaisa spēku pārstāvji piedalījās atceres pasākumā, kura laikā tika iesvētīts arī Mežoru ģimenes uzstādītais piemineklis.
Kad Lietuva 1918. gadā pasludināja neatkarību, tās brīvība drīz vien tika apdraudēta. Lai aizsargātu valsts neatkarību, tai nācās komplektēt karaspēku. Negaidīti kāds ķīniešu izcelsmes vīrietis kļuvis par vienu no pirmajiem brīvprātīgajiem, kurš, dodot solījumu aizsargāt valsti, pievienojies Lietuvas armijai, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs “lrt.lv”.
2010. gada vasaras vidus. Esam devušies ārā no uzkarsušās Rīgas, lai brauktu pie latviešu leģionāra Kazimira Šusta.
Cēsu kauju priekšvakarā, 1919. gada 20. jūnijā, ar pulkveža Jorģa Zemitāna rīkojumu apvienojot Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljonus Rūjienā un Naukšēnos, izveidoja 3. Jelgavas kājnieku pulku, kuru 25. augustā pārdēvēja par 7. Siguldas kājnieku pulku. Šīs vienības pirmais komandieris bija pulkvedis-leitnants Oskars Dankers.
2. maijā Rīgā notika Latvijas armijas ģenerāļa, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Pētera Voldemāra Radziņa 139. dzimšanas dienas atcerei veltīti pasākumi.
Ģenerāļa P.Radziņa piemiņas pasākumi sākās Rīgas Brāļu kapos. Klātesošos uzrunāja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Ivo Mogiļnijs, Valkas pašvaldības un ģenerāļa P.Radziņa biedrības pārstāvji.
Pasākumos piedalījās arī Ģenerāļu kluba, ģenerāļa P.Radziņa biedrības, Valkas novada domes pārstāvji, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolēni-jaunsargi un ģenerāļa P.Radziņa ģimenes piederīgie.
Nacionālo bruņoto spēku
