Pirms 80 gadiem, 1940. gada 23. jūlijā, ASV Valsts sekretāra vietnieks Samners Velss parakstīja deklarāciju, kurā nosodīja PSRS veikto Baltijas valstu okupāciju. Par godu šai gadadienai ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo publicējis paziņojumu, kurā uzsver, ka arī turpmāk ASV neatzīs Krievijas veiktās nelikumīgās teritoriju aneksijas.
1940. gada 17. jūnijā Latvijas valsti okupēja Sarkanā armija. 21. jūnijā PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieka A. Višinska uzraudzībā sastādīja jauno valdību ar A. Kirhenšteinu priekšgalā.
Jaunā okupācijas vara steigā organizēja tautas Saeimas vēlēšanas, kurās atļāva piedalīties tikai vienam, Maskavā apstiprinātam sarakstam – Darba tautas blokam, citus sarakstus iesniegt neatļāva.
Vēlēšanu rezultātus falsificēja, paziņojot, ka par Darba tautas bloka sarakstu nobalsojuši 97,8% vēlētāju. Jaunievēlētā Saeima, rupji pārkāpjot valsts Satversmi, savā pirmajā sēdē 1940. gada 21
1939. gada septembrī saskaņā ar Molotova -Ribentropa pakta slepeno protokola vienošanos Polijas valsti iznīcināja Vācija un PSRS. Polijas valdība patvērās trimdā Rumānijā, savukārt poļu karavīriem bija jāizvēlas starp vācu vai padomju krišanu gūstā un došanos uz neitrālajām kaimiņvalstīm. Daudzi izvēlējās otru variantu, tādējādi Rumānijā, Lietuvā un arī Latvijā ieplūda poļu karavīri, kuri atbilstoši starptautiskajām tiesībām tika internēti. Tādā veidā arī poļu internētie karavīri kļuva par mūsu vēstures daļu.
80 gadus pēc Latvijas okupācijas Krievijas vēstniecība Latvijā mikroblogošanas vietnē “Twitter” izplatījusi ierakstu, kurā nelikumīgās vēlēšanas 1940. gada 14. jūlijā ataino kā svētkus. "Sargs.lv" skaidro, kā patiesībā notika “demokrātisko vēlēšanu” organizēšana.
Neatkarības kara laikā Latvija karoja gan ar Vācijas, gan Padomju Krievijas karaspēku. Latvijas armijai gūstot panākumus, gūstā krita aizvien lielāks pretinieka karavīru skaits, kuru izvietošanai bija jāveido īpašas karagūstekņu nometnes. Šoreiz stāsts par Latvijas armijas saņemto karagūstekņu ikdienu Vidzemes-Latgales gūstekņu nometnē.