Ir pagājuši 35 gadi, kopš 1991. gada 23. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”. Šodien, raugoties uz zemessargiem mūsdienīgā ekipējumā, “Patria” bruņutransportieriem, bezpilota lidaparātiem un kaujas atbalsta vienībām, var šķist gandrīz neticami, cik pieticīgs bija sākums. Zemessardze tapa laikā, kad Latvijas neatkarība bija atjaunota, bet valsts drošība vēl nebūt nebija pašsaprotama – Latvijā joprojām atradās padomju karaspēks, uz robežām bija notikuši OMON uzbrukumi muitas posteņiem, nebija izveidota pilnvērtīga nacionālās aizsardzības sistēma, bet janvāra barikādes bija parādījušas, ka ir tūkstošiem cilvēku, kuri gatavi savu valsti ne tikai atbalstīt vārdos, bet arī aizstāvēt.
Tieši no sabiedrības gatavības arī izauga Zemessardze – nevis kā jau gatava armijas struktūra, bet kā brīvprātīgs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Nākamajā dienā pēc likuma pieņemšanas tika izdota pirmā pavēle sākt zemessargu kandidātu reģistrāciju pašvaldībās. Atsaucība bija milzīga. Dažu mēnešu laikā visā Latvijā tika izveidoti 35 teritoriālie bataljoni, bet līdz 1991. gada beigām tajos bija iesaistījušies aptuveni 10 000 cilvēku. 1993. gada sākumā zemessargu skaits jau tuvojās 17 000. Tā bija viena no spilgtākajām atjaunotās Latvijas pilsoniskās mobilizācijas izpausmēm. Sveicot Zemessardzi pusapaļajā jubilejā, “Sargs.lv” raugās uz tās pagātni, tagadni un nākotni.
Valsts, kas vēl tikai mācījās sevi aizstāvēt
Zemessardzes pirmsākumus nevajag romantizēt ar mūsdienu priekšstatiem par profesionāli organizētu militāru vienību. Tā tapa steigā un apstākļos, kuros daudz kas bija jāizdomā un jāizveido no nulles – komandvadība, apgāde, apmācība, infrastruktūra, ieroču uzskaite un pats priekšstats par to, kādam jābūt neatkarīgas Latvijas pilsonim militārajā dienestā.
Bija arī kļūdas. Vēsturnieks Juris Ciganovs norādījis, ka sākotnēji ieroči dažkārt tika izsniegti nepietiekami apmācītiem un nepārbaudītiem cilvēkiem, un bija gan disciplīnas pārkāpumi, gan nepamatotas ieroču lietošanas gadījumi. Zemessardzei nācās ne tikai augt, bet arī pašai sevi attīrīt un profesionāli disciplinēt. Tas bija valsts tapšanas laikmeta atspulgs – milzīga patriotiska enerģija, bet vienlaikus vēl tikai topošas institūcijas un noteikumi.
Tomēr tieši šajos gados Zemessardze uzņēmās uzdevumus, bez kuriem grūti iedomāties jaunās valsts nostiprināšanos. Zemessargi sargāja robežu un stratēģiskus objektus, palīdzēja tiesībsargājošajām iestādēm laikā, kad Latvijā plauka organizētā noziedzība un rekets, piedalījās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, bija gatavi reaģēt katastrofu un avāriju gadījumos. Latvijā vēl atradās padomju karaspēks, tādēļ Zemessardzes pastāvēšanai bija arī nepārprotama politiska nozīme – jaunajai valstij bija savi cilvēki, kas bija gatavi to sargāt.
Jau 1992. gada 30. jūnijā tika izveidotas piecas Zemessardzes brigādes – Rīgas, Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales. Tajā pašā gadā Cēsīs sāka veidot Kājnieku mācību centru, kur pirmos kursus vadīja arī Lielbritānijas instruktori. Ja pirmajā gadā svarīgākais bija vienkārši savākt cilvēkus, izveidot vienības un nodrošināt elementāru funkcionēšanu, tad drīz vien kļuva skaidrs: ar patriotismu vien nepietiek. Valsts aizsardzībai vajag apmācību, disciplīnu, profesionālus instruktorus un vienotu komandvadību.
Viens no būtiskākajiem pagrieziena punktiem Zemessardzes vēsturē bija sadarbības sākums ar ASV Mičiganas Nacionālo gvardi 1993. gada 27. aprīlī. Šodien šī partnerība šķiet pašsaprotama, taču tolaik tā bija daudz vairāk nekā militāro vizīšu vai kopīgu mācību programma. Latvijai bija jāizšķiras, kādu militāro kultūru tā vēlas veidot pēc piecdesmit okupācijas gadiem.
Mičiganas Nacionālā gvarde bija dabisks partneris tieši Zemessardzei – arī tā balstās pilsoņu gatavībā paralēli civilajai dzīvei pildīt militārus pienākumus. Sadarbība deva iespēju iepazīt Rietumu militārās vadības principus, instruktoru sagatavošanu un dažādu militāro spēju attīstību. Gadu gaitā partnerība pārauga no pieredzes apmaiņas kopīgās mācībās un dienestā starptautiskajās operācijās, tostarp Afganistānā, un kļuva par vienu no ilglaicīgākajām Latvijas un ASV militārajām partnerībām.
Šis process sakrita ar plašāku Latvijas bruņoto spēku pārveidi. Virzība uz NATO prasīja standartizāciju, profesionālāku komandvadību un spēju darboties kopā ar sabiedrotajiem. No 90. gadu beigām Zemessardze piedzīvoja vairākas reorganizācijas. Bataljoni tika apvienoti, daļa specializēto vienību nodota citu NBS struktūru pakļautībā, piecu brigāžu sistēmu nomainīja novadi. 2004. gadā uz Zemessardzes bataljonu bāzes tika izveidotas specializētas artilērijas, inženieru un pretgaisa aizsardzības vienības, bet 2006. gadā Sauszemes spēki organizatoriski tika nodalīti no Zemessardzes.
2010. gada jaunais Zemessardzes likums jau skaidri nostiprināja to kā Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Taču šis Zemessardzes attīstības periods sakrita arī ar laikmetu, kad Eiropā dominēja pārliecība, ka liela mēroga konvencionāls karš kontinentā kļuvis mazāk ticams. Latvijas aizsardzības prioritātēs liela loma bija profesionālajam dienestam, NATO integrācijai un starptautiskajām operācijām, savukārt Zemessardzes teritoriālās aizsardzības loma kādu laiku nebija tik izteikta kā tās pirmsākumos.
2014. gads – Zemessardzes “renesanse”
Krievijas veiktā Krimas okupācija un kara sākums Donbasā 2014. gadā šo priekšstatu sagrāva. Bijušais Zemessardzes komandieris, tagadējais NBS komandieris ģenerālleitnants Kaspars Pudāns intervijā “Sargs.lv” šo brīdi raksturojis kā Zemessardzes trešā attīstības posma jeb “renesanses” sākumu. Atkal priekšplānā izvirzījās nepieciešamība pēc spēkiem, kas atrodas visā valstī, pārzina savu teritoriju, spēj reaģēt nekavējoties un vajadzības gadījumā iesaistīt aizsardzībā plašāku sabiedrību.
Sākās straujāka investēšana bruņojumā, ekipējumā, infrastruktūrā un apmācībā. 2016. gadā Zemessardzes novadi atkal tika pārveidoti par brigādēm, bet 2017. gada nogalē atjaunoja Zemessardzes 1. Rīgas brigādi. Līdzās 2. Vidzemes, 3. Latgales un 4. Kurzemes brigādei tā nostiprināja mūsdienu četru brigāžu teritoriālo struktūru. Rīgas brigādes atjaunošanas loģika bija skaidra – galvaspilsēta ir valsts politiskais, ekonomiskais un infrastruktūras smaguma centrs, un tās aizsardzībai vajadzīga atsevišķa teritoriālā brigāde.
Mainījās arī apmācība. Zemessargi arvien vairāk trenējās ne tikai poligonos, bet reālajā vidē – pilsētās, pagastos, uz ceļiem un pie kritiskās infrastruktūras objektiem. Mācībās tika attīstīta sadarbība ar policiju, robežsardzi, glābējiem, pašvaldībām, valsts iestādēm un uzņēmumiem. Zemessardzes uzdevums kļuva plašāks par klasisku kājnieku kauju: tai jāspēj aizsargāt teritoriju, nodrošināt mobilitāti un pretmobilitāti, atbalstīt sabiedroto spēku uzņemšanu, apsargāt kritisko infrastruktūru un palīdzēt nodrošināt valsts funkcionēšanu krīzes laikā.
Iebrukums Ukrainā paātrina jau sākto
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī Zemessardzei nebija pilnīgi jauna ceļa sākums – drīzāk ļoti skarbs apstiprinājums tam, ka pēc 2014. gada izvēlētais virziens bijis pareizs. Karš parādīja gan teritoriālās aizsardzības vērtību, gan to, cik ātri modernajā kaujas laukā mainās tehnoloģijas un taktika.
Pēdējos gados Zemessardzes vienībās arvien plašāk tiek ieviesti Latvijā ražotie “Patria” 6x6 bruņutransportieri, attīstītas prettanku un pretgaisa aizsardzības spējas, artilērija, militārā inženierija, medicīna un bezpilota lidaparāti. Mācībās droni vairs nav eksotisks papildinājums – tie kļuvuši par ikdienas izlūkošanas un kaujas sistēmas daļu. NBS ilgtermiņa attīstības plāni paredz Zemessardzes vienības aprīkot arī ar riteņu pašgājējartilēriju un turpināt kāpināt to mobilitāti, aizsardzību un ugunsjaudu. Paralēli tiek attīstītas elektromagnētiskās karadarbības un kiberaizsardzības spējas.
Simbolisks Zemessardzes pārmaiņu piemērs ir militārā bāze “Mežaine” pie Skrundas. Teritorija, kas savulaik bija daļa no Padomju Savienības militārās infrastruktūras, šodien kļuvusi par modernu mācību vietu, kur iespējams trenēt kauju apbūvētā vidē, pārbaudīt autonomās sistēmas un uzņemt starptautiskas mācības. 2026. gadā “Mežaine” pirmo reizi uzņem arī valsts aizsardzības dienesta karavīrus. Tā ir gandrīz ideāla metafora Zemessardzes 35 gadiem – okupācijas armijas atstātais mantojums pārvērsts par neatkarīgās Latvijas aizsardzības spēju.
Mūsdienu Zemessardzes būtību arvien mazāk iespējams aprakstīt ar stereotipisko priekšstatu par cilvēku maskēšanās tērpā ar triecienšauteni mežā. Kājnieks joprojām ir tās kodols, taču blakus viņam ir artilērists, prettanku ieroča operators, drona pilots, mediķis, sakarnieks, inženieris, kiberdrošības speciālists, loģistikas speciālists un daudzu citu jomu profesionāļi.
Īpaši spilgti tas redzams kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. 2026. gada mācībās “Sakta” tika pārbaudīts modelis, kurā kritiskās infrastruktūras uzņēmumu darbinieki, kuri vienlaikus ir zemessargi, krīzes gadījumā var turpināt pildīt savus profesionālos uzdevumus, bet militārā sistēma palīdz aizsargāt un atjaunot elektroenerģijas un sakaru infrastruktūru. Mācībās bija iesaistīti tādi uzņēmumi kā “Sadales tīkls”, “Latvenergo”, “Augstsprieguma tīkls” un LMT. Šāda pieeja iemieso visaptverošas valsts aizsardzības principu ļoti praktiskā formā: kara vai smagas krīzes laikā valstij nepietiek tikai ar spēju cīnīties – tai ir jāturpina funkcionēt.
Tieši te Zemessardzei ir priekšrocība, kādas nav nevienai citai NBS struktūrai. Zemessargs ikdienā var būt skolotājs, ārsts, uzņēmējs, programmētājs, automehāniķis, valsts ierēdnis vai elektriķis. Viņš ne tikai zina savu bataljonu – viņš pazīst savu pilsētu, ceļus, uzņēmumus, cilvēkus un vietējo infrastruktūru. Šī saikne ar teritoriju ir bijusi Zemessardzes spēks kopš 1991. gada, bet mūsdienu hibrīdo apdraudējumu laikmetā tā kļūst vēl vērtīgāka.
35. jubileju Zemessardze sagaida brigādes ģenerāļa Aivara Krjukova vadībā. Viņa vadībā Zemessardzes attīstības diskusijās arvien vairāk līdzās kaujas spējām tiek runāts arī par sabiedrības iesaisti, jauniem veidiem, kā Latvijas iedzīvotāji var piedalīties valsts aizsardzībā, un par gatavības kultūru, kas nebeidzas pie militārās bāzes vārtiem.
Zemessardze kā tilts uz plašāku sabiedrības aizsardzību
Zemessardzes nākotne nav tikai jautājums par jaunām ieroču sistēmām. Tikpat būtisks ir cilvēku skaits un, vēl svarīgāk, viņu sagatavotība. 2025. gadā NBS komandieris Kaspars Pudāns norādīja, ka Latvijā ir ap 10 000 zemessargu, bet apstiprinātais tuvākās nākotnes mērķis ir 12 000. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka skaitlis pats par sevi nav panākumu mērs – svarīgāk ir, lai zemessargs regulāri piedalītos mācībās, saglabātu prasmes un būtu reāli pieejams valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.
Arī valsts aizsardzības dienesta atjaunošana būtiski maina Zemessardzes lomu kopējā NBS personāla sistēmā. VAD karavīri jau dienē Zemessardzes vienībās Stāmerienā, Lūznavā un citviet, bet 2026. gadā 11 mēnešu dienests pirmoreiz sākts arī “Mežainē”. Savukārt piecu gadu VAD modelis Zemessardzē dod iespēju militāro sagatavotību apvienot ar studijām un darbu civilajā dzīvē. NBS attīstības plānos paredzēts, ka līdz 2028. gadam piecu gadu dienesta modeli Zemessardzē ik gadu varētu izvēlēties līdz 2000 VAD karavīru. Ilgtermiņā Zemessardze tādējādi kļūst ne tikai par kaujas vienību kopumu, bet arī par vienu no galvenajiem mehānismiem, ar kuru Latvija veido militāri sagatavotu sabiedrības daļu.
2026. gadā sperts vēl viens solis – Saeima apstiprināja Zemessardzes atbalstītāja statusu. Tas paredz iespēju valsts aizsardzībā ar savām profesionālajām zināšanām un prasmēm iesaistīties arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ nevar pildīt pilnvērtīgu militāro dienestu. Paralēli tiek attīstīts īpašo specialitāšu modelis, kas ļauj mērķtiecīgāk izmantot IT, medicīnas, sakaru, pētniecības, tehnisko un citu profesiju speciālistu zināšanas.
Tas faktiski paplašina pašu jēdzienu “Zemessardze”. 1991. gadā jautājums bija – cik cilvēku ir gatavi ņemt ieroci un nostāties savas valsts pusē? 2026. gadā jautājums ir plašāks: kā katrs cilvēks ar savu profesiju, zināšanām un laiku var kļūt par daļu no valsts noturības?
Kāda būs Zemessardze pēc desmit gadiem?
Ja raugāmies uz jau apstiprinātajiem NBS attīstības virzieniem, 2030. gadu Zemessardze būs tehnoloģiski daudz jaudīgāka nekā šodien. Plānots veidot četrus jaunus augstas gatavības rezerves bataljonus, turpināt mehanizāciju, attīstīt artilēriju, prettanku un pretgaisa aizsardzību, bezpilota sistēmas, elektromagnētisko karadarbību un komandvadību. Vienlaikus arvien lielāka nozīme būs spējai ātri integrēties ar NATO sabiedrotajiem un darboties kopējā Latvijas un visa reģiona aizsardzības sistēmā.
Taču tehnoloģija pati par sevi neatrisina Zemessardzes galveno izaicinājumu. Moderns ierocis bez apmācīta cilvēka ir tikai metāls un elektronika. Tāpēc nākotnes Zemessardzes kvalitāti noteiks instruktori, jaunākie komandieri, regulāras mācības, darba devēju atbalsts, infrastruktūra un sabiedrības gatavība pieņemt, ka valsts aizsardzība prasa laiku arī ārpus profesionālā dienesta.
Tikpat svarīga būs spēja apvienot divas šķietami pretējas īpašības – militāru profesionalitāti un brīvprātības garu. Zemessardze nedrīkst kļūt vienkārši par profesionālās armijas mazāku kopiju, jo tās unikālais spēks ir tieši pilsoniskajā saknē. Taču tā vairs nevar būt arī 1991. gada improvizētā pašaizsardzības organizācija. Mūsdienu kaujas laukā zemessargam jāspēj darboties ar sarežģītām ieroču un sakaru sistēmām, sadarboties ar sabiedrotajiem un pieņemt lēmumus vidē, kurā droni, elektroniskā karadarbība un precīzās uguns sistēmas dažu minūšu laikā var mainīt situāciju.
Tāpēc jautājums, kāda Zemessardze būs tās 45. gadadienā 2036. gadā, nav tikai jubilejas diskusiju vingrinājums. Atbilde uz to lielā mērā būs arī atbilde uz jautājumu, kādu Latvijas aizsardzības modeli vēlamies izveidot nākamajai desmitgadei – cik liela daļa sabiedrības būs militāri sagatavota, cik cieši civilās institūcijas un uzņēmumi spēs sadarboties ar NBS un cik ātri Zemessardze spēs pārņemt jaunākās kara tehnoloģijas, nezaudējot savu būtību. Arī Zemessardzes 35. jubilejas pasākumu diskusijās viens no centrālajiem jautājumiem ir formulēts tieši šādi – kāda būs Zemessardzes nākotnes formula un kurp tā virzās.
