Nākamā gada sākumā, atzīmējot Barikāžu dienu un Zemessardzes izveidošanas trīsdesmitgadi, Latvijas Kara muzejā plānots atklāt divas jaunas šiem notikumiem veltītas ekspozīcijas, portālam “Sargs.lv” atzina Latvijas Kara muzeja direktora pienākumu izpildītājs Juris Ciganovs.
Covid 19 pandēmijas laiks licis ar jaunu skatu uz savu darbu palūkoties Latvijas Kara muzejam, kas šonedēļ nosvinējis savu 104. jubileju. Ņemot vērā, ka epidemioloģisko ierobežojumu dēļ apmeklētāju skaits ir samazinājies, muzejs daudz nopietnāk un straujāk plāno attīstīt savas digitālās ekspozīcijas. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst Latvijas Kara muzeja direktora pienākuma izpildītājs Juris Ciganovs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks Latvijas Kara muzejā piedalīsies Polijas vēstniecības Latvijā rīkotā pieņemšanā par godu Polijas bruņoto spēku dienai un Varšavas kaujas simtgadei veltītās izstādes “Varšavas kauja – Polijas uzvara Eiropas brīvībai 1920 – 2020” atklāšanā.
Kad Lietuva 1918. gadā pasludināja neatkarību, tās brīvība drīz vien tika apdraudēta. Lai aizsargātu valsts neatkarību, tai nācās komplektēt karaspēku. Negaidīti kāds ķīniešu izcelsmes vīrietis kļuvis par vienu no pirmajiem brīvprātīgajiem, kurš, dodot solījumu aizsargāt valsti, pievienojies Lietuvas armijai, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs “lrt.lv”.
Latvijas valsts savas pastāvēšanas pirmajos gados vienlaikus karoja ar divām lielvalstīm un sasniedza savu mērķi – brīvu, neatkarīgu republiku. Ne Padomju Krievijai, ne Vācijai, kura Latvijas Neatkarības kara gaitā no Latvijas sabiedrotās kļuva par pretinieci, neizdevās Latviju pakļaut, pateicoties veiksmīgi īstenotai militārai pretestībai. Diskusijā, analizējot Latvijas Neatkarības kara pieredzi, centīsimies izprast tā veiksmes stāstu un mūsdienām sniegtās mācības.
Piedalās: Ēriks Jēkabsons, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, grāmatas “Neatkarības kara