Tieši pirms simts gadiem Latvijā notika vienas no asiņainākajām kaujām valsts dibināšanas vēsturē, kurā latviešu karavīri no Rīgas padzina apvienoto vācu – krievu karaspēku. Zīmīgi, ka vācu spēku sastāvā tolaik dienēja ne viens vien vēlākais Otrā pasaules kara ģenerālis. Portāls “Sargs.lv” kopā ar vēsturniekiem nolēma noskaidrot, kāpēc Pirmajā pasaules karā zaudējušās vācu vienības nedevās mājup, bet nolēma cīnīties ar jaunizveidoto Latvijas armiju.

20. gadsimta 30. gadu vidū un otrajā pusē Padomju Savienības starptautiskais iespaids pakāpeniski turpināja pieaugt, cita starpā šai valstij noslēdzot bilaterālus savstarpējus palīdzības paktus ar Franciju un Čehoslovākiju. PSRS un Baltijas valstu savstarpējās attiecības palika sarežģītas, pirmajai cenšoties dažādos veidos piesaistīt Baltijas valstis sev, faktiski tās pakļaujot. Tieši šādā virzienā darbojās PSRS ārpolitikas Baltijas virziena realizētāji. Turklāt viņu mērķis nekādā gadījumā nebija attiecības uz līdzvērtīgiem pamatiem, ko diezgan skaidri apliecināja arī Latvijas valdības 1935.

1844. gadā Anglijā dibinātā organizācija YMCA — Young Men’s Christian Association (Jaunekļu kristīgā savienība), kuras mērķis bija kristīgo vērtību praktiska izplatīšana sabiedrībā, attīstot «veselīgu garu, prātu un miesu», no 1855. gada darbojās visā pasaulē — Anglijā, Kanādā, Austrālijā, ASV, Šveicē, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē u. c. 1900. gadā ASV YMCA uzsāka darbību ar izceļotājiem uz Ameriku Eiropas ostu pilsētās, bet 1910. gadā bija cieši saistīta ar skautu kustības pirmsākumiem. Pēc Pirmā pasaules kara organizācija attīstīja plašu darbību Eiropā, sniedzot ievērojamu atbalstu

Vairāk nekā 76 gadi pagājuši, kopš starp Baltijas valstīm un Padomju Savienību tika noslēgts Savstarpējās palīdzības pakts jeb tā sauktais bāzu līgums, ar ko aizsākās process, kurš noveda pie šo valstu neatkarības zaudēšanas un dramatiskām sekām.

Pirms 90 gadiem — 1924. gada 2. decembrī — prese Rīgā atreferēja Latvijas Telegrāfa aģentūras ziņu par iepriekšējo dienu: «Šorīt, plkst. 5.30 komunisti mēģināja sagrābt Tallinā varu savās rokās un šai nolūkā bija noorganizējuši vairākas, 5—10 cilvēku lielas, ar šautenēm un rokas granātām apbruņotas bandas, kuras vienā un tai pašā laikā iebruka valdības ēkā, dzelzceļa stacijā, parlamenta ēkā, pasta un telegrāfa kantorī, policijas iecirkņos un telefona centrālē. Sadursmēs ar uzbrucējiem krituši un ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Karaspēks apspieda sacelšanos un nodibināja kārtību divu stundu