Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma un iedzīvotāju aizsardzība kara gadījumā nav jaunievedums. Tā Latvijā bijusi kopš valsts proklamēšanas. Kā tolaik plānota civilā aizsardzība, to šobrīd īpašā ekspozīcijā piedāvā apskatīt Latvijas Kara muzejā. Tā direktora vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs uzsver – lai gan paredzamie draudi starpkaru periodā, salīdzinot ar mūsdienām, bijuši citādāki, principi daudz neatšķīrās – valsts pienākums bija informēt sabiedrību par krīzi, kā arī rūpēties gan par valsts robežas, gan sabiedrības aizsardzību, piesaistot visus materiāltehniskos līdzekļus.

1920.gada februārī visa Latvijas teritorija bija atbrīvota no visiem ārējiem ienaidniekiem. Austrumu frontē iestājās pamiers. Latvijas armija un latviešu karavīri frontē varēja atvilkt elpu, tomēr bruņotajiem spēkiem Latgalē bija jāizcīna vēl viena kauja. Šoreiz ar neredzamiem, taču ne mazāk bīstamiem ienaidniekiem, kas apdraudēja ne tikai valsts pastāvēšanu kopumā, bet arī katru valsts iedzīvotāju atsevišķi...

Tieši pirms simts gadiem Latvijā notika vienas no asiņainākajām kaujām valsts dibināšanas vēsturē, kurā latviešu karavīri no Rīgas padzina apvienoto vācu – krievu karaspēku. Zīmīgi, ka vācu spēku sastāvā tolaik dienēja ne viens vien vēlākais Otrā pasaules kara ģenerālis. Portāls “Sargs.lv” kopā ar vēsturniekiem nolēma noskaidrot, kāpēc Pirmajā pasaules karā zaudējušās vācu vienības nedevās mājup, bet nolēma cīnīties ar jaunizveidoto Latvijas armiju.

20. gadsimta 30. gadu vidū un otrajā pusē Padomju Savienības starptautiskais iespaids pakāpeniski turpināja pieaugt, cita starpā šai valstij noslēdzot bilaterālus savstarpējus palīdzības paktus ar Franciju un Čehoslovākiju. PSRS un Baltijas valstu savstarpējās attiecības palika sarežģītas, pirmajai cenšoties dažādos veidos piesaistīt Baltijas valstis sev, faktiski tās pakļaujot. Tieši šādā virzienā darbojās PSRS ārpolitikas Baltijas virziena realizētāji. Turklāt viņu mērķis nekādā gadījumā nebija attiecības uz līdzvērtīgiem pamatiem, ko diezgan skaidri apliecināja arī Latvijas valdības 1935

1844. gadā Anglijā dibinātā organizācija YMCA — Young Men’s Christian Association (Jaunekļu kristīgā savienība), kuras mērķis bija kristīgo vērtību praktiska izplatīšana sabiedrībā, attīstot «veselīgu garu, prātu un miesu», no 1855. gada darbojās visā pasaulē — Anglijā, Kanādā, Austrālijā, ASV, Šveicē, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē u. c. 1900. gadā ASV YMCA uzsāka darbību ar izceļotājiem uz Ameriku Eiropas ostu pilsētās, bet 1910. gadā bija cieši saistīta ar skautu kustības pirmsākumiem. Pēc Pirmā pasaules kara organizācija attīstīja plašu darbību Eiropā, sniedzot ievērojamu atbalstu