Nesen aizvadītās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvaru guva līdzšinējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko, parāda, ka baltkrievi negrib dzīvot tālāk tāpat, kā līdz šim, par to liecina daudzie nemieri un protesti ielās. Tā LTV1 raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, norādot – viņu šī situācija dara bažīgu. Jo Latvija ir ieinteresēta, ka Baltkrievija kā Latvijas robežvalsts ir vairāk proeiropeiska, nevis kļūst par Krievijas provinci.
Baltkrievijas autoritārajam prezidentam Aleksandram Lukašenko varas noturēšana var izmaksāt ļoti dārgi. Pat, ja par spīti plašajiem protestiem pēc nesen aizvadītajām prezidenta vēlēšanām, viņa režīmam varu izdosies noturēt ar spēku, Rietumvalstis uz to atbildēs ar sankcijām. Tas savukārt ekonomisko problēmu māktajai Baltkrievijai liks meklēt palīdzību Krievijā, dodot Kremlim jaunus ietekmes instrumentus. Tā, komentējot situāciju pēc protestu apspiešanas Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās, atzīst ”Sargs.lv” aptaujātie politologi.
Pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas daudzviet Baltkrievijā uzliesmoja masveida protesti, kuros piedalījušies tūkstošiem protestētāju. Lai arī lielākoties protesta akcijas izklīdinātas, vairākās vietās policija protesta akcijās noraudzījusies mierīgi, ar nolaistiem vairogiem.
Krievijas karavīru pārvietošanās uz Baltkrieviju varētu kļūt par “agro brīdinājumu”, kas varētu vēstīt par iespējamu Maskavas plānotu militāro agresiju pret Baltijas valstīm. Tā liecina “Chatham House” analītiķa ziņojums, ko pasūtījis Viļņas Politikas analīzes institūts, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt” Pētījums, kurā analizēta situācija Baltkrievijā un Krievijā Viļņā ticis prezentēts 23. jūnijā.
Baltkrievijas valdība virza plānu par tehnoloģiskās neatkarības palielināšanu raķešu tehnoloģiju izstrādē un ražošanā, tā paziņojušas Baltkrievijas Militārās rūpniecības pārvaldes amatpersonas.