Krievijas militārās lidmašīnas un droni pēdējās nedēļās ir vairākkārt pārkāpuši NATO valstu gaisa telpu, izraisot pastiprinātu spriedzi alianses austrumu flangā. Gan provokācijās iesaistītās valstis, gan to sabiedrotie Krievijas darbības interpretē kā apzinātus centienus pārbaudīt NATO vienotību un apņēmību. Incidenti ir saasinājuši debates aliansē par to, vai pašreizējā taktika un noteikumi joprojām strādā, vai arī nepieciešama stingrāka militārā reakcija. "Sargs.lv" apkopoja līdz šim izskanējušās reakcijas no amatpersonu puses.
2025. gada 19. septembrī trīs Krievijas MiG-31 iznīcinātāji šķērsoja Igaunijas gaisa telpu netālu no Vaindlo salas. Igaunijas amatpersonas ziņoja, ka lidaparāti atradās valsts teritorijā aptuveni divpadsmit minūtes, pirms tās pārtvēra Itālijas F-35 iznīcinātāji, kas izvietoti NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misijas ietvaros.
Saskaņā ar Tallinas sniegto informāciju, Krievijas iznīcinātāji nebija iesnieguši nekādus lidojuma plānus, bija izslēguši savus raidītājus un ignorējuši atkārtotus mēģinājumus nodibināt kontaktu. Uz šo gaisa telpas pārkāpumu Igaunija atbildēja, atsaucoties uz NATO līguma 4. pantu, kas paredz steidzamas konsultācijas, ja dalībvalsts uzskata, ka tās drošība ir apdraudēta.
Maskava, atbildot uz apsūdzībām, tās noraidīja, uzstājot, ka MiG-31 nekad nav atstājuši starptautisko gaisa telpu un ir lidojuši vairāk nekā trīs kilometrus no Igaunijas krastiem. Tomēr NATO amatpersonu norādītie radaru un vizuālās izsekošanas dati ir pretrunā ar Krievijas notikumu versiju. “Pārkāpums bija reāls, skaidrs un apzināts,” paziņojumā norādīja Igaunijas varas iestādes, uzsverot bažas, ka incidents nebija negadījums, bet gan provokācija.
Gaisa telpas pārkāpumus no Krievijas puses septembrī ir pieredzējusi arī Polija un Rumānija. Septembra sākumā vairāk nekā 20 Krievijas droni šķērsoja Polijas gaisa telpu, piespiežot NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas pārtvert un notriekt vairākus no tiem. Aptuveni tajā pašā laikā Rumānija ziņoja, ka Krievijas droni un lidmašīnas ir pārkāpušas tās robežas uzbrukumu laikā Ukrainas infrastruktūrai gar Donavu.
Savukārt 21. septembrī NATO spēki pacēlās virs Baltijas jūras, lai pārtvertu Krievijas IL-20M izlūkošanas lidmašīnu. Militārie analītiķi Tallinā apgalvo, ka Krievijas rīcībai ir vairāki mērķi. Viņi norāda, ka MiG-31 iebrukums bija paredzēts, lai pārbaudītu NATO reakcijas laiku un protokolus.
Lidmašīnu atteikšanās reaģēt uz signāliem liecināja par aprēķinātu pārbaudi - cik tālu tās varētu tikt, pirms NATO apsvērtu spēka pielietošanu. Citi šīs darbības interpretē kā centienus noniecināt sabiedroto aizsardzību, apvienojot atklātus gaisa telpas pārkāpumus ar hibrīdpasākumiem, piemēram, kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām. Tāpat notikušais skaidrojams kā mēģinājums normalizēt Krievijas veiktos NATO robežas pārkāpumus, padarot tos par ikdienišķiem, nevis izņēmuma gadījumiem.
Provokācijas ir nostādījušas NATO sarežģītā situācijā. No vienas puses, amatpersonas apzinās, ka Krievijas lidmašīnas notriekšana varētu izraisīt neparedzamu eskalāciju, potenciāli ievelkot aliansi tiešā konfliktā ar Maskavu. No otras puses, atkārtoti pārkāpumi bez sekām var iedrošināt Krieviju turpināt iesākto. Šī spriedze ir izraisījusi jaunas diskusijas alianses ietvaros. Čehijas prezidents Petrs Pavels, bijušais NATO ģenerālis, brīdināja, ka: “NATO ir jāpaliek vienotai un izlēmīgi jāatbild uz Krievijas provokācijām.”
Viņš uzsvēra, ka verbāls nosodījums vairs nav pietiekams, un bezdarbība var signalizēt Kremlim par alianses vājumu. Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa paziņoja: “Mēs nevaram pieļaut, ka mūsu suverenitātes pārkāpumi kļūst par normālu praksi,” aicinot uz stingrāku NATO pretgaisa aizsardzību un ātrāku reaģēšanas laiku.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks pirmdien paziņoja, ka Varšava notrieks jebkuru ienaidnieka lidaparātu, kas pārkāps Polijas gaisa telpu. "Es vēlos būt ļoti skaidrs. Mēs pieņemsim lēmumu notriekt lidojošus objektus bez diskusijām, ja tie pārkāps mūsu teritoriju un ielidos Polijā. Te nav vietas debatēm," sacīja Tusks preses konferencē.
Tomēr alianse joprojām ir ceļā uz vienotu nostāju par iespējamo rīcību. Lai gan frontes līnijas valstis pieprasa stingrākus atturēšanas pasākumus, citas saglabā piesardzību. Vācija un Zviedrija ir paudušas bažas, ka pārāk agresīva nostāja varētu pāraugt plašākā konfliktā. Situāciju sarežģī juridiskā un diplomātiskā neskaidrība, kas saistīta ar šādiem incidentiem.
Viena no iespējām ir noteikt skaidrākus iesaistes noteikumus, kas regulē, kādos apstākļos iebrucēju lidaparātu var pārtvert, pielietojot spēku. Cita iespēja ir stiprināt sabiedroto izvietojumu Baltijā un Polijā, palielinot ātrās reaģēšanas lidmašīnu skaitu un integrējot modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai saīsinātu reaģēšanas laiku.
Skaidrs, ka Krievijas stratēģija ir apzināta. Atkārtoti zondējot NATO robežas, Maskava iegūst vērtīgu informāciju par sabiedroto gatavību un lēmumu pieņemšanu, vienlaikus signalizējot savai vietējai auditorijai, ka tā var nesodīti izaicināt Rietumus. Katru reizi, kad šāda rīcība paliek bez militāras reakcijas, Krievija iegūst jaunu informāciju par NATO tolerances līmeni. Nākamie mēneši var noteikt, vai NATO spēs novilkt un īstenot skaidras sarkanās līnijas, vai arī Maskava turpinās pārbaudīt alianses apņēmību ar arvien lielāku drosmi.
“Sargs.lv” jau iepriekš vēstīja, ka 12. septembrī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute un Sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksus G. Grinkevičs paziņoja par misijas “Eastern Sentry” jeb “Austrumu sardze” izveidi, kas stiprinās NATO austrumu flanga aizsardzību un atturēšanu.
Dānija, Francija, Lielbritānija, Vācija jau ir paziņojušas par spēku un spēju izvietošanu misijas “Eastern Sentry” ietvaros, bet paredzēts, ka tuvākajā laikā tai pievienosies arī citas NATO dalībvalstis. Misijas ietvaros paredzēts izmantot pret droniem paredzētus sensorus un ieročus dronu atklāšanai, izsekošanai un neitralizēšanai.
Misija “Eastern Sentry” ir izveidota pēc Ziemeļatlantijas padomes sanāksmes 10. septembrī, kurā sabiedrotie apsprieda situāciju, reaģējot uz Polijas lūgumu pēc Vašingtonas līguma 4. panta konsultācijām.
