“Mans vēstījums [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam ir tāds, ka mēs ne tikai gatavojamies, bet arī ieguldām spējās un būsim tik spēcīgi, lai nevienam pat neienāktu prātā pārbaudīt mūsu drošību,” paneļdiskusijā “Kas notiek ceļā uz mieru caur spēku?” ikgadējās Rīgas konferences ietvaros sacīja ASV vēstnieks NATO Metjū Vaitekers (Matthew Whitaker).
Vēstnieks atzinīgi novērtēja NATO samita Hāgā rezultātus, kur sabiedrotie līdz 2035. gadam apņēmās palielināt ieguldījumus aizsardzībā līdz 5% no IKP.
“Hāgas samits bija veiksmīgs, jo katrs sabiedrotais demonstrēja gatavību palielināt ieguldījumus aizsardzībā. ASV sagaida, ka NATO sabiedrotie šīs apņemšanās izpildīs,” sacīja Vaitekers.
Viņš uzsvēra arī panākto līdzekļu sadalījumu – 3,5% paredzēti militāro spēju stiprināšanai un 1,5% citiem ar drošību saistītiem izdevumiem.
“Šiem 1,5% ir jābūt veltītiem robežu drošībai, transporta infrastruktūrai vai kiberdrošībai – tā arī ir nacionālā drošība, un tur būs rezultāti,” viņš piebilda.
Vaitekers norādīja, ka tas, cik lielā mērā Eiropas valstis spēs pildīt savas saistības NATO ietvaros, parādīs Eiropas gatavību turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas iebrucējiem.
Vēstnieks uzsvēra, ka NATO ir jāspēj atrast izmaksu ziņā efektīvi risinājumi mūsdienu drošības izaicinājumiem, tostarp pretpasākumus dronu uzbrukumiem. Viņš atzīmēja, ka, viesojoties Latvijā, apmeklējis uzņēmuma “Edge Autonomy” rūpnīcu Mārupē un paudis gandarījumu par Latvijas ieguldījumu dronu tehnoloģiju attīstībā.
“Vēstījums [Krievijas diktatoram un kara noziedzniekam Vladimiram] Putinam ir tāds, ka mēs ne tikai gatavojamies, bet arī būsim tik spēcīgi, lai neviens pat nemēģinātu iebrukt NATO, jo mēs ieguldām aizsardzībā tā, lai garantētu drošību vairāk nekā miljardam mūsu alianses iedzīvotāju,” uzsvēra Vaitekers.
Vaicāts par ASV prezidenta Donalda Trampa iespējamo lēmumu par spārnoto raķešu “Tomahawk” nodošanu Ukrainai, Vaitekers norādīja, ka nevēlas komentēt pirms oficiāla paziņojuma no prezidenta. Vienlaikus viņš atzina, ka šādu raķešu nodošana Ukrainai – ņemot vērā to lielāko darbības rādiusu un kaujas galviņu – būtu skaidrs ASV signāls agresorvalstij Krievijai un tās vadonim Putinam.
“Tāpat ir daudzas citas lietas, ko mēs darām – piemēram, pretdarbība Krievijas ēnu flotei. Mēs darām daudz vairāk nekā iepriekš, lai piespiestu Putinu vienoties par mieru,” sacīja ASV vēstnieks NATO.
Vaicāts, vai šāda attieksmes maiņa pret Krievijas diktatoru V. Putinu nozīmē, ka D. Tramps sāk izvērtēt Krievijas iebrukumu Ukrainā, raugoties no Ukrainas perspektīvas, Vaitekers norādīja, ka ASV prezidents vēlas, lai Eiropas valstis – kā ASV sabiedrotās – aktīvāk iesaistītos mehānismos, kas liktu Kremlim izbeigt agresiju.
Viņš piebilda, ka ASV prezidents, prioritizējot Ukrainai piegādājamo ieroču iepirkumu sarakstu, palīdz tai aizsargāties no agresijas. “Ukraina cīnās varonīgi. Ja spiediens uz Krieviju palielināsies, tas varētu piespiest Putinu izbeigt agresiju. Bet, lai karš beigtos, sabiedrotajiem šis spiediens uz Putinu ir jāvērš kopīgi,” uzsvēra Vaitekers.
Kā jau ziņots, ASV apsver iespēju nodot Ukrainai “Tomahawk” tipa spārnotās raķetes. Galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņems ASV prezidents Donalds Tramps.