Latvijai svarīga ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas pārveide par kaujas spējīgu brigādi, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs, kurš trešdien un ceturtdien pārstāvēja Latviju neformālā NATO ārlietu ministru sanāksmē, kas norisinājās Oslo.
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, ministri pārrunāja gatavošanos 11.jūlijā un 12.jūlijā gaidāmajam NATO samitam Viļņā, tostarp NATO atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu NATO austrumu flangā un ilgtermiņa praktisko un politisko atbalstu Ukrainai.
Valsts sekretārs uzsvēra, ka raugoties uz tuvojošos NATO samitu Viļņā, ir svarīgi sasniegt progresu 2022.gada NATO Madrides samita lēmumu ieviešanā, lai stiprinātu alianses atturēšanas un aizsardzības spējas. Valsts sekretārs pauda cerību, ka līdz NATO samitam Zviedrija kļūs par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, tādējādi noslēdzot alianses paplašināšanās procesu Baltijas jūras reģionā.
Apspriežot NATO un Ukrainas attiecības, Pelšs pauda cerību, ka Viļņas samitā sabiedrotie vienosies par apjomīgu atbalsta pakotni Ukrainas institucionālo reformu un eiroatlantiskās integrācijas procesa veicināšanai, kā arī apliecināja Latvijas apņēmību turpināt sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai.
Vienlaikus neformālās NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā valsts sekretārs tikās ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eivinnu Vadu Petešonu. Amatpersonas pārrunāja plašu jautājumu loku, tostarp Latvijas un Norvēģijas divpusējās attiecības, drošības situāciju reģionā un atbalstu Ukrainai.
Pelšs uzsvēra nepieciešamību veidot vēl ciešāku sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jeb NB8 formātā. Sarunu partneri bija vienisprātis, ka Ukrainai jāsniedz atbalsts tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.