T. Rostoks: Zviedrija šobrīd iet Latvijas pēdās, piedaloties NATO operācijās pirms dalības aliansē

VIEDOKLIS I 08.01.2024
Sargs.lv atturēšanaNATONATO kaujas grupasabiedrotieZviedrija
Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Zviedrija, lemjot par karavīru nosūtīšanu uz Latviju vēl pirms valsts uzņemšanas NATO, ir krasi mainījusi līdzšinējo nostāju. Turklāt šāds solis līdzinās pašas Latvijas agrāk spertajiem soļiem, kad cenšoties pierādīt sabiedrotajiem mūsu valsts apņēmību starptautiskās drošības veicināšanā, Latvija sūtīja karavīrus uz NATO operācijām. Šādi, sarunā ar portālu “Sargs.lv”, Zviedrijas valdības lēmumu par karavīru nosūtīšanu dalībai Kanādas vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors doktors Toms Rostoks.

Kā norāda eksperts, Latvijai šis lēmums viennozīmīgi ir ļoti būtisks, ņemot vērā, ka mēs jau ilgāku laiku vēlamies piesaistīt brigādes līmeņa sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā.

Kanāda, kas nodrošinās pusi no šīs brigādes līmeņa vienības, ir NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā galvenā ietvarvalsts. Tomēr līdz šim bija jautājums, kas nodrošinās topošās brigādes līmeņa vienības otru pusi.

“Bija skaidrs, ka šī paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kura ir Kanādas vadībā, turpinās atrasties Latvijā, bet šeit vienalga pilna brigāde nesanāca arī ar Dānijas nosūtīto bataljonu, kurš Latvijā neuzturas visu gadu,” skaidro Toms Rostoks.

Eksperts skaidro, ka šis Zviedrijas paziņojums patiesībā bija gaidāms, atgādinot, ka runas par šādu plānu publiskajā telpā klīdušas kopš aizvadītā gada vasaras.

“Runas par to, ka Zviedrijas karavīri varētu būt Latvijā, jau cirkulēja kopš pagājušā gada vidus, bet tolaik Zviedrijas puses vēstījums bija tāds, ka Zviedrija sniegs ieguldījumu Latvijas drošībā tikai pēc Zviedrijas iestāšanās NATO,” atgādina Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors.

Viņš norāda, ka Zviedrija ar šo paziņojumu ir faktiski mainījusi savu iepriekšējo nostāju, jo šobrīd Stokholma ir apņēmusies Latvijā izvietot savus karavīrus, neskatoties uz to, vai tā tiks uzņemta NATO.

Eksperts arī atzīmē, ka daudzas lietas joprojām ir neskaidras, proti, cik liela būs Zviedrijas karavīru pārstāvniecība. Vadoties no Zviedrijas premjerministra izteikumiem, noprotams, ka karavīru skaits varētu veidot samazināta bataljona vienību.

“Es domāju, ka Zviedrijas cerība ir tāda, ka tad, kad šie karavīri ieradīsies Latvijā, tā jau tiks uzņemta NATO. Savā ziņā Zviedrija šeit dara to, ko darīja Latvija, kad mēs stājāmies NATO – mēs centāmies demonstrēt, ka esam gatavi sniegt ieguldījumu starptautiskajā drošībā un to, ka uz mums var paļauties,” norāda Toms Rostoks.

Jau vēstīts, ka Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons nacionālās aizsardzības konferencē “Sabiedrība un aizsardzība” (Folk och Försvar) paziņojis par Zviedrijas nodomu izvietot bataljona līmeņa kontingentu Latvijas NATO kaujas grupas sabiedroto spēku sastāvā.

Saistītās ziņas
Zviedrijas karavīri

Latvijā
Zviedrija plāno nosūtīt uz Latviju bataljona lieluma kontingentu 800 karavīru sastāvā
Mārtiņš Vargulis

Viedoklis
"NATO ir jāievieš iepriekš autorizētas darbības, bet Baltijas valstīm jāstiprina sabiedrības noturība." Saruna ar ārpolitikas pētnieku Mārtiņu Varguli
Valdis Kuzmins

Viedoklis
"Elektroniskās karadarbības loma mūsdienu karā var būt izšķiroša." Saruna ar NAA pētnieku Valdi Kuzminu