Zviedrija, lemjot par karavīru nosūtīšanu uz Latviju vēl pirms valsts uzņemšanas NATO, ir krasi mainījusi līdzšinējo nostāju. Turklāt šāds solis līdzinās pašas Latvijas agrāk spertajiem soļiem, kad cenšoties pierādīt sabiedrotajiem mūsu valsts apņēmību starptautiskās drošības veicināšanā, Latvija sūtīja karavīrus uz NATO operācijām. Šādi, sarunā ar portālu “Sargs.lv”, Zviedrijas valdības lēmumu par karavīru nosūtīšanu dalībai Kanādas vadītajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors doktors Toms Rostoks.
Kā norāda eksperts, Latvijai šis lēmums viennozīmīgi ir ļoti būtisks, ņemot vērā, ka mēs jau ilgāku laiku vēlamies piesaistīt brigādes līmeņa sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā.
Kanāda, kas nodrošinās pusi no šīs brigādes līmeņa vienības, ir NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā galvenā ietvarvalsts. Tomēr līdz šim bija jautājums, kas nodrošinās topošās brigādes līmeņa vienības otru pusi.
Eksperts skaidro, ka šis Zviedrijas paziņojums patiesībā bija gaidāms, atgādinot, ka runas par šādu plānu publiskajā telpā klīdušas kopš aizvadītā gada vasaras.
Viņš norāda, ka Zviedrija ar šo paziņojumu ir faktiski mainījusi savu iepriekšējo nostāju, jo šobrīd Stokholma ir apņēmusies Latvijā izvietot savus karavīrus, neskatoties uz to, vai tā tiks uzņemta NATO.
Eksperts arī atzīmē, ka daudzas lietas joprojām ir neskaidras, proti, cik liela būs Zviedrijas karavīru pārstāvniecība. Vadoties no Zviedrijas premjerministra izteikumiem, noprotams, ka karavīru skaits varētu veidot samazināta bataljona vienību.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons nacionālās aizsardzības konferencē “Sabiedrība un aizsardzība” (Folk och Försvar) paziņojis par Zviedrijas nodomu izvietot bataljona līmeņa kontingentu Latvijas NATO kaujas grupas sabiedroto spēku sastāvā.
