"Elektroniskās karadarbības loma mūsdienu karā var būt izšķiroša." Saruna ar NAA pētnieku Valdi Kuzminu

Viedoklis
Sargs.lv
Valdis Kuzmins
Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Krievijas pilna mēroga izvērstais karš Ukrainā ir kļuvis par fundamentālu pagrieziena punktu mūsdienu militārajā vēsturē. Elektroniskā karadarbība, tostarp dažāda veida bezpilota lidaparātu integrācija bruņotajos spēkos, ir būtiski mainījusi tradicionālo karadarbības vešanas doktrīnu. 21. gadsimta karadarbības laikmetā vairs nav iespējams paslēpties no pretinieka un īstenot negaidītu uzbrukumu. Šādā vidē uzvaru vairs nenosaka tikai bruņutehnikas un karavīru skaits – izšķiroša nozīme ir militāro tehnoloģiju attīstībai un noturībai pret ienaidnieka elektroniskās karadarbības rīkiem. Šādu viedokli sarunā ar “Sargs.lv” pauž Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Bezpilota lidaparāti ļauj īstenot karadarbību 24/7 režīmā

Lielākais pavērsiens Krievijas un Ukrainas karā ir bezpilota lidaparātu izmantošana izlūkošanā un kaujas triecienu veikšanā. Civilie lidaparāti, kuriem tiek veikti atbilstoši programmatūras un veiktspējas uzlabojumi, ir vislielākais pienesums pēdējo divu gadu laikā daudzdimensionālās karadarbības jomā.

“Ja atskatāmies uz aizritējušo Ukrainas pretuzbrukumu – secināms, ka vairs nav iespējams veikt negaidītu mehanizētas brigādes uzbrukumu pretiniekam. Šādu vienību izvirzīšanos un kustību ir iespējams pamanīt, kā minimums, vairākas stundas pirms tās sasniedz mērķi, kas ļauj reaģēt – veikt artilērijas triecienus, pozīciju mīnēšanu un tā tālāk,” norāda V. Kuzmins.

Šī iemesla dēļ Ukrainas bruņotie spēki konstatēja, ka vecās kara doktrīnas, kuru pamatā bija pretinieka apmānīšana, maskējot savas vienības, vairs nestrādā. Šobrīd ir faktiski neiespējami pietuvoties pretinieka nocietinātajām pozīcijām nepamanītiem. Liela nozīme ir arī abu pušu centieniem konstanti bloķēt pretinieka sakarus.

“Būtisks jautājums ir par to, kā šos dronus iznīcināt. Ar lodēm un raķetēm tas nav efektīvi. Veids, kā Ukraina to izdara Hersonas apkārtnē – tiek atklāti aptuveni 750 droni, no kuriem apmēram 580-600 tiek iznīcināti ar elektroniskās karadarbības līdzekļiem,” skaidro V. Kuzmins.
Image
Ukrainas bruņotie spēki izmanto civilos dronus / Foto: Reuters/Scanpix
Ukrainas bruņotie spēki izmanto civilos dronus / Foto: Reuters/Scanpix

Bruņoto spēku stāšanās pretī pretinieku bezpilota lidaparātu “spietiem” ir ārkārtīgi sarežģīta. Lai to izdarītu, ir jāpārvar virkne tehnisko izaicinājumu, un tā ir spēja, kas Baltijas valstīs faktiski neeksistē vai eksistē ļoti vispārīgā līmenī. Vienlaikus Krievija ir būtiski attīstījusi šo bezpilota lidaparātu izmantošanu un izstrādi. Kā norāda V. Kuzmins – Krievija šobrīd ir sasniegusi izrāvienu, masveidā ražojot pirmās personas skata bezpilota lidaparātus, kuri ir aprīkoti ar nakts redzamības kamerām.

“Kopš viņi rūpnieciskā apjomā ražo dronus, kas spēj operēt arī naktī, ukraiņiem būtiski apgrūtināta visa karadarbība, kas šobrīd pārgājusi 24/7 režīmā. Naktīs viss ir vēl bīstamāk – pateicoties droniem ar nakts redzamības iekārtām, jebkurš karavīrs vairāku kilometru attālumā nu ir redzams kā lampiņa,” atzīst pētnieks.

V. Kuzmins norāda, ka tieši šis drauds nākotnes karadarbībā nav ticis pietiekoši novērtēts. Šādā vidē pat vislabāk apmācītos kājniekus būtiski apdraud pretinieka izlūkošanas bezpilota lidaparāti, kurus pavada arī ar sprāgstvielām aprīkoti triecienu droni.

Elektroniskās karadarbības spēju attīstīšana ir ārkārtīgi dārgs un laikietilpīgs process, kuram nekavējoties vajadzētu pievērst uzmanību. Lai to īstenotu, Latvijai un tās sabiedrotajiem steidzami jāveido plāni nākamās paaudzes tehnoloģiju ieviešanā. Tomēr stāsts ir ne vien par šo tehnoloģiju iegādi, bet arī atbilstoša personālsastāva apmācību.

Image
Ādažu militārajā bāzē atklāj ikgadējo Nacionālo bruņoto spēku Industrijas dienu / Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Ādažu militārajā bāzē atklāj ikgadējo Nacionālo bruņoto spēku Industrijas dienu / Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pētnieks atzīsts, ka valsts aizsardzības dienesta ietvaros mēs nespēsim sagatavot karavīrus ar šādu spēju klāstu, kas nozīmē, ka ir nepieciešama jaunu draudu apzināšana un ilgtermiņa programmu izstrāde ar atbilstošu finansējumu. Izaicinājums šādu tehnoloģiju izstrādē visām Rietumvalstīm ir kopīgs – to būtiski sadārdzina un vilcina katras nācijas vēlme daļu no bruņojuma sistēmām ražot pašmājās.

Kā vienlīdz svarīgu aspektu V. Kuzmins iezīmē komandvadības centru noturību pret pretinieka kiberuzbrukumiem un spēju ievākt pietiekoši daudz informāciju par frontē notiekošo. Šajā gadījumā Ukrainas bruņoto spēku komandpunktiem būtiski ir palīdzējis ASV kosmosa izpētes kompānijas “SpaceX” nodrošinātais satelīta interneta tīkls “Starlink”.

“”Starlink” nebūtu piemērots līdzeklis NATO vajadzībām. Latvijai un NATO ir jāatrod ekvivalents “Starlink”, kas spēj nodrošināt nepārtrauktu atbalstu komandvadības sistēmām un sakariem. Jautājums, vai šīm NATO valstīm, kuras izvērš spēkus Baltijas valstīs, ir iespējas sazināties ar mums vienā informācijas vidē un vai savstarpējā komunikācija kaujas apstākļos strādās,” norāda V. Kuzmins.

Baltijas valstīm ir svarīgi nekļūt par mazu padomju armiju

Uz lūgumu komentēt Krievijas iespējas veikt iebrukumu Baltijas valstīs pēc desmit gadiem, pētnieks norāda, ka šādā laika nogrieznī Krievijas spējas un nodomi ir neprognozējami. Tomēr, ja Krievija izšķirsies par šādu plānu, to būs iespējams paredzēt jau iepriekš.

Pašreizējā Krievijas militārā industrija strādā ar maksimālo jaudu, tomēr tā nespēj kompensēt Ukrainā ciestos zaudējumus. Krievijas gaisa spēki, kā arī to rīcībā pieejamās aizsardzības sistēmas izrādījušās mazāk efektīvas, nekā sākotnēji domāts. Pēc kara Ukrainā Krievijai būs nepieciešams zināms laiks, lai atjaunotu tās tehnikas zaudējumus, tomēr tas, ko viņi spēs atgūt, būs iepriekšējās paaudzes bruņojums.

Image
NATO izlūkošanas lidmašīna "AWACS" Lietuvā / Foto: Reuters/Scanpix
NATO izlūkošanas lidmašīna "AWACS" Lietuvā / Foto: Reuters/Scanpix
“Viens no iemesliem, kādēļ ukraiņi izšauj vairāk munīcijas, nekā mēs Rietumos spējam saražot, ir tāds, ka Krievijai joprojām ir pārsvars gaisā. Tāpēc ukraiņiem ir tikai ierobežoti panākumi. NATO iesaistes gadījumā gaisa spēki šādā karadarbībā nodrošinātu nospiedošu lielāko daļu no tālajiem triecieniem. Aviācijas bumbu krājumi ir stipri lielāki, un to izmantošanas iespējas būtu stipri plašākas. Tas būtu pavisam cits konflikts,” komentēja V. Kuzmins.

Somijas un gaidāmā Zviedrijas iestāšanās NATO fundamentāli izmaina NATO spēku samēru Baltijas reģionā. Karš Krievijai licis iztukšot bruņojuma rezerves un izvest visas modernās pretgaisa aizsardzības sistēmas no Kaļiņingradas. Tas nozīmē, ka šobrīd Baltijas valstu drošība ir labāka, nekā tā ir bijusi jebkad iepriekš.

“Pirms 2022. gada Latvijas pierobežā atradās trīs brigādes, kas nav pietiekami, lai veiktu pilna apjoma iebrukumu. Lai veiktu šāda veida iebrukumu, Krievijai būtu jāveic līdzīga veida spēku koncentrācija, kāda tika īstenota pirms iebrukuma Ukrainā. Vairs nav iespējams negaidīts iebrukums nedz stratēģiskā, nedz operacionālā, nedz taktiskā līmenī,” argumentē V. Kuzmins.

Lai novērstu Krievijas vēlmi testēt Baltijas valstu aizsardzības spējas, pētnieks uzsver, ka Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir jāveido vienota militārās plānošanas un karadarbības telpa. Viņš uzsver, ka no militārā viedokļa vērtējot, jādemonstrē absolūti skaidrs koncepts par to, ka Krievijas iebrukums vienā Baltijas valstī ir iebrukums visā Baltijas reģionā.

“Tas nozīmē, ka Krievijas iebrukums, piemēram, Igaunijā, nozīmē automātiskus triecienus Kaļiņingradā. Mums ir jāpārliecina Krievija par to, ka tā ir neatņemama eskalācijas sastāvdaļa – jūs iebrūkat Igaunijā, mēs nevilcinoties mīnējam Kaļiņingradas ostu. Tai ir jābūt automātiskai atbildes reakcijai,” uzsver pētnieks.
Image
Starptautiskās militārās mācības “Winter Shield” Ādažu poligonā / Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Starptautiskās militārās mācības “Winter Shield” Ādažu poligonā / Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Lai stātos pretī Krievijai, Baltijas valstīs šis nav stāsts par vienkāršu karavīru un kaujas tehnikas skaitu. Pētnieks norāda, ka Krievija kopš invāzijas sākuma ir zaudējusi vairāk nekā 2000 tanku, kas ir neaptverams skaits. 20 000 okupantu krita sešus mēnešus ilgajās kaujās par Bahmutu. Tas liecina par to, ka, ja Baltijas valstis centīsies stāties pretī Krievijai ar skaitlisku spēku, tās neizbēgami cietīs sakāvi.

“Mums nekad nebūs tik daudz lielgabalu gaļas. Ukrainā ir teiciens – mazas padomju armijas karā pret lielu padomju armiju lielā padomju armija uzvarēs. Tas ir tas, ko viņi paši saka, kad vērtē pieļautās kļūdas karalaukā,” norāda V. Kuzmins.

Pētnieks norāda, ka NATO kontekstā plānotājiem ir jāskatās uz kaujasspējīgām vienībām. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai maksimāli tiektos pēc skaitliskā apjoma, formējot brigādi bez pašpietiekamām komandvadības spējām, ir jākoncentrējas uz viena kaujasspējīga bataljona izveidi, kuram ir nodrošinātas pilnīgi visas kaujas funkcijas. Pretējā gadījumā brigādes līmeņa vienība, kurai nav nodrošinātas pietiekošas spējas elektroniskās karadarbības dimensijā, var zaudēt savu vadāmību pirmajās divās stundās.

“Šeit ir jābūt kompleksai pieejai, neatstājot novārtā kādu no vajadzībām. Ukraina pierāda, ka nav lieku sīkumu. Mēs varam investēt miljardu pretgaisa aizsardzībā, bet, ja mēs palaidīsim garām elektronisko karadarbību, kas varbūt maksā 50-100 miljonus, mēs radīsim iespēju, ka šī pretgaisa aizsardzība tiks iznīcināta pirmās konflikta nedēļas laikā,” skaidro V. Kuzmins.

Bruņoto spēku attīstībā koncentrējoties vienīgi uz skaitu, taču neieviešot tehnoloģiskās investīcijas, kuras ir dārgas un laikietilpīgas, mūsu bruņotie spēki nonāks mazas padomju armijas statusā.

Dalies ar šo ziņu