Zviedrija plāno nosūtīt uz Latviju bataljona lieluma kontingentu NATO kaujas grupu sabiedroto spēku sastāvā, atsaucoties uz Zviedrijas premjera Ulfa Kristersona pausto, tviterī paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
"Esam gandarīti par šo nozīmīgo lēmumu, kas līdz ar gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu NATO kļūs par būtisku ieguldījumu reģionālās drošības un Latvijas aizsardzības stiprināšanā," norādījis Sprūds, kurš patlaban piedalās Zviedrijas nacionālās aizsardzības konferencē "Sabiedrība un aizsardzība" Selēnā.
Zviedrijas premjers Ulf Kristersson @SwedishPM ir paziņojis par Zviedrijas nodomu nosūtīt uz Latviju bataljona lieluma kontingentu NATO kaujas grupu sabiedroto spēku sastāvā!
— Andris Spruds (@AndrisSpruds) January 8, 2024
Esam gandarīti par šo nozīmīgo lēmumu, kas līdz ar gaidāmo Zviedrijas uzņemšanu NATO kļūs par būtisku…
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons (Ulf Kristersson) paziņoja par bataljona līmeņa kontingenta izvietošanu Latvijā nacionālās aizsardzības konferencē “Sabiedrība un aizsardzība” (Folk och Försvar) Selēnā, uzsverot, ka tā ir daļa no Zviedrijas apņemšanās stiprināt NATO aizsardzības un atturēšanas spējas.
Konferences laikā Andris Sprūds sniedza ieskatu Zviedrijas kolēģiem par Latvijā īstenoto visaptverošas valsts aizsardzības koncepciju un tās aktualizēšanu Latvijas izglītības sistēmā. Papildus tam, konferencē šogad tika apspriestas arī tādas tēmas kā Zviedrijas ceļš uz dalību NATO, Krievijas karš Ukrainā, dezinformācijas draudi un izaicinājumi demokrātijai, kā arī daudz citas.
Tāpat konferences ietvaros A. Sprūds aizvadīja vairākas divpusējās tikšanās, tajā skaitā ar Zviedrijas aizsardzības ministru Polu Jonsonu (Pål Jonson) un Zviedrijas Bruņoto spēku komandieri ģenerāli Mikaelu Bidēnu (Micael Bydén), kā arī ar Zviedrijas civilās aizsardzības ministru Karlu Oskaru Bohlinu (Carl-Oskar Bohlin).
Amatpersonas diskutēja par atbalstu Ukrainai, NATO aktualitātēm un divpusējo sadarbību. Latviju un Zviedriju vieno ilgstoša sadarbība vairākās jomas, kā arī kopīgs skatījums un demokrātiju un reģiona drošību.
Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm - Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas.
Ikdienā sabiedroto karavīri piedalās kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
Atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem pērn 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.
Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn pēc tam, kad Krievija februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.
Turcija aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016. gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.
Turcijas parlaments par Zviedrijas uzņemšanu NATO, domājams, balsos tikai janvāra vidū, pagājušā gada nogalē ziņu aģentūrai AFP apliecināja avoti parlamentā.