"NATO ir jāievieš iepriekš autorizētas darbības, bet Baltijas valstīm jāstiprina sabiedrības noturība." Saruna ar ārpolitikas pētnieku Mārtiņu Varguli

Viedoklis
Sargs.lv
Mārtiņš Vargulis
Foto: Latvijas Ārpolitikas institūts

Baltijas valstīm ir jābūt pašpietiekamām un jādomā par to, kā iebrukuma gadījumā nodrošināt pilna spektra kaujas spējas. Krievijas pilna mēroga iebrukuma scenārijā Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem ir jābūt spējīgiem iesaistīties ilgtermiņa konfrontācijā, lai kopā ar Somiju un Poliju sniegtu pirmo prettriecienu. Savukārt Aliansei ir jādemonstrē apņēmība bez vilcināšanās iesaistīties konfrontācijā no pirmās dienas, miera laikā testējot 5. panta mācības, sarunā ar “Sargs.lv” uzsver Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis.

Mācības no Ukrainas – sabiedrības noturības spējām ir izšķiroša nozīme

Viena no galvenajām atziņām, kas ir bijusi pārsteigums arī kara izraisītājiem Kremlī, ir stāsts par sabiedrības noturību kara laukā. Divu gadu laikā Ukrainas karš ir spilgti demonstrējis to, par ko Baltijas valstīs un NATO spriests jau ilgi.

“Sabiedrības noskaņojumam un tās izpratnei par to, ko katrs indivīds dara D dienā X stundā, ir ļoti liela nozīme, kā mēs to redzam Ukrainā. Ja sabiedrība iesaistās, atbalsta un kopumā ir pārliecināta par spēju uzvarēt šādu pretinieku, tad tas veido ievērojamu spēku,” uzsver M. Vargulis.

Tas nozīmē, ka katram indivīdam neatkarīgi no sociālās vides ir jāapzinās, kā viņš spēs pielāgoties valsts aizsardzībai kara apstākļos. Eksperts norāda, ka mūsu sabiedrības gatavība un noturība izšķirs to, cik grūti pretiniekam būs mūs iekarot.

No militārās perspektīvas raugoties, M. Vargulis atzīst, ka Krievijas izvēlētā stratēģija pāriet uz ilgtermiņa konvencionālo karadarbību ir bijis neliels pārsteigums. Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmā nedēļa liecināja par to, ka plāns bija īstenot “zibenskaru” no vairākiem virzieniem, mēģinot aizsniegties līdz pat Kijivai un radīt šoka stāvokli. Tas nozīmē, ja šāda karadarbība tiktu vērsta pret Baltijas valstīm, tā varētu izvērsties par ilgtermiņa konfrontāciju.

“Tomēr šeit ir viena atkāpe – Ukrainas stāsts atšķiras no NATO stāsta. Ja mēs runājam par sliktāko scenāriju, kurā Putins ir sekmīgs Ukrainā un vēlāk tiek mēģināts testēt Baltijas vienotību, tad mums ir jābūt gataviem tieši pretējai militārai darbībai – ļoti ātrai, iesaistot maksimāli daudz konvencionālos un nekonvencionālos spēkus,” secina M. Vargulis.
Image
Krievijas militārās mācības "Zapad 2021" Kēnigsbergā / Foto: Reuters/Scanpix
Krievijas militārās mācības "Zapad 2021" Kēnigsbergā / Foto: Reuters/Scanpix

Baltijas valstu gadījumā vissliktākais scenārijs būtu tā sauktā A2/AD stratēģija (Anti-Access/Area Denial), kurā Krievija, izmantojot spējīgākās kaujas vienības, veic ātru Baltijas valstu nogriešanu no pārējās NATO teritorijas. Neatkarīgi no tā, ka Somijas un gaidāmās Zviedrijas pievienošanās NATO būtiski samazinās Krievijas potenciālu īstenot šādu blokādi, scenārijs joprojām būs aktuāls.

“Šādas stratēģijas sekmīgs iznākums būs zem jautājuma zīmes, tomēr tās īstenošanu Krievija nākotnē joprojām varētu apsvērt. Tādēļ mums ir jābūt gataviem tam, ka Krievija varētu mēģināt “zibenskara” taktiku vai izvērst ilgtermiņa konfrontāciju, kas nozīmē, ka mums ir jāattīsta militārā loģistika, nodrošinājums un sabiedroto atbalsta spējas,” skaidro eksperts.

Arī Krievija izdara savus secinājumus

Jebkurš karš stiprina karojošo pušu militārās spējas un parāda to trūkumus. Krievijas gadījumā noteikti ir konstatēti izaicinājumi, kas saistīti ar tās loģistikas un nodrošinājuma spējām, kā arī komandvadību. M. Vargulis norāda, ka izaicinājumu virkne Krievijas pusē ir gara un tā daudziem ir bijusi pārsteigums arī pašā Kremlī. Vienlaikus secinājumi tiek izdarīti arī par NATO spējām.

“Visdrīzāk šīs ir korupcijas sekas, ar kurām viņu armija saskaras, bet mācību stundas noteikti tikušas izdarītas arī par NATO – tas pats vecais stāsts par tanku un iznīcinātāju pieejamību, to, cik ātrā laikā varam nogādāt bruņojumu un cik daudz resursu ir pašai Eiropai,” norāda M. Vargulis.
Image
155 mm artilērijas lādiņu nosūtīšana uz Ukrainu / Foto: AP/Scanpix
155 mm artilērijas lādiņu nosūtīšana uz Ukrainu / Foto: AP/Scanpix

Iztrūkumi NATO pusē ir parādījuši to, ka mūsu pārziņā ir visai ierobežotas spējas – aliansē dalībvalstis diskutē nevis par to, vai tās vēlas nosūtīt bruņojumu, bet gan par to, ka nav ko nosūtīt. Lai gan nevajadzētu vilkt tiešas paralēles starp Ukrainu un NATO dalībvalstīm, tomēr iztrūkumi ir spilgti demonstrējuši spēju nodrošināt Ukrainu ar nepieciešamo.

“Ukrainā dienas laikā izšauj tik daudz, cik savulaik mēs izšāvām visā Afganistānas kampaņā, un mēs nespējam saražot tik lielus munīcijas krājumus. No nodrošinājuma perspektīvas Krievijai tagad ir izpratne par to, cik Eiropa var saražot un kas ir mūsu bruņojumā,” viņš piebilst.

Lai gan šobrīd nav iespējams pateikt, kā beigsies karš Ukrainā, ir skaidrs, ka no Ukrainas panākumiem būs atkarīga Eiropas ģeopolitiskā drošība. Krievijas vēlme ideoloģiskā līmenī notestēt NATO un Baltijas valstu solidaritāti ir vienmēr bijusi klātesoša.

Gribi mieru – gatavojies karam

M. Vargulis norāda, ka šobrīd prognozēt Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs ir neiespējami, tomēr šo scenāriju nevar pilnībā izslēgt. Lai to novērstu, ir jāraida visi iespējamie signāli par mūsu pašu gatavību karam, kas ir vislabākais atturēšanas līdzeklis.

“Citējot slaveno frāzi: “gribi mieru, gatavojies karam,” es domāju, ka šādam skatījumam jābūt visu laiku. Ja mēs demonstrēsim gatavību karam un mūsu pretinieks zinās, ka mēs esam noskaņoti un gatavi karot, tad tas viņu atturēs,” atgādina eksperts.

NATO Viļņas un Madrides samiti Baltijas valstīm bija ļoti nozīmīgi – tajos panākti lēmumi par NATO Baltijas valstu kaujas grupu bataljona vienību transformāciju līdz brigādes līmeņa vienībām. Kaujas spējīgas brigādes nozīmē, ka tām līdzi nāk visi nepieciešamie atbalsta un nodrošinājuma elementi visās operacionālajās dimensijās. Turklāt šobrīd NATO ir izstrādājusi reģionālos plānus Baltijas valstīm, kas paredz jau konkrētu vienību iesaisti un to darbības, kas tiktu īstenotas Krievijas iebrukuma gadījumā.

Image
Ādažu poligonā norisinās militārās mācības “Iron Spear 2023” / Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Ādažu poligonā norisinās militārās mācības “Iron Spear 2023” / Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
“Šo visu sakot, mēs redzam, ka transformācija notiek, bet jautājums ir arī par to, cik gatavi esam no nodrošinājuma perspektīvas. Mums ir jāturpina ieguldīt ievērojamus līdzekļus, lai attīstītu Sēlijas poligonu. Apņemšanās ir labas, bet tagad tās ir jāpiepilda ar saturu – ar finansējumu, vienībām, ekipējumu, poligoniem, nodrošinājumu, munīciju un tā tālāk,” turpina M. Vargulis.

Karš Ukrainā demonstrē to, ka bruņoto spēku kvantitātei un kapacitātei ir nozīme, lai ilgtermiņā spētu noturēt pretinieku. Cilvēkresursiem 21. gadsimtā joprojām ir nozīme, bet karadarbība vairs nav tikai par to.

Lai efektīvi atturētu Krieviju, svarīgāk ir aliansei demonstrēt apņemšanos acumirklī novērst esošos Baltijas valstu bruņoto spēku iztrūkumus gaisā, jūrā un uz zemes. Atturēšana nozīmē Baltijas valstu sabiedrību, bruņoto spēku un to sabiedroto gatavību Krievijas iebrukuma gadījumā pilnvērtīgi iesaistīties konfrontācijā.

Latvija ir veikusi virkni pareizu soļu tās aizsardzības spēju stiprināšanā. To vidū ir lēmumi gan nacionāli, gan divpusēji ar sabiedrotajiem stiprināt gaisa aizsardzību, tomēr joprojām ir lieli iztrūkumi, lai nosegtu lielāko daļu Baltijas valstu teritoriju. Bez alianses iesaistes tas būs ļoti grūti.

M. Vargulis norāda: “Mums ir Krievijai jānodod signāli par to, ka mēs kopā ar sabiedrotajiem esam gatavi ātri rast risinājumus un aizstāvēties. Sabiedrotajiem ir jāveic 5. panta mācības – šeit mums ir iztrūkumi. Mums ir jātestē ASV spēku pārsviešana uz Eiropu.”
Image
"A400M" militārās kravas lidmašīnas nosēšanās Lielvārdē / Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
"A400M" militārās kravas lidmašīnas nosēšanās Lielvārdē / Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Esošie reģionālie plāni ir jāpapildina ar to, ka NATO Eiropas spēku virspavēlniekam (SACEUR) tiek priekšlaicīgi deleģēti lielāki NATO dalībvalstu spēki, kas konkrēti ir paredzēti iesaistei Baltijas valstu aizsardzībā no pirmās minūtes.

“NATO ir jāvirza un jāstiprina iepriekš autorizētas darbības, kas kara pirmajās minūtēs ļauj militārajiem pārstāvjiem rīkoties, lai mazinātu politisko konsultāciju lomu – tās ieekonomē laiku, kas var būt ļoti būtisks, lai mēs sekmīgi aizstāvētos pret potenciālu Krievijas iebrukumu,” uzsver eksperts.

Vienlaikus Baltijas valstīm arī pašām ir jāstiprina gatavība patstāvīgi stāties pretī Krievijai, kamēr reģionā ienāktu pilna mēroga sabiedroto atbalsts. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem ne tikai jāspēj reaģēt uz iebrukumu, bet arī jānodrošina uzņemošās valsts atbalstu, nosargājot kritisko infrastruktūru, kas paredzēta sabiedroto spēku ienākšanai.

“Esmu pārliecināts, ka valsts operacionālajā plānā šie mērķi jau ir identificēti. Darbības Krievijas iebrukuma gadījumā būs vairākās dimensijās ar vairākiem mērķiem. Atšķirībā no Ukrainas, mums var nebūt handikaps, kad desmit vai vairāk dienas iepriekš ASV dienesti ziņoja par Krievijas spēku plāniem veikt iebrukumu. Mūsu gadījumā pirms 24. februāra Krievijai viss nepieciešamais jau atradās pie mūsu robežām,” atzīst M. Vargulis.

Ņemot vērā, ka pirms 2022. gada 24. februāra Krievija regulāri veica visaptverošas militārās mācības, simulējot iebrukumu Polijā vai Baltijas valstīs, tā jau savlaicīgi bija nodrošinājusi nepieciešamo spēku apjomu potenciālai agresijai. Kā norāda eksperts – V. Putins ir bijis meistars pārsteigumu radīšanā. Darbības Ukrainā no Rietumu perspektīvas sākotnēji šķita iracionālas, tomēr tās tika īstenotas, lai radītu pārsteigumu un tādējādi mazinātu Ukrainas un alianses pretdarbību.

Image
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes karavīri sadarbībā ar Valsts policijas darbiniekiem veic autotransporta kontroli uz ceļa P68 / Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigādes karavīri sadarbībā ar Valsts policijas darbiniekiem veic autotransporta kontroli uz ceļa P68 / Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Eksperts secina, ka: “pārsteiguma elements šeit, Baltijas valstīs, joprojām var būt klātesošs no ģeogrāfijas perspektīvas – Kaļiņingrada un mūsu novietojums pret Krieviju rada izaicinājumus.”

Lai gan šādā scenārijā ir ļoti daudz nezināmo, izšķiroša loma būtu Baltijas valstu sabiedroto reakcijai un šeit esošo alianses spēku iesaistei. Ja NATO pretdarbība būtu novēlota, tad Baltijas valstīm būtu jāgatavojas ilgtermiņa konfrontācijai, iekšēji pārgrupējoties un mēģinot atrast vājās vietas Krievijas armijā.

Dalies ar šo ziņu