Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā ienaidniekam pretotos ar ieročiem rokā, bet vairāk nekā puse sabiedrības pretošanos izrādītu, sniedzot palīdzību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
visaptveroša aizsardzība
Jebkuru tematu, ko apgūstam nodarbībās, cenšos izskaidrot ar piemēriem no dzīves. Ja jaunietis saprot, kā tas viņam var noderēt, viņš to arī atcerēsies – vai tā ir evakuācijas un ārkārtas gadījumu soma, vai arī izdzīvošanas skola. Tā jaunsargu instruktora darbu raksturo štāba virsseržants Normunds Pastars, kurš līdztekus Jaunsardzei turpina dienestu Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljonā Jēkabpilī.
Aptuveni 40 dažādu nozaru līderi uz trīs dienām savus tiešos darba pienākumus ir mazliet atlikuši malā un piedalās valsts aizsardzības seminārā Priekuļu novadā. Tās ir pirmās šāda veida apmācības, ko vairāku nozaru vadītājiem organizē Aizsardzības ministrija. Semināra galvenais mērķis – rosināt diskusiju, lai iespējamās krīzes gadījumā katrs zinātu savu lomu un pienākumus valsts aizsardzībā.
No 13. līdz 15. janvārim Aizsardzības ministrija organizēja pirmo valsts aizsardzības semināru iestāžu, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju vadītājiem, politiķiem, akadēmiskās vides pārstāvjiem un žurnālistiem, lai pārrunātu visaptverošas valsts aizsardzības īstenošanu un sekmētu starpnozaru sadarbību. Semināra pirmajā dienā tā dalībnieki apmeklēja Ādažu bāzi, kur tikās ar Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vadību, kā arī Ādažu poligonā varēja vērot Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku tehnikas
Katrai ģimenei vajadzētu savu mazo krīzes čemodāniņu un krīzes plānu. Tas varētu palīdzēt nestandarta situācijās, piemēram, kā viens ar otru sazināsieties, ja nedarbosies mobilie sakari, un kur būs tikšanās vieta, norāda krīzes vadības eksperts Edmunds Āķītis, kurš par drošības jautājumiem konsultē iedzīvotājus arī konfliktu zonās, tostarp Ukrainā.