Somijas centrālajā daļā esošajā Kuopio pilsētā aizvadītas vērienīgās civilās aizsardzības mācības “Shelter 2026”, kurās vairāk nekā 2000 dalībnieku pārbaudīja gatavību aizsargāt iedzīvotājus kiberuzbrukumu, kritiskās infrastruktūras darbības pārtraukumu un militāra apdraudējuma gadījumā. Ziņu aģentūra “Associated Press” tās raksturojusi kā lielākās civilās aizsardzības mācības Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Divu dienu mācības notika 2. un 3. septembrī. To scenārijā kiberuzbrukumu rezultātā Kuopio tika pārtraukta elektroenerģijas un ūdensapgāde, bet vienlaikus pilsētai draudēja iespējamie Krievijas raķešu triecieni.
Mācību mērķis nebija demonstrēt militāro ugunsspēku, bet gan pārbaudīt, vai pašvaldība, glābšanas dienesti, uzņēmumi, izglītības iestādes un brīvprātīgie spēj īsā laikā pasargāt lielu cilvēku skaitu un turpināt sabiedrībai svarīgāko funkciju nodrošināšanu.
Sporta centru pārvērš patvertnē 7000 cilvēkiem
Mācību centrālais objekts bija klintī izbūvētais pazemes sporta un pasākumu centrs “Luola” jeb “Ala”. Ikdienā tajā notiek sporta sacensības, koncerti un citi publiski pasākumi, savukārt krīzes situācijā kompleksu iespējams pārveidot par civilās aizsardzības patvertni aptuveni 7000 cilvēkiem.
Kuopio pašvaldība “Luola” raksturo kā vienu no modernākajām divējāda lietojuma civilās aizsardzības patvertnēm Eiropā. Mācībās tika pārbaudīta ne vien cilvēku pārvietošana uz pazemes telpām, bet arī patvertnes pārveidošana no ikdienas izmantošanas objekta pilnībā funkcionējošā aizsardzības būvē.
Mācībās piedalījās Ziemeļsavo reģiona glābšanas dienests, Kuopio pašvaldība, citas valsts un pašvaldību institūcijas, uzņēmumi, skolas, augstskolas, brīvprātīgo organizācijas, vietējie iedzīvotāji un Somijas obligātā militārā dienesta karavīri.
Dalībnieki pārbaudīja lēmumu pieņemšanas un vadības ķēdes, kopīgas situācijas izpratnes veidošanu, sakaru uzturēšanu un dažādu organizāciju pienākumu sadalījumu. Daļa dalībnieku patvertnē pavadīja arī nakti, guļot uz saliekamajām gultām. Savukārt aizsargtērpos un elpošanas maskās ģērbušies karavīri trenējās noteikt radiācijas līmeni un reaģēt uz bīstamu vielu izplatīšanos.
Mācībās bija iesaistīti arī skolēni un studenti. Organizatori uzsvēra, ka krīzes situācijā bērniem un jauniešiem jāzina, kā rīkoties arī tad, ja pieaugušie nevar nekavējoties sniegt palīdzību.
Mācību laikā iegūtie dati tiks sistemātiski izvērtēti. Kuopio pašvaldība plāno sagatavot rekomendācijas civilās aizsardzības pilnveidošanai, bet savāktos materiālus izmantot digitālas apmācību vides izveidei, lai mācībās pārbaudītos risinājumus varētu izmantot arī citos Somijas reģionos.
Patvertnes pieejamas gandrīz 85% Somijas iedzīvotāju
“Luola” ir redzamākais, taču nebūt ne vienīgais Somijas civilās aizsardzības sistēmas elements. Saskaņā ar Somijas Iekšlietu ministrijas datiem valstī ir aptuveni 50 500 civilās aizsardzības patvertņu ar vietām 4,8 miljoniem cilvēku. Tas atbilst aptuveni 85% Somijas iedzīvotāju.
Aptuveni 85% patvertņu ir privātas dzelzsbetona būves, kas atrodas daudzdzīvokļu mājās, skolās, slimnīcās, biroju ēkās un tirdzniecības centros. Lielākā daļa patvertņu koncentrēta pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās, savukārt lauku apvidos iedzīvotāju aizsardzība nepieciešamības gadījumā tiktu nodrošināta, izmantojot pielāgotas telpas, pārvietošanu uz drošākiem reģioniem vai evakuāciju.
Somijas likumi nosaka, ka civilās aizsardzības patvertne jāizbūvē jaunā ēkā vai vienā zemesgabalā esošu ēku grupā, ja pastāvīgi apdzīvoto vai darbam izmantoto telpu kopējā platība sasniedz vismaz 1200 kvadrātmetrus. Rūpniecības, ražošanas un noliktavu ēkām noteiktais slieksnis ir 1500 kvadrātmetru.
Patvertnēm jāspēj pasargāt cilvēkus no sprādziena triecienviļņa, šķembām, ēku konstrukciju sabrukšanas, radiācijas un toksiskām vielām. Tām nepieciešamas vismaz divas neatkarīgas pastiprinātas izejas un autonoma ventilācijas sistēma, kas var darboties arī elektroapgādes pārtraukuma laikā un filtrēt piesārņotu gaisu.
Ikdienā šīs telpas nav tukšas. Patvertnes var izmantot kā noliktavas, autostāvvietas, sporta zāles, metro stacijas vai pulcēšanās vietas, taču īpašniekam jānodrošina iespēja tās atbrīvot un sagatavot darbam 72 stundu laikā pēc atbildīgo dienestu rīkojuma.
Par patvertnes tehnisko stāvokli atbild ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs. Aprīkojums un sistēmas jāpārbauda vismaz reizi desmit gados, savukārt ēkas civilās aizsardzības plānā jābūt noteiktai patvertnes sagatavošanas un izmantošanas kārtībai. Somijas glābšanas dienesti iesaka katrā ēkā apmācīt cilvēkus, kuri spētu patvertni patstāvīgi iedarbināt un organizēt tās darbību.
Somijā 72 stundu princips attiecas arī uz pašiem iedzīvotājiem. Valsts sagatavotības vadlīnijas paredz, ka katrai mājsaimniecībai jāspēj vismaz trīs diennaktis iztikt bez ārējas palīdzības. Mājās ieteikts glabāt dzeramo ūdeni, ilgstoši uzglabājamu pārtiku, medikamentus, lukturīti, radioaparātu, rezerves baterijas un pārnēsājamu ierīču uzlādes avotu.
Tādējādi Somijas sistēmā pastāv divi savstarpēji papildinoši 72 stundu principi – īpašniekiem trīs diennaktīs jāsagatavo patvertnes, bet iedzīvotājiem tikpat ilgi jāspēj patstāvīgi nodrošināt savas pamatvajadzības.
Drošību veido visa sabiedrība
“Shelter 2026” atspoguļo Somijas tā dēvēto visaptverošās drošības modeli. Tā pamatā ir pieņēmums, ka valsts aizsardzība un sabiedrības noturība nav tikai bruņoto spēku vai glābšanas dienestu pienākums.
Somijas valdības 2025. gadā apstiprinātā Sabiedrības drošības stratēģija paredz, ka par krīžu pārvarēšanu kopīgi atbild valsts institūcijas, pašvaldības, bruņotie spēki, uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji.
Modelī īpaša uzmanība pievērsta septiņām sabiedrības vitāli svarīgajām funkcijām – valsts pārvaldei, starptautiskajai sadarbībai, aizsardzības spējām, iekšējai drošībai, ekonomikai un kritiskajai infrastruktūrai, iedzīvotāju funkcionētspējai un pakalpojumiem, kā arī sabiedrības psiholoģiskajai noturībai.
Stratēģija tika atjaunota, ņemot vērā Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sniegtās mācības, izmaiņas Eiropas drošības vidē, uzbrukumus zemūdens infrastruktūrai un plaša spektra ietekmēšanas operācijas. Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens, iepazīstinot ar dokumentu, uzsvēra, ka Krievijas agresija un naidīgu valstu ietekmes operācijas liek visām pārvaldes nozarēm gatavoties krīzēm un iespējamiem uzbrukumiem.
Krievijas radītais apdraudējums vairs nav teorētisks
Somijai ar Krieviju ir aptuveni 1340 kilometru gara robeža. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Helsinki atteicās no desmitgadēm īstenotās militārās neitralitātes politikas, un 2023. gada 4. aprīlī Somija kļuva par NATO dalībvalsti.
Civilās aizsardzības mācības notika tikai nepilnas divas nedēļas pēc jauna incidenta Somijas gaisa telpā. Somijas robežsardze paziņoja, ka 20. augustā Krievijas izlūkošanas lidmašīna “Il-20” aptuveni trīs minūtes, iespējams, atradusies Somijas gaisa telpā virs Somu līča, ielidojot līdz pat 8,7 kilometriem dziļi valsts teritorijā.
Somijas Ārlietu ministrija saistībā ar incidentu izsauca Krievijas vēstnieku un pieprasīja paskaidrojumu, bet robežsardze sāka izmeklēšanu. Aģentūra “Reuters” norāda, ka tas bija jau otrais iespējamais Krievijas militārās lidmašīnas izraisītais Somijas gaisa telpas pārkāpums nepilnu trīs mēnešu laikā.
Vienlaikus Eiropā turpinās izmeklēšanas par iespējamiem sabotāžas uzbrukumiem. Vācijas valdība septembra sākumā paziņoja, ka tās rīcībā esošie policijas un izlūkošanas dati norādot uz Krievijas atbildību par augustā novērsto uzbrukumu Leipcigas/Halles lidostai, kur pie Ukrainas kravas lidmašīnas tika atrasts ar sprāgstvielām aprīkots drons. Maskava savu saistību noliedz.
Savukārt Polijā sākta sabotāžas izmeklēšana pēc ugunsgrēka bezpilota lidaparātu ražotāja rūpnīcā, kuras produkciju izmanto arī Ukrainas bruņotie spēki. Polijas varasiestādes ugunsgrēku uzskata par tīši izraisītu, taču publiski nav nosaukušas iespējamos uzbrukuma organizētājus.
