Sistemātiskie agresorvalsts Krievijas hibrīdie uzbrukumi, kas vērsti pret Baltijas valstu iedzīvotājiem un kritisko infrastruktūru, šobrīd ir turpinājums iepriekšējos gados uzsāktajai Krievijas agresijai, taču tie neliecina par šīs valsts gatavošanos drīzam plaša mēroga militāram iebrukumam, tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzina Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Vaicāts, kā vērtēt pēdējā laika agresīvos uzbrukumus kibervidē, pret Latviju un citām Baltijas valstu sabiedrībām vērstās informatīvās un psiholoģiskās operācijas, kā arī neseno kritiskās infrastruktūras sabojāšanu Baltijas jūrā, NBS komandieris atzina, ka šie gadījumi ir turpinājums Krievijas jau pirms vairākiem gadiem sāktajai hibrīdajai agresijai pret Rietumvalstīm. “Es neteiktu, ka tā ir gatavošanās [pilna mēroga karam – red.]. Tas ir turpinājums tam, kā Krievija jau veic savu agresiju,” atzina NBS komandieris.
Lūdzot komentēt Ukrainas amatpersonu, tostarp prezidenta Volodimira Zelenska sacīto, ka Krievija cenšas iesaldēt konfliktu Ukrainā, lai 2028. gadā, atjaunojot savus spēkus, iespējams, iebruktu Baltijas valstīs, ģenerālleitnants L. Kalniņš atzina, ka nevēlas analizēt periodu, vai un kādā laikā agresorvalsts varētu atjaunot savas spējas, lai būtu gatava uzsākt militārus iebrukumus citviet.
“Lai vērtētu, cik lielā mērā situācija ir piemērota Krievijas plaša mēroga agresīvām darbībām pret NATO dalībvalstīm, ir nepieciešama absolūti aukstasinīga analīze. Es pat nevēlos pieminēt karu. Turklāt Latvija ir NATO dalībvalsts. Katrā ziņā es nebūšu tas, kurš teiks, ka Krievijai pietiek ar trim, pieciem vai desmit gadiem tādas vai citādas militārās gatavības pakāpes sasniegšanai,” piebilda NBS komandieris.
Viņš arī piebilda, ka Latvijas sabiedrībai nevajadzētu baidīties no Krievijas, bet savu enerģiju veltīt tam, lai pārvarētu tās radītos drošības izaicinājumus.
“Es negribu sabiedrībai likt baidīties no Krievijas. Es negribu izplatīt tādus spriedelējumus, kādus dažkārt izplata mūsu ārvalstu partneri. No Krievijas nav jābaidās! Tā vietā Latvijas sabiedrībai un bruņotajiem spēkiem jābūt stipriem. Turklāt jāatceras viena militārā patiesība – no maziem un gana spēcīgiem pretiniekiem lielvaras baidās pat vairāk nekā no citām lielvalstīm. Kā tas ne reizi ir pierādījies vēsturē, dažkārt lielvalstis pašas nezina, ko tās var sagaidīt no salīdzinoši maza pretinieka,” teica ģenerālleitnants L. Kalniņš.
NBS komandieris arī atzina, ka Latvijas bruņotie spēki allaž ir plānojuši aizstāvēt Latvijas teritoriju no pirmā centimetra. Pat, ja šāda retorika tagad parādās NATO ģenerālsekretāra un lielāko sabiedroto valstu politisko vadītāju teiktajā, NBS šāda gatavība ir bijusi kopš valsts neatkarības atgūšanas. “Visi NBS operatīvie plāni un resursi ir virzīti Latvijas neatkarības nosargāšanai no jebkuras agresijas. Tādā garā mēs arī turpinām,” viņš piebilda.
“Mums jau ir izstrādāti plāni un uzlaboti visi nepieciešamie teritorijas aizsardzības plāni. Ir vīzijas, nosprausti mērķi un uzdevumi, kas šīs problēmas risināšanai visām NATO dalībvalstīm ir jāpaveic tuvākajā laikā. Tālab atbilde uz šo jautājumu drīzāk skan šādi – mēs jau esam gatavi izdarīt visu, kas nepieciešams, lai nosargātu Latvijas brīvību,” turpināja ģenerālleitnants L. Kalniņš.
Vaicāts, cik reāla ir Ukrainas izlūkdienestu versija par to, ka, iesaldējot agresiju pret Ukrainu, Krievija varētu ķerties pie jaunu agresiju īstenošanas, NBS komandieris bija skeptisks, norādot, ka šobrīd Krievijas rīcībā nav tādu resursu, turklāt agresorvalsts bruņoto spēku vadība apzinās, kas to sagaidītu, ja Krievija uzsāktu atklātu konfliktu pret NATO valstīm.
“Pirmkārt, jāvaicā, ko nozīmētu “iesaldēt” karu? Krievijas gadījumā tas nozīmētu, ka tai Ukrainā jāatstāj viss savu bruņoto spēku grupējums. Turklāt jāsaprot, ka paši Ukrainas bruņotie spēki neļaus krieviem mierīgi gulēt uz lauriem, cenšoties iesaldēt karu. Šobrīd medijos klejo Krievijas izplatītais naratīvs, ka “pienāks ziema un frontē iestāsies brīvdienas”, jo slikto laikapstākļu dēļ ukraiņi samazinās uzbrukumus, ļaujot Krievijai atjaunot spēkus un saražot munīciju. Tās ir muļķības! Ukraiņi to nekad neļaus! Tā ir tukša krievu propagandas retorika,” sprieda NBS komandieris.
Viņš skaidroja, ka apstākļos, kad Ukrainas armija turpina apņēmīgu uzbrukumu okupantu spēkiem, nav iespējams domāt par konflikta iesaldēšanu. Pastāvīgā Ukrainas karavīru virzība pāri krievu aizsardzības līnijām prasa no agresora arvien vairāk materiāltehnisko un personāla resursu savu jau iekaroto pozīciju noturēšanai.
Kā norādīja ģenerālleitnants L. Kalniņš, pēdējā laikā Krievijai ir arvien grūtāk nodrošināt bruņojuma rezerves, neraugoties uz to, ka tās militāri rūpnieciskais komplekss atšķirībā no NATO dalībvalstīm pēc Aukstā kara noslēguma turpināja apjomīgu ražošanu. Tagad Krievija ir spiesta diedelēt ieročus no Irānas, Ziemeļkorejas un Ķīnas.
NBS komandieris arī uzsvēra – neraugoties uz Krievijas centieniem izstāties no kodolieroču izmēģinājuma aizlieguma līguma, pēdējos mēnešos piekoptā kodolretorika ir tukša runāšana, cerībā, ka šādi Rietumu sabiedrībā tiks radītas bailes. Turklāt , pateicoties NATO diplomātu un vadošo militārpersonu rīcībai, šī biedēšanas retorika ir mazinājusies un pieklususi.
Jau vēstīts, ka oktobra sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Eiropas politiskās kopienas līderu sanāksmē brīdināja pārējās Eiropas valstis, ka Krievija plāno iesaldēt tās sākto karu Ukrainā, lai atjaunotu savu militāro potenciālu un 2028. gadā uzsāktu jaunu agresiju pret citām tās interešu sfērā esošajām valstīm, tostarp Eiropas Savienībā un NATO ietilpstošajām Baltijas valstīm.
Aizvadītajā nedēļā Krievijas valsts dome atbalstīja likumprojektu par valsts izstāšanos no līguma par kodolieroču izmēģinājumu aizliegumu, kas ir daļa no Krievijas agresīvās politikas attiecībā pret Rietumvalstīm.
Tāpat pēdējās nedēļās uz Krieviju krīt aizdomas par iespējamu gāzes vada “Baltic Connector” un maģistrālā sakaru kabeļa sabojāšanu Baltijas jūrā.
