Somijas eksperti uzskata, ka, lai gan nav pierādīts, ka Krievija ir vainojama pie cauruļvada "Balticconnector" starp Somiju un Igauniju sabojāšanas, Maskavai varētu būt bijuši vairāki motīvi, lai to izdarītu. Lai gan izmeklēšana joprojām turpinās, ir norādes, ka aiz "Balticconnector" cauruļvadam nodarītā bojājuma varētu būt stāvējusi Krievija. Somijas laikraksts "Helsingin Sanomat" apkopoju divu ekspertu viedokli par to, kādi varētu būt bijuši Krievijas, iespējamie, mērķi.
"Krievijai no tā būtu daudz ieguvumu," sacīja Helsinku Universitātes profesors Veli-Pekka Tinkinens (Veli-Pekka Tynkkynen). Viņš savā darbā pievēršas Krievijas enerģētikas un dabas resursu politikai.
Pēc V.Tinkinena domām, Somijas iestāžu reakcija līdz šim ir bijusi pareiza.
Jukka Savolainens, Eiropas Izcilības centra eksperts hibrīdapdraudējumu jautājumos, uzsvēra, ka pagaidām tās paliek tikai spekulācijas, jo Krievijas vaina vēl nav pārliecinoši pierādīta.
Zviedrijas un Igaunijas kabelis tika bojāts aptuveni tajā pašā laikā, kad tika bojāts Baltijas savienojums. Pēc J. Savolainena teiktā, ir norādes, ka apkārtējā teritorijā, piemēram, Baltijas valstīs, ir bijuši arī citi neparasti notikumi, piemēram, sprādzienu draudi.
Vēl viens iespējamais cauruļvada sabotāžas motīvs, pēc J.Savolainena domām, varētu būt mēģinājums radīt enerģētikas krīzi gaidāmajai ziemai. J.Savolainens norādīja, ka "Balticconnector" cauruļvada bojājumi tomēr neizraisītu krīzi Somijā vai Igaunijā, lai gan tas varētu ietekmēt gāzes cenas. Gāzes trūkums rastos tikai tad, ja tiktu traucēta sašķidrinātās dabasgāzes uzglabāšana, tomēr Somija ir gatava arī šādai iespējamai situācijai, teica J.Savolainens.
Helsinku Universitātes Aleksanteri institūta direktors Markuss Kangaspuro uzskata, ka galvenais ieguvums no šāda incidenta būtu Somijas drošības sajūtas vājināšanās.
Tomēr M.Kangaspuro arī uzskata, ka šāda operācija varētu beigties ar pretēju efektu, nekā Krievija cenšas panākt. "Tas, kas darbosies pret Krieviju, ir tas, ka, lai gan nedrošības sajūta var pieaugt, tas arī pastiprinās iedzīvotāju un politiķu stingrāku nostāju pret Krieviju visā Baltijas jūras reģionā. Tas palielina Krievijas izolāciju," sacīja M. Kangaspuro.
V.Tinkiiens un J. Savolainens arī izteica pieņēmumu, ka cauruļvada bojājumi varētu būt saistīti ar Somijas iestāšanos NATO. V.Tinkinens teica, ka tas varētu būt pārbaudījums gan Somijas, gan NATO reakcijai. Savukārt J.Savolainens kā iespējamo incidenta motīvu saskata vēlmi nosūtīt Somijai vēstījumu par to, ko nozīmē dalība NATO.
