Pārskatāmā nākotnē iespējamā Palestīnas valsts atzīšana nemainīs Izraēlas plānus Gazas joslā, tādu viedokli pauž Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietniece Sintija Broka-Kovalevska.
15 valstu ārlietu ministri otrdien nāca klajā ar kopīgu paziņojumu pēc konferences Ņujorkā, aicinot pasaules valstis rīkoties, lai atzītu Palestīnas valsti. Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja, ka Lielbritānija septembrī oficiāli atzīs Palestīnas valsti, ja vien Izraēla līdz tam laikam nebūs spērusi vairākus "būtiskus soļus", tajā skaitā piekritusi uguns pārtraukšanai Gazas joslā.
Broka-Kovalevska atzīmēja, ka pašnoteikšanās jautājums nav tikai politisks solis. Viņa skaidroja, ka pašnoteikšanās jautājums ir iekļauts visos augstākā līmeņa cilvēktiesību starptautiskajos dokumentos - gan ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, gan paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kur ir skaidri iezīmēts, ka visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos.
Eksperte arī akcentēja, ka pašnoteikšanās automātiski nenozīmē starptautisko atzīšanu, kas ir būtiska daļa ceļā uz valsts suverenitāti. Pēc Brokas-Kovalevskas paustā, ceļš uz valsts suverenitāti bieži tiek politizēts, ko var novērot arī Izraēlas un Palestīnas jautājuma kontekstā. Viņa norāda, ka liela daļa pasaules valstu kopumā atzīst Palestīnu, savukārt vairums Rietumu un ASV sabiedroto šādu soli nav spēruši.
Broka-Kovalevska uzskaitīja, ka pret Izraēlu ir ierosināta genocīda lieta, datēti kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Tāpat tiesas procesos ir iesaistīta Izraēlas augstākā valdība un Izraēla kā valsts. Viņa norādīja, ka gan Francijas, gan Lielbritānijas, gan citu Eiropas valstu valdības vairs nevar nereaģēt, jo no sabiedrības, aktīvistu, cilvēktiesību aizsardzības grupām ir pietiekami liels spiediens.
"Ir ārkārtīgi grūti saglabāt vēlmi nelīdzdzsvarot "proizraēlisko politiku", jo tā patlaban lielā daļa Rietumu sabiedrības tiek uzskatīta kā ļoti vienpusēja, proti, ka mēs iestājamies tikai par Izraēlas tiesībām uz pašaizsardzību, bet arī tam ir savi nosacījumi, kas saistās ar starptautisko tiesiskumu un starptautisko humāno tiesību ievērošanu," teica eksperte.
Viņa uzsvēra, ka Lielbritānijā un ASV sāk šķelties arī partiju nostājas par to, ko dara Izraēlas valdība un kādos veidos rīkojas Izraēlas valdība, jo tas ne tikai šķeļ sabiedrību un liek reaģēt, bet arī mazliet sapurina politiskos spēlētājus, pieprasot līdzsvarot "proizraēlisko politiku" un domāt arī par Palestīnas interesēm," pauda LĀI direktora vietniece.
Taujāta par iespējamiem situācijas risinājumiem, LĀI direktora vietniece uzsvēra, ka vieglu atbilžu nav, jo tas ir viens no sarežģītākajiem un senākajiem konfliktiem pasaules moderno laiku vēsturē. Broka-Kovalevska uzsvēra, ka pušu savstarpējā neuzticība ir pamatota. "Hamās" un citi Irānas atbalstītie grupējumi reģionā, vēsturiski arī arābu valstis ir radījušas pamatotus draudus Izraēlas iedzīvotājiem un valstij kopumā. Vienlaikus Izraēla nevar turpināt okupāciju, paplašināt apmetnes un iegūt mieru. Eksperte uzsvēra, ka tā tas nestrādā, un abas šīs vēlmes ir savstarpēji nesavienojamas.
Viņas ieskatā apmetņu paplašināšana nekādā ziņā neradīs mieru un saticību Palestīnas sabiedrībā, bet to vēl vairāk radikalizēs. Broka-Kovalevska norādīja, ka tas ir liels darbs pie tā, ka reformēsies Palestīnas pašpārvalde. Tāpat ir skaidrs, ka jānotiek vēlēšanām, lai saprastu, kādi spēki potenciāli pārstāvēs, iespējams, starptautiski atzīto valsti. LĀI direktora vietniece arī uzsvēra, ka Izraēlai ir jāpārtrauc okupācija un centieni paplašināt apmetnes, lai Palestīnas sabiedrībā rastos kaut kāda veida ticība ilgstošam mieram.
Viņa arī akcentēja, ka Palestīnas pašpārvaldei un sabiedrībai ir jāizvēlas miers pāri radikalizēti noskaņotām emocijām pret Izraēlu. Eksperte atzina, ka tie nav viegli un ātri atrisināmi jautājumi. Broka-Kovalevska norādīja, ka šī ir iespēja sekot ANO Starptautiskās tiesas lēmumiem un ANO deklarācijām, ka ir jāpārtrauc Palestīniešu teritoriju okupācija. Viņasprāt, iespējams, tas sniegs iespēju sarunām par ilgstošu mieru.
"Pašsaprotami, ka "Hamās" ir jāatbrīvo visi ķīlnieki. Runa ir par rīcību vairākos līmeņos. No sākuma ir jāpanāk ķīlnieku atbrīvošana, iedzīvotājiem Gazas joslā jāpiegādā pārtikas un medicīnas preces un tikai tad var sākt domāt par ilgstošu mieru un reformām," teica eksperte.
