Ja ASV piemēros sekundārās sankcijas Ķīnai un Indijai, tās varētu attālināties no Krievijas, padarot to ekonomiski un politiski izolētāku, līdz ar to arī militāri ievainojamāku, tādu viedokli pauž Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.
Viņa ieskatā, ja Ķīna turpinās sadarboties ar Krieviju arī pēc sekundāro sankciju piemērošanas, Eiropa būs spiesta neuzskatīt Ķīnu par pragmatisku partneri ekonomikā.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka pēc desmit dienām Krievijai jāpārtrauc karš Ukrainā, pretējā gadījumā tai tiks noteiktas jaunas sankcijas. Jau iepriekš ASV prezidents brīdināja Krieviju, ka piemēros 100% ievedmuitas tarifus Krievijas tirdzniecības partneriem, ja ar Maskavu 50 dienu laikā netiks panākta vienošanās par kara izbeigšanu. Patlaban iepriekš noteiktais 50 dienu ultimāts ir samazināts līdz desmit vai divpadsmit dienām.
Šrāders skaidroja, ka jau iepriekš Tramps ir mēģinājis piemērot lielākus tarifus Ķīnai, taču viņš tos atliek un nepiemēro, jo pastāv būtiska savstarpēja atkarība starp ASV un Ķīnu. Tāpat liels Krievijas fosilo resursu importētājs ir arī Indija, kas ir ievērojams ASV tirdzniecības partneris un reģionāla lielvara.
Eksperta ieskatā patlaban atklāts ir jautājums, vai tiešām Tramps nolems piemērot Indijas eksportam uz ASV 100% ievedmuitas tarifus, ja Indija turpinās pirkt Krievijas fosilos kurināmos. Jau pašlaik sarunas par jauniem tirdzniecības noteikumiem starp Indiju un ASV ir sarežģītas. ASV ir noteikusi 25% ievedmuitas tarifus Deli un kritizējusi Indiju par tās tuvajām saitēm ar Krieviju.
Pēc Šrādera paustā, Ķīna jau tagad ir paziņojusi, ka tā ir gatava pirkt Krievijas fosilos kurināmos, kas Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina un Pekinas ieskatā ir enerģētikas drošības jautājums. Viņš secināja, ka arī 100% tarifu piemērošana neatturēs Ķīnu no Krievijas fosilo kurināmo iepirkšanas, taču pašlaik nav skaidrs, kā uz to ekonomiski raudzīsies citas valstis.
Viņš uzsvēra arī to, ka ASV Kongress ir izstrādājis sankcijas, kas paredz 500% sekundāro tarifu piemērošanu valstīm, kas sadarbosies ar Krieviju. Pēc LATO valdes locekļa paustā, ASV prezidents, pasliktinoties retorikai ar Krieviju, Ķīnu vai Indiju, var mainīt arī šos nosacījumus.
"Ja Ķīna turpinās iepirkt Krievijas fosilos kurināmos, politiski tas būs signāls Eiropai, ka Ķīna Krievijas iesāktajā karā pret Ukrainu nostājas agresora pusē. Tāpēc Ķīna var kļūt par drošības jautājumu arī Eiropas Savienībai (ES) un Eiropai. Būtu tikai pašsaprotami, ja arī ES pievienotos šādai ASV ārpolitikai attiecībā pret valstīm, kas sadarbojas ar agresorvalsti - Krieviju," sacīja LATO valdes loceklis
Viņaprāt, šāda ģeopolitiskā pārgrupēšanās var būtiski mainīt to, kāda ir attiecību dinamika starp ES un Ķīnu. Šrāders skaidroja, ka līdz šim ES ir uztvērusi Ķīnu kā ekonomisku iespēju un partneri iepretim ASV, kas vienmēr ir uzskatījusi Ķīnu par drošības, ekonomisku, sociālu un politisku izaicinājumu.
Eksperts atzīmēja, ka Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietniekam, bijušajam Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam bija laba sadarbība ar kādreizējo ASV prezidentu Baraku Obamu, kad notika centieni uzlabot abu valstu attiecības. Medvedevs paziņojis, ka šāda ASV retorika tuvina puses lielākam konfliktam un pat karam. Tāpat viņš ir norādījis, ka Krievija nav Irāna vai Izraēla vai kāda vidēja vai maza mēroga vara, ar kuru tādā veidā var apieties.
LATO valdes loceklis klāstīja, ka ir būtiski, kā attīstīsies ES un ASV attiecības. Patlaban ir panākta vienošanās par tarifiem, kas Eiropai nav īpaši izdevīga, tomēr plaisa, kas veidojās starp Eiropu un ASV, ir palikusi mazāka, turklāt ir iespēja to padarīt vēl mazāku. Viņš sacīja, ka ASV gan republikāņu, gan demokrātu kongresmeņi virza ievērojami spēcīgākas sankcijas pret Krieviju. Tāpat arī Trampa tuvāko politisko sabiedroto vidū arvien aktīvāk izskan kritika, ka ASV prezidents sevi pazemo un zaudē savu popularitāti ASV.
"Pieļauju, ka tas ir svarīgākais aspekts Trampa pieejas maiņai. Sākotnēji ASV prezidents izdarīja spiedienu uz Ukrainu un centās ievilināt Krieviju pamiera sarunās, tagad Tramps izdara spiedienu uz Krieviju," sacīja Šrāders.
Pēc eksperta paustā, tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti ASV prezidents solījis, ka ieroču piegādes Ukrainai netiks ierobežotas, taču par tiem būs jāmaksā Eiropai. LĀI pētnieka ieskatā tas nozīmē, ka drošības jautājumi tuvina ASV un Eiropas valstis kopējā pieejā sniegt visus nepieciešamos resursus, lai Ukraina varētu aizstāvēties. Šrāders atzīmēja, ka arī ASV būs spiesta aktīvāk atbalstīt Ukrainu un ciešāk sadarboties ar Eiropu, ja tās galvenais sāncensis - Ķīna - atklāti turpinās atbalstīt Krieviju.
Viņaprāt, ja Ukrainai tiek nodrošināta pietiekama, pastiprināta un palielināta militārā palīdzība un Krievijas armija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, potenciāli izspiežot okupantus no Ukrainas teritorijas, Krievija būs gatava piekāpties no ASV pamiera prasībām, kas nenesīs ilgstošu mieru Eiropā un strauju attiecību uzlabošanos ar Krieviju.
