Vēsturnieks: Taupīšana uz aizsardzību nav pieļaujama; okupācijā zaudējumi būs ievērojami lielāki

Viedoklis
Sargs.lv
Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, vēstures doktors Gatis Krūmiņš
Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kuros Latvijai atkal jāsaskaras ar agresorvalsts Krievijas centieniem ar varu atjaunot savu impēriju, nav pieļaujama ekonomēšana uz valsts drošības tēriņiem, jo okupācijas radītie zaudējumi būs nesalīdzināmi lielāki, nekā gadījumā, ja valstij aizsardzības izdevumiem būs jāparedz 5% un vajadzības gadījumā pat 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu viedokli, trešdien, atklājot visaptverošās valsts aizsardzības tēmai veltītu diskusiju Vidzemes Augstskolā pauda tās vadošais pētnieks, vēstures doktors Gatis Krūmiņš.

Doktors G. Krūmiņš, līdztekus akadēmiskajai darbībai ir arī PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisijas priekšsēdētājs. Atklājot diskusiju, viņš savā analīzē salīdzināja Latvijas un Somijas piemērus.

“Jautājums – “kāpēc valsts aizsardzība maksā dārgi” - nav atbilstošs, ja šos izdevumus salīdzina ar tiem zaudējumiem, kādi iestājas, ja valsts pilnībā zaudē savu neatkarību. Baltijas valstu piemērs to skaidri pierāda. Otrā pasaules kara priekšvakarā, Latvija, līdzīgi kā Igaunija un Lietuva bija neitrālas valstis, cerot, ka tās netiks ierautas jaunā karā. Taču PSRS un Nacistiskā Vācija vienojās savā starpā, sadalot ietekmes zonās gan trīs Baltijas valstis, gan Poliju un Somiju. Tas skaidri apliecina - neitralitāte nestrādā,” sacīja Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks.

Kā norādīja doktors G. Krūmiņš, vislabāk Latvijai un tās sabiedrībai nodarīto PSRS okupācijas postu raksturo komisijas aprēķinātie finansiālie zaudējumi, kas iestājušies no kļūdainā Latvijas ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un viņa vadītās valdības lēmuma 1939. gadā atļaut PSRS veidot militārās bāzes Latvijā. Šis lēmums pretēji Somijai, kura neko tādu neatļāva un pēcāk izcīnīja Ziemas karu, pavēra iespējas Staļina režīmam veikt ātru un efektīvu Latvijas teritorijas okupāciju jau gadu vēlāk 1940. gadā. Tur pretim Somija padomju ultimātu noraidīja, cīnījās par savu zemi un tautu un, lai arī zaudēja teritorijas, saglabāja savu valstiskumu, garantējot iespējas attīstīt gan savu sabiedrību, gan ekonomiku brīvā un nepiespiestā veidā.

Doktora G. Krūmiņa veiktā analīze liecina, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Latvijas un Somijas ekonomiskās pozīcijas – IKP uz vienu cilvēku – bija savstarpēji salīdzināmas. Atsevišķos gadījumos Latvijas IKP un mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitāte bija pat augstāka nekā Somijā. Tomēr strauja Latvijas atpalicība, salīdzinot ar Somiju, aizsākās kopš pagājušā gada sešdesmitajiem gadiem, kad Latvija, būdama PSRS okupācijā, pretēji Somijai nespēja pašrocīgi un neatkarīgi attīstīt savu tautsaimniecību.

“Okupācijas dēļ Latvijas neiegūtais IKP ir 463 miljardi eiro papildus šiem zaudējumiem varam pieskaitīt no Latvijas izvesto saražoto produkciju 824 miljardu eiro vērtībā, uz vietas atstājot tikai piesārņojumu no ražošanas cikla. Viss zaudējums, ko izveda uz PSRS okupācijas laikā, sarēķinot uz katru Latvijas cilvēku ir 438 000 eiro. Šie līdzekļi netika ieguldīti Latvijas attīstībā. Visi 824 miljardi tika nozagti un izvesti,” sacīja doktors G. Krūmiņš.

Pētnieks uzsvēra – jo attīstītāka PSRS okupētajā Latvijā bija ražošana, jo lielākas problēmas tā sagādāja vietējiem iedzīvotājiem. Latvijā palika ražošanas procesā radušies atkritumi, pasliktinot ekoloģisko situāciju, savukārt, lai nodrošinātu ražošanas izaugsmi, tika ievesti krievvalodīgie migranti no citām PSRS teritorijām, izraisot etnisko katastrofu, kuras iecerētais rezultāts bija latviešu iedzīvotāju īpatsvara samazināšana un sabiedrības pārkrievošanu.

“Zīmīgi, ka no visiem ieņēmumiem, kas bija palikuši pāri no ražošanas procesa viena piektdaļa atlikušās naudas tika tērēta paša okupācijas režīma uzturēšanai Latvijā. Pēc būtības tā bija tīra koloniālā politika,” piebilda G.Krūmiņš.

Pētnieks norādīja, ka līdz ar ekonomiskajiem zaudējumiem, tik pat lieli un pat vēl lielāki zaudējumi tika nodarīti sabiedrībai. Ja pirms PSRS okupācijas Latvijā vidējais iedzīvotāju dzīves ilgums bija lielāks nekā Somijā, kas tomēr neatradās PSRS okupācijā, tad no pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākuma līdz pat astoņdesmitajiem gadiem tas, salīdzinot ar Somiju, samazinājās. Tam par iemeslu bija gan nepilnvērtīgā veselības aprūpes sistēma, gan padomju okupācijas režīma ievazātie sabiedrības dzīves paradumi, ar kuru sekām nākas saskarties arī pēc neatkarības atjaunošanas.

Līdzīgas problēmas latviešu sabiedrība izjuta arī mājokļu jomā. Ja pirms Otrā pasaules kara un pirms okupācijas Rīgā vairumu jaunbūvēto mājokļu ieguva latvieši, tad pēc okupācijas divas trešdaļas to saņēmēju bija krievvalodīgie iebraucēji. Tas noveda pie krasa latviešu īpatsvara samazinājuma. Piemēram, Rīgā 1989. gadā latvieši bija tikai 30% no visiem iedzīvotājiem, tikmēr teju puse bija krievvalodīgie iepretim 1935. gadam, kad Rīgā latvieši bija divas trešdaļas no galvaspilsētas iedzīvotājiem.

Kā atzina pētnieks, PSRS aizsāktā sabiedrības pārkrievošnanas politika bija tik izteikta, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvijas Augstākā Padome pat nebija spējīga uzrakstīt likumu latviešu valodā. Tos nācās tulkot no krievu valodas, adaptējot vietējām īpatnībām.

“Faktiski pagājušā gada astoņdesmito gadu nogalē okupācijas rezultātā situācija bija nonākusi tik tāl, ka mēs jau zaudēja savu valodu un identitāti. [..] Tāpēc diskusijas par to, cik daudz naudas no budžeta mēs varam atļauties novirzīt aizsrdzībai ir nevietā. Pat ja tie būtu 5% no IKP vai pat 10%, šīs izmaksas jebkurā gadījumā būs nesalīdzināmi mazākas nekā nonākšana okupācijā. Turklāt jāatceras, ka šie ieguldījumi ir tikai nauda. Okupācijas režīms prasa ne tikai naudu, bet arī cilvēku dzīvības,” secināja Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks.

Jau vēstīts, ka trešdien, 23. aprīlī Valmierā Vidzemes augstskolā notika ekspertu diskusija par Visaptverošās valsts aizsardzības nozīmi Latvijas drošībā. Šāda diskusija ir Nacionālo bruņoto spēku iniciatīva, lai veicinātu sabiedrības izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību Vidzemes reģionā.

Dalies ar šo ziņu