Naftas cenu kritums pasaules tirgos un Covid-19 pandēmijas izraisītās problēmas arvien nopietnāk sašūpojušas Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina citkārt tik drošo varas troni. Portāla “Sargs.lv” aptaujātie eksperti uzsver – Krievijas ekonomika jau tuvākā laikā var sastapties ar vienu no dziļākajām krīzē tās vēsturē, kas sev līdzi varētu nest pārmaiņas politikā.
Ja vēl nesen daļā Eiropas Savienības valstu bija diskusijas par iespēju pilnībā aizstāt skaidras naudas apriti ar elektroniskajiem paskaitījumiem, tad tagad šīs ieceres ir apstājušās, jo skaidrā nauda ir viens no valstu nacionālās drošības elementiem, tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Krievija 2019. gadā turpināja vērsties pret “ Rail Baltica” projektu, izplatot jau iepriekš paustos vēstījumus, ka šī dzelzceļa līnija tiek būvēta militāriem mērķiem un “ir potenciāli vērsta pret Krieviju”. Tā savā 2019. gada pārskata sadaļā par ekonomisko drošību Latvijā norāda Valsts drošības dienests. Tāpat dienests pauž, ka jāturpina preventīvi pasākumi terorisma finansēšanas riska novēršanai Latvijā, lai arī tas šobrīd vērtējams kā zems.
Eiropas Centrālā banka nedrīkst atpalikt digitālās valūtas ieviešanā, jo tādējādi tiktu zaudēta kontrole pār naudas plūsmām un maksājumu sistēmām, kas tālāk varētu novest pie ekonomikas stimulēšanas spēju zaudēšanas, tā intervijā portālam “Sargs.lv” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Vācu mediji nesen minēja, ka Amerikas Savienotās Valstis vēlas ieviest papildu ierobežojumus gāzes vada projektam “Nord Stream 2”. Lai gan kopš 2019. gada decembra spēkā esošās ASV sankcijas gāzes vada būvniecību ir iesaldējušas, papildu ierobežojumi šīs investīcijas varētu padarīt bezjēdzīgas, vēsta domnīca “Warsaw Institute”.