Pirms diviem gadiem Ziemeļvalstu Investīciju banka kā viena no pirmajām Eiropā nolēma mainīt savu kreditēšanas politiku, paziņojot par iesaistīšanos aizsardzības projektu finansēšanā. Pērn šis mandāts tika paplašināts vēl vairāk – jau otro reizi pārskatot kreditēšanas politiku un nostāju par iesaisti militārās ražošanas projektos, Ziemeļvalstu Investīciju banka paziņoja, ka ir gatava finansēt konvencionālo ieroču un to munīcijas ražošanu. Kopš 2023. gada Ziemeļvalstu Investīciju bankas filiāle ir arī Rīgā, un tā ir gatava finansēt arī Latvijas uzņēmēju investīcijas aizsardzības nozares ražošanas attīstībā, taču kādi projekti interesē banku, par to “Sargs.lv” intervija ar bankas viceprezidenti un kreditēšanas vadītāju Žanetu Vitaspu (Jeanette Vitasp).
1975. gadā izveidotās “Ziemeļvalstu Investīciju bankas” pamatuzdevums ir darboties kā finanšu institūcijai reģionālu un starptautisku uz izaugsmi bāzētu projektu finansēšanai. Līdzās piecām Skandināvijas valstīm, kas bija “Ziemeļvalstu Investīciju bankas” dibinātājas, 2005. gadā kā dalībnieces pievienojās arī Latvija, Lietuva un Igaunija. Kā norāda Ž. Vitaspa, Ziemeļvalstu investīciju bankas galvenā prioritāte ir reģionālas nozīmes projekti bankas dalībvalstu izaugsmes un labklājības veicināšanai.
Pirmās ziņas par gaidāmo Ziemeļvalstu Investīciju bankas kreditēšanas politikas maiņu, paverot durvis ieguldījumiem aizsardzības industrijā, parādījās 2024. gadā, kad par plānotajām izmaiņām paziņoja Ziemeļvalstu Investīciju bankas izpilddirektors Andrē Kūsveks, intervijā ASV aizsardzības nozares medijam “Defense News” skaidrojot, ka “pasaule ir būtiski mainījusies”.
Pirmais lēmums būtiski mainīt bankas kreditēšanas politiku, atceļot ierobežojumus projektiem, kas saistīti ar aizsardzības nozari, tika pieņemts 2024. gada vasarā, ļaujot finansēt aizsardzības jomas projektus, kas nav tieši saistīti ar ieroču vai munīcijas ražošanu. Savukārt Ziemeļvalstu Investīciju bankas valdes sēdē 2025. gada jūnijā ilgtspējas politika tika pārskatīta vēlreiz, atceļot aizliegumu finansēt konvencionālo ieroču un munīcijas ražošanu, bet saglabājot ierobežojumus pretrunīgiem bruņojuma projektiem, kas pārkāpj starptautiskās konvencijas un līgumus.
Viena no retajām bankām
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un ASV politikas maiņa, kas pieprasa Eiropas valstīm uzņemties lielāku atbildību par savu drošību, ir izraisījusi Eiropas aizsardzības rūpniecības atdzimšanu, kas kopš Aukstā kara beigām bija stagnējusi lielo pasūtījumu trūkuma dēļ.
Tomēr, neskatoties uz akūto vajadzību pēc jauniem ieročiem un munīcijas krājumiem, aizsardzības ražošanas paplašināšana joprojām ir sarežģīta. Viens no iemesliem ir banku ilgstoši negatīvā attieksme pret aizsardzības nozari. Līdz ar to Ziemeļvalstu Investīciju banka izceļas kā viena no retajām finanšu institūcijām, kas šobrīd piedāvā finansējumu ne tikai divējāda pielietojuma precēm, bet arī ieroču un munīcijas ražošanai.
Pēc Vitaspas teiktā, līdzīgas pārmaiņas jūtamas arī komercbanku vidū Baltijā un Ziemeļvalstīs, taču lielākajai daļai šo izmaiņu ieviešana politikā prasīs ilgāku laiku.
Eiropas Investīciju bankas viceprezidente atzīst – banku politika attiecībā pret militārās nozares uzņēmumiem mainīsies, taču pakāpeniski – bankām jāpārliecina gan īpašnieki, gan noguldītāji par šādu ieguldījumu nozīmi.
“Šajā ziņā Ziemeļvalstu bankas un Baltijas komercbankas rīkojas līdzīgi. Mūsu reģionā dominē mazumtirdzniecības bankas, kas balstās uz privāto kapitālu un noguldījumiem, tāpēc tās ir jūtīgas pret šādām pārmaiņām. Daļēji tas ir arī ieradums – šie ierobežojumi pastāvējuši ļoti ilgi. Nav pārsteigums, ka pastāv zināms spriegums starp ierasto kārtību un šodienas vajadzībām,” uzsvēra Vitaspa.
Trūkst liela mēroga projektu
Pašlaik Ziemeļvalstu Investīciju banka ir izsniegusi trīs aizdevumus, kas saistīti ar aizsardzības nozari un nacionālo aizsardzības spēju stiprināšanu – viens no tiem piešķirts Somijas uzņēmumam, kas ražo bezvadu sakaru iekārtas, un viens Lietuvas valdībai, lai finansētu pieaugošos aizsardzības izdevumus.
Atjaunotā NIB kreditēšanas politika paredz arī iespēju iegādāties aizsardzības obligācijas, ko emitē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis – nesen banka investēja 6 miljonus eiro Lietuvas uzņēmuma UAB "Valstybės Investicinis Kapitalas" izdotajā četru gadu obligācijā 25 miljonu eiro apmērā. Iegūtie līdzekļi tiks novirzīti artilērijas munīcijas rūpnīcas būvniecībai Lietuvā, ko veic Lietuvas-Vācijas kopuzņēmums UAB "Rheinmetall Defence LT".
“Tas nozīmē, ka mums jau ir diezgan plašas iespējas finansēt aizsardzības nozari, taču mēs joprojām aktīvi meklējam projektus, kas atbilst mūsu finansēšanas kritērijiem,” norāda Ziemeļvalstu Investīciju bankas viceprezidente.
Lai pretendētu uz bankas aizdevumiem aizsardzības sektorā, aizņēmējiem jāizpilda vairāki galvenie nosacījumi. Pirmkārt, ražošanas uzņēmumam jāspēj nodrošināt nepieciešamo naudas plūsmu, piemēram, ar noslēgtiem iepirkumu līgumiem vai apstiprinātiem pasūtījumiem. Otrkārt, aizdevuma apmēram jāatbilst Ziemeļvalstu Investīciju bankas minimālajam ieguldījumu slieksnim – vismaz 20 miljoni eiro uz projektu, un banka parasti finansē apmēram 50 % no šīs summas.
Vitaspa atzīst, ka daudzi Baltijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumi bieži neatbilst šiem nosacījumiem projektu nelielā mēroga dēļ. “Piemēram, Somijā mēs nedaudz pazeminājām latiņu. Mūsu līdzfinansējums bija 5 miljoni eiro, bet kopējās projekta izmaksas 10 miljoni. Parasti mēs finansējam projektus, kuru kopējās izmaksas sākas no 20 miljoniem eiro, sedzot apmēram pusi jeb 10 miljonus. Tas nozīmē, ka projektam jābūt noteiktā mērogā. Otrkārt, ražošanai jābūt pasūtītai pietiekamā apjomā – noslēgtiem iepirkuma līgumiem ar izpildes termiņiem, lai nākamajos gados var pamatot ieguldījumu,” viņa paskaidro.
Tai pat laikā Ziemeļvalstu Investīciju bankas viceprezidente atzīmē, ka, neskatoties uz pārskatīto kreditēšanas politiku, bankai joprojām ir grūti atrast pietiekami lielus projektus ar finansiāli spējīgiem klientiem. Tomēr, neskatoties uz uzņēmēju biežajām sūdzībām par banku negribīgumu finansēt aizsardzības projektus, pastāv arī citi finansēšanas instrumenti.
Ziemeļvalstu Investīciju bankas viceprezidente aicina aizsardzības nozares pārstāvjus Latvijā, Baltijā un Ziemeļvalstīs aktīvi izmantot jaunās kreditēšanas iespējas. Viņa uzsver, ka pat tad, ja iesniegtais projekts pilnībā neatbilst bankas kritērijiem, dialogs ar finanšu institūciju palīdzēs skaidri identificēt attīstības šķēršļus vai norādīs pareizo ceļu finansējuma piesaistei.
