Eiropas Investīciju bankas viceprezidente atzīst – banku politika attiecībā pret militārās nozares uzņēmumiem mainīsies, taču pakāpeniski – bankām jāpārliecina gan īpašnieki, gan noguldītāji par šādu ieguldījumu nozīmi.
“Šajā ziņā Ziemeļvalstu bankas un Baltijas komercbankas rīkojas līdzīgi. Mūsu reģionā dominē mazumtirdzniecības bankas, kas balstās uz privāto kapitālu un noguldījumiem, tāpēc tās ir jūtīgas pret šādām pārmaiņām. Daļēji tas ir arī ieradums – šie ierobežojumi pastāvējuši ļoti ilgi. Nav pārsteigums, ka pastāv zināms spriegums starp ierasto kārtību un šodienas vajadzībām,” uzsvēra Vitaspa.
Trūkst liela mēroga projektu
Pašlaik Ziemeļvalstu Investīciju banka ir izsniegusi trīs aizdevumus, kas saistīti ar aizsardzības nozari un nacionālo aizsardzības spēju stiprināšanu – viens no tiem piešķirts Somijas uzņēmumam, kas ražo bezvadu sakaru iekārtas, un viens Lietuvas valdībai, lai finansētu pieaugošos aizsardzības izdevumus.
Atjaunotā NIB kreditēšanas politika paredz arī iespēju iegādāties aizsardzības obligācijas, ko emitē Ziemeļvalstis un Baltijas valstis – nesen banka investēja 6 miljonus eiro Lietuvas uzņēmuma UAB "Valstybės Investicinis Kapitalas" izdotajā četru gadu obligācijā 25 miljonu eiro apmērā. Iegūtie līdzekļi tiks novirzīti artilērijas munīcijas rūpnīcas būvniecībai Lietuvā, ko veic Lietuvas-Vācijas kopuzņēmums UAB "Rheinmetall Defence LT".
“Tas nozīmē, ka mums jau ir diezgan plašas iespējas finansēt aizsardzības nozari, taču mēs joprojām aktīvi meklējam projektus, kas atbilst mūsu finansēšanas kritērijiem,” norāda Ziemeļvalstu Investīciju bankas viceprezidente.
Lai pretendētu uz bankas aizdevumiem aizsardzības sektorā, aizņēmējiem jāizpilda vairāki galvenie nosacījumi. Pirmkārt, ražošanas uzņēmumam jāspēj nodrošināt nepieciešamo naudas plūsmu, piemēram, ar noslēgtiem iepirkumu līgumiem vai apstiprinātiem pasūtījumiem. Otrkārt, aizdevuma apmēram jāatbilst Ziemeļvalstu Investīciju bankas minimālajam ieguldījumu slieksnim – vismaz 20 miljoni eiro uz projektu, un banka parasti finansē apmēram 50 % no šīs summas.
Vitaspa atzīst, ka daudzi Baltijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumi bieži neatbilst šiem nosacījumiem projektu nelielā mēroga dēļ. “Piemēram, Somijā mēs nedaudz pazeminājām latiņu. Mūsu līdzfinansējums bija 5 miljoni eiro, bet kopējās projekta izmaksas 10 miljoni. Parasti mēs finansējam projektus, kuru kopējās izmaksas sākas no 20 miljoniem eiro, sedzot apmēram pusi jeb 10 miljonus. Tas nozīmē, ka projektam jābūt noteiktā mērogā. Otrkārt, ražošanai jābūt pasūtītai pietiekamā apjomā – noslēgtiem iepirkuma līgumiem ar izpildes termiņiem, lai nākamajos gados var pamatot ieguldījumu,” viņa paskaidro.
Tai pat laikā Ziemeļvalstu Investīciju bankas viceprezidente atzīmē, ka, neskatoties uz pārskatīto kreditēšanas politiku, bankai joprojām ir grūti atrast pietiekami lielus projektus ar finansiāli spējīgiem klientiem. Tomēr, neskatoties uz uzņēmēju biežajām sūdzībām par banku negribīgumu finansēt aizsardzības projektus, pastāv arī citi finansēšanas instrumenti.
