Ceturtdien, 9. oktobrī, Aizsardzības ministrijā parakstītas vienošanās starp Eiropas Investīciju banku (EIB), Finanšu ministriju, Aizsardzības ministriju un valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), nostiprinot sadarbību publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu īstenošanā aizsardzības nozarē, informē Aizsardzības ministrija.
Šī būs pirmā reize, kad PPP modelis Latvijā tiek izmantots militārās infrastruktūras attīstībā. Projekta ietvarā paredzēta poligona “Sēlija” militārās bāzes dzīvojamās, administratīvās un ceļu infrastruktūras izbūve, kā arī noliktavu infrastruktūras attīstība Kuldīgas novadā.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsver, ka šī iniciatīva ir daļa no mērķtiecīgas Nacionālo bruņoto spēku attīstības politikas.
EIB viceprezidents Karls Nēhammers norādīja, ka Sēlijas poligona projekts ir nozīmīgs visam Baltijas reģionam.
“Šī sadarbība nav tikai par infrastruktūras attīstību. Tā demonstrē gatavību, noturību un reģionālo solidaritāti. Eiropas Investīciju banka ir gandarīta iesaistīties projektā konsultanta lomā, lai tas būtu finansiāli pamatots, ilgtspējīgs un nozīmīgs,” viņš uzsvēra.
Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra sadarbības ekonomisko nozīmi un starptautisko dimensiju. “Sadarbība ar Eiropas Investīciju banku apliecina, ka valsts resursus iespējams izmantot gudri – piesaistot privātā sektora zināšanas un pieredzi. Kopš EIB biroja atvēršanas Rīgā tās klātbūtne Latvijā kļūst arvien nozīmīgāka – šogad EIB investīciju apjoms jau pārsniedz 330 miljonus eiro,” atzina finanšu ministrs.
No EIB puses konsultatīvo atbalstu nodrošinās Eiropas PPP ekspertīzes centrs (EPEC), kas palīdzēs sagatavot finanšu, risku un ietekmes novērtējumu kvalitatīvai projekta īstenošanai. Konsultācijas tiks finansētas no EIB līdzekļiem.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norādīja, ka uzņēmumam ir būtiska pieredze šāda mēroga projektu vadībā. “Mēs esam pagodināti sniegt ieguldījumu šajā stratēģiski nozīmīgajā projektā Latvijas un reģiona drošībai. VNĪ pārraudzīs projekta īstenošanu no realizācijas līdz pieejamības termiņa beigām. Mūsu zināšanas par PPP modeli ļaus efektīvi īstenot šo iniciatīvu atbilstoši augstākajiem kvalitātes standartiem,” viiņš atzīst.
EIB pārstāvji preses pasākumā uzsvēra, ka šis projekts iezīmē arī bankas pieaugošo iesaisti Eiropas drošības un aizsardzības infrastruktūras attīstībā. Tā jau atbalsta vairākus aizsardzības projektus citās ES valstīs – kazarmu būvniecību, loģistikas centru izveidi, kritiskās infrastruktūras stiprināšanu un rūpnieciskās kapacitātes palielināšanu.
Ministru kabinets 23. septembrī pieņēma lēmumu atļaut publiskās un privātās partnerības izmantošanu aizsardzības infrastruktūras būvniecībā. Šī pieeja paredz, ka valsts projekta sagatavošanas un īstenošanas laikā neveic tiešus maksājumus no budžeta – būvniecības un pieejamības riskus uzņemas privātais partneris, kas nodrošinās projektēšanu, būvniecību, finansējumu un objektu uzturēšanu 30 gadu garumā.
Pirmie maksājumi privātajam partnerim paredzēti aptuveni 2030. gada sākumā.
