R. Pozņaks: ES ir steidzami jāuzlabo likumi un procedūras efektīvai dronu tehnoloģiju attīstībai

Šajā nedēļā R. Pozņaks kopā ar Eiropas Parlamentu deputātu grupu ir ieradies Latvijā, lai klātienē tiktos ar pašmāju dronu tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī apmeklētu militāro poligonu “Sēlija”, kur tiek aktīvi testētas Eiropas jaunākās dronu  un pretdronu izstrādes tehnoloģijas. Viņš atzīst, lai arī šobrīd Ķīna atrodas dronu tehnoloģiju izstrādes avangardā, Eiropas valstu uzdevums ir izveidot tādus apstākļus, lai dronu tehnoloģiju attīstība būtu iespējama ne tikai pašu spēkiem, bet arī gana strauja – neliekot labākajiem risinājumiem gaidīt ilgstošu atļauju saņemšanu vai saskaņošanas.

Birokrātisko procedūru džungļi

Kā atzīst R. Pozņaks, nepilnības un Eiropas gatavības trūkums dronu laikmetam parādījies, atbalstot Ukrainas bruņotos spēkus, jo gadījumos, kad dronu tehnoloģijas tiek izstrādātas un pielāgotas izmantošanai trešās valsts kaujas laukā, to ir ievērojami mazāk nekā gadījumos, kad iekārtas tiktu izmantotas tepat – Eiropas Savienības valstīs. 

Ziņojumā plānots pieskarties vairākiem aspektiem  - ar dronu tehnoloģijām saistītās izglītības sistēmas izveidei, šķēršļu likvidēšanai un procedūru atvieglošanai dronu ražošanā, kā arī jautājumiem par kritisko izejvielu pieejamību sekmīgai dronu ražošanai Eiropā. Tāpat ziņojumā tiks norādīti arī draudi destruktīvo dronu tehnoloģiju pielietošanai, skaidri paredzot virzienus civilās aizsardzības sistēmas pilnveidei, lai pasargātu civiliedzīvotājus no ienaidnieku masveida dronu pielietošanas. “Lai kādi mēs optimisti nebūtu, mums šobrīd nav sistēmas, kas mūs spētu pasargāt no dronu uzbrukuma,” piebilst R. Pozņaks.

Image

Viņš atzīst – Ķīna šobrīd ir neapstrīdama līdere globālajā dronu tehnoloģiju jomā, taču par tās vadošo lomu ir virkne maldīgu priekštatu.

“Runājot par Ķīnu, daudz tiek piesaukti minerāli, bet no visa ieguldījuma dronu tehnoloģiju attīstībā pieejamo minerālu apjoms veido vien 20%, kamēr 80% ir zināšanās un prasmēs, kā tos pārvērst tehnoloģijās. Tas nozīmē, ka izveidot sekmīgu dronu tehnoloģiju attīstību var arī citviet, taču tam jārada apstākļi,” saka Eiropas Parlamenta deputāts.

Dronu koalīcija – tests Eiropas gatavībai

R. Pozņaka ieskatā vislabākais pārbaudījums Eiropas valstu reālajai spējai izveidot sekmīgu dronu tehnoloģiju attīstības ekosistēmu ir Latvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainas atbalstam.

Kā atzina Eiropas Parlamenta deputāts, tieši Dronu koalīcijas darbs pierādīja, cik morāli novecojušas ir līdz šim Eiropā izmantotās iepirkumu sistēmas, kad no nepieciešamības līdz reālajam iepirkumam dažkārt nākas gaidīt gadu un pat ilgāku laiku. Šādos apstākļos piegādātajām sistēmām ir ārkārtīgi augsts risks būt morāli novecojušām. Lai to novērstu, ziņojumā Eiropas Komisijai tiks iekļautas norādes uz nepieciešamību mainīt pašreizējo sistēmu, padarot to daudz elastīgāku.

Tāpat uzlabojumi veicami produktu sertifikācijā. Kā atzīst R. Pozņaks, līdz ko dronus paredzēts izmantot Eiropas Savienības valstīs, ražotājam nākas iziet sarežģītu un ārkārtīgi dārgu sertifikācijas procesu.

“Tas viss prasa laiku un līdzekļus. No šiem ierobežojumiem ir jātiek vaļā un jāatrod balanss starp standartizāciju un sertifikāciju tā, lai nenokautu uzņēmēju iniciatīvu un veicinātu to iniciatīvu,” skaidro R. Pozņaks.

Viņš arī piebilst, ka daudzās un brīžiem absurdās prasības dronu tehnoloģiju jomā dažkārt rada vislielākās problēmas. Tās īpaši jūtamas pretdronu sistēmu attīstībā un to savstarpējā savietojamībā.

“Savietojamības problēmu dēļ ar tām var aizsargāt lokālus objektus, bet ne izveidot pilnvērtīgu dronu vairogu plašāku teritoriju aizsardzībai, kas spētu darboties kā vienota un integrēta sistēma,” skaidroja deputāts.

Image

Ziņojumā uzskaitītas un iekļautas arī nepilnības bezpilota tehnoloģiju izstrādes finansēšanā.

Pilnveidojumi plānoti arī, lai veicinātu komercbanku iesaisti aizsardzības rūpniecībā. Kā atzīst R. Pozņaks, lai arī pieprasījums pēc kredītiem ir augsts, komercbankas šajā tirgū nevēlas iet, jo tādējādi tās tiktu pakļautas skrupulozākai risku analīzei, kas rezultātā novestu pie pašu komercbanku kredītreitingu samazināšanās.

“Tāpēc mēs cenšamies Eiropā veidot Eiropas Aizsardzības nozares investīciju banku, kuras viens no darbības virzieniem būtu garantiju izsniegšana komercbankām, ļaujot kreditēt aizsardzības nozari,” atzīst deputāts.

Latvijas priekšrocība – dronu poligons Sēlijā

Vērtējot kopējo Eiropas gatavību dronu tehnoloģiju attīstībā, R. Pozņaks ar lepnumu izceļ Latviju. Viņaprāt Latvijas uzņēmēji laicīgi saprata gaidāmās vēsmas tehnoloģiskajā progresā un kopš pirmajām kara dienām bija klātesoši Ukrainā, kura šobrīd, kara apstākļu spiesta, ir izveidojusi efektīvu dronu ražošanas industriju. Tāpat dronu un pretdronu tehnoloģisko ekosistēmu veiksmīgi attīsta Polija un Lielbritānija. “Pārējā Eiropa, diemžēl cer uz mums, ka mēs viņus nosargāsim,” piebilst R. Pozņaks.

Kā īpašu vērtību Eiropas Parlamenta deputāts izceļ poligonu “Sēlija”, kas ir vienīgais Eiropā, kurā iespējama tehnoloģiju testēšana aktīvas elektromagnētiskās karadarbības ietekmē.

Image

R. Pozņaka izstrādātais Dronu tehnoloģiju ziņojums pēc tā pieņemšanas Eiropas Parlamentā tiks iesniegts Eiropas Komisijai nepieciešamo regulējumu uzlabošanai vai pārstrādāšanai. Tāpat ziņojuma mērķis ir panākt esošo un topošo Eiropas finansējuma programmu pārveidi panākot maksimāli efektīvu līdzekļu izlietojumu un bezpilota sistēmu ekosistēmas attīstību.