Dāņu medijs: Dānijas un Latvijas karavīri kopā gatavojas nākotnes karadarbībai ar dronu izmantošanu

Militārās mācības
DR.dk/Tobias Leth Klinge/Henrik Lerche

Dānijas un Latvijas karavīru kopīgās dronu mācības Ādažos
Foto: Magnus Terp/Forsvaret

Dānijas bruņotie spēki aktīvi gatavojas iespējamajai nākotnes karadarbībai, mācoties izmantot dronus kaujas uzdevumu izpildē. Šajā procesā dāņu karavīri aktīvi mācās no Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienībām, kuras pārņēmušas un ieviesušas savās apmācības programmās Ukrainas dronu karadarbības pieredzi, vēsta Dānijas sabiedriskais medijs "DR.dk". Šīs apmācības tiek īstenotas kā pilotprojekts jaunai dronu pamatapmācības programmai, kuru paredzēts ieviest visās Dānijas Bruņoto spēku vienībās.

Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības un izlūkošanas padomes priekšsēdētāja teikto laikrakstam “The New York Times”, Ukrainas frontē droni ir atbildīgi par aptuveni 70 procentiem zaudējumu abās pusēs. Tagad droni dzirdami arī virs mācību poligona pie militārās bāzes “Ādaži”, kur atrodas Dānijas kontingenta nometne “Valdemar”. Apzinoties dronu centrālo lomu mūsdienu kaujas laukā, Dānijas Bruņotie spēki apmāca karavīrus to izmantošanai uzbrukuma operācijās.

"Mēs beidzot varam sākt praktiski strādāt. Tas sniedz mums pavisam jaunu iespēju kopumu, kāds mums līdz šim nebija pieejams,” uzsver pulkvežleitnants Džimijs Holsts, Dānijas bataljona komandieris Latvijā. Viņa vienība šobrīd trenē dronu pielietojumu kaujas apstākļos. Programma kalpo arī kā izmēģinājuma platforma plašākai dronu ieviešanai visās Dānijas armijas vienībās. “Aizsardzības spēkiem vienmēr ir jāattīstās. Pasaule nemitīgi mainās, un, nespējot pielāgoties, kaujas laukā neizdzīvosim,” piebilst Holsts.

Mācību laikā izmantotie droni virs mācību mērķiem un nomet ar krītu pildītu sprāgstvielas imitāciju, taču Ukrainā droni met īstus spridzekļus.

Latvijas pieredze — Dānijas priekšrocība 

Pulkvežleitnants Dž. Holsts uzsver, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc apmācības notiek tieši Latvijā, nevis Dānijā, ir iespēja izmantot plašo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pieredzi, kas veiksmīgi pārņemta no Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Image
Foto: NBS un sabiedroto dronu apmācības poligonā "Sēlija / G. Dieziņš / Aizsardzības ministrija (informatīvs attēls)
“Latvieši pie šī jautājuma strādā jau ilgāk un ir uzkrājuši zināšanas, kas ļaus Dānijai ātrāk panākt attīstību dronu izmantošanas jomā, neveidojot visu no jauna,” viņš skaidro.

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Igors Harlapenkovs vēro kopīgās mācības, kurās viņa karavīri sadarbojas ar dāņu dronu operatoriem. Viņš skaidro, ka pieredze no Ukrainas parāda — ar dronu vadīšanu vien nepietiek, nepieciešams izstrādāt arī taktiku un procedūras jauno spēju efektīvai izmantošanai.

Image
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Igors Harlapenkovs
Foto: Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Igors Harlapenkovs / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
“Tas, ko redzējāt šodien, ir tipisks dronu operācijas piemērs: viens drons novēro, otrs uzbrūk, izmantojot sprāgstvielas pret bruņotiem mērķiem, pēc tam iesaistās kājnieki. Tā ir taktika, kur nepieciešama vairāku dronu koordinācija, un šāda saskaņota rīcība prasa atbilstošu apmācību,” skaidro Harlapenkovs. “Individuālās prasmes var apgūt salīdzinoši ātri, taču taktikas apgūšana ar vairākiem droniem prasa vairākus mēnešus. Šī konkrētā vienība trenējas jau pusgadu, bet kopumā dronus izmantojam jau aptuveni divus gadus.”

Treniņi pretinieka tehnikas iznīcināšanai 

NATO Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” komandiere ģenerālmajore Jete Albinusa, norāda, ka Latvija šobrīd ir viena no līderēm dronu tehnoloģiju un taktikas pielietošanā.

“Latvieši ir divus līdz trīs soļus priekšā un jau testē dronu taktikas un doktrīnas. Tas ļauj citām valstīm būtiski saīsināt apmācības ilgumu un ātrāk sasniegt praktiskus rezultātus,” viņa uzsver.

Viņa piebilst, ka dronu pielietošanas zināšanas palīdz sabiedrotajām valstīm ne tikai apgūt dronu izmantošanu mērķu iznīcināšanai, bet arī iemācīties pretdronu taktiku.

Image
NATO Daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiere Dānijas bruņoto spēku ģenerālmajore Jete Albinusa
Foto: NATO Daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiere Dānijas bruņoto spēku ģenerālmajore Jete Albinusa / Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
“Droni ir kļuvuši par mūsu militāro operāciju neatņemamu sastāvdaļu, un vienlaikus mums visiem jārēķinās, ka gandrīz vienmēr mēs paši būsim pretiniekam redzami no gaisa,” saka ģenerālmajore J. Albinusa.

Apmācību laikā Latvijā droni un to mācību munīcija tiek mērķēti pret Dānijas un Kanādas kaujas tehniku. Reālu spridzekļu vietā mācībās droni uz kaujas tehnikas met imitācijas līdzekļus.

Nepieciešami dronu operatori ar tehnoloģisku domāšanu

Lai gan dronu tehnoloģiju attīstība patlaban apsteidz pašu dronu operatoru apmācību tempu, pulkvežleitnants Dž. Holsts šo procesu uzskata par vērtīgu pieredzi.

Image
Dronu tehnoloģiju paraugdemonstrējumi poligonā "Ādaži"/ Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija
Foto: Dronu tehnoloģiju paraugdemonstrējumi poligonā "Ādaži"/ Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija
“Tas ir līdzīgi kā ar automašīnu — pēc pieciem gadiem tā var būt morāli novecojusi, bet vadības un ekspluatācijas pieredze, ko iegūsti, paliek,” viņš saka.

Dānijas kontingenta komandieris Latvijā norāda, ka galvenais izaicinājums ir nemitīga attīstība, un karavīri ir gatavi šim pārbaudījumam.

“Viņi saprot, ka būtiskākais ir radošums un spēja pielāgoties. Tagad viņiem ir jauns instruments, kas ļauj nepārtraukti pilnveidoties,” viņš saka.

Savukārt ģenerālmajore J. Albinusa uzsver jauniešu nozīmi un atbildību jauno tehnoloģiju ieviešanā.

“Mūsdienu jaunatnei ir izcilas tehnoloģiskās prasmes. Viņi ātrāk mācās un ātrāk spēj pielāgoties šāda veida inovācijām,” viņa piebilst.

Pilnu Dānijas Radio sagatavoto reportāžu orģinālvalodā lasiet un skatieties šeit : https://www.dr.dk/nyheder/indland/forsvaret-goer-sig-klar-til-fremtidens-krig-nu-begynder-traening-med-og-mod-angrebsdroner

Dalies ar šo ziņu