Valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību aktīvajā dienestā uz laiku varēs iesaukt arī Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīrus. Tāpat nepieciešamības gadījumā iespējams samazināt prasības Zemessardzē, tā paredzēts jaunajā likumā par “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”, kurā paplašinātās aizsardzības ministra pilnvaras.
Zemessargu un karavīru iesaiste Latvijas robežu apsardzē ļāvusi ne tikai dubultot patruļu daudzumu uz ārējās Latvijas un Eiropas Savienības robežas, bet arī kalpo kā būtisks preventīvs līdzeklis dažādu likumpārkāpumu, tostarp, kontrabandas un cilvēku nelikumīgas pārvietošanas ierobežošanai. Tā, vērtējot aizvadīto nedēļu, kad plecu pie pleca uz robežām strādā robežsargi, karavīri un zemessargi, portālam “Sargs.lv” atzina Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts.
Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē, Lielvārdē, sadarbībā ar Lielvārdes un Ķeguma novadu pašvaldību institūcijām aizvadītas mācības, kurās trenēta bruņoto spēku gatavība un personāls atbalsta sniegšanai pašvaldībām COVID-19 izplatības ierobežošanā.
No trešdienas Nacionālie bruņotie spēki Valsts robežsardzei sniegs atbalstu arī Eiropas Savienības iekšējo robežu kontrolē, nodrošinot papildspēkus ne tikai ārējās robežas kontrolē ar Krieviju, bet arī uz robežām ar Igauniju un Lietuvu.
Visi četri ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 sasirgušie Latvijā dienošie karavīri ir inficējušies ārvalstīs, šorīt intervijā Latvijas Radio atklāja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.