Kariņš: NATO samitā pieņemtie lēmumi sniegs plašas aizsardzības iespējas Latvijai

Par nozīmīgāko lēmumu Latvijas drošības kontekstā K.Kariņš atzīst Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana lēmumu protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO nodot parlamentam ratificēšanai. Viņš norāda, ka tas sniegs visas nepieciešamās drošības garantijas Baltijas valstu aizsardzībai.

Pašlaik, kad vienīgais ceļš uz sabiedroto valstīm ir Suvalku koridors, drošības bažas Baltijas valstīm ir saglabājušās augstas, taču pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO Baltijas jūra faktiski kļūs par NATO jūru, un, kā atzīst premjers, tas sniegs Latvijai papildu aizsardzību.

Premjers arī norāda, ka samitā, iespējams, tiks apstiprināti sagatavotie NATO aizsardzības plāni, kas praktiski nozīmē tūlītēju NATO teritoriālo aizsardzību uzbrukuma brīdī.

Samitā tiks turpinātas arī sarunas par plānu Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu palielināt līdz brigādes līmenim, lai būtiski spēcinātu Latvijas kaujas gatavību un stiprinātu valsts pozīcijas. “Tas, manuprāt, ir ļoti labs signāls, protams, ne tikai mūsu sabiedrībai, bet potenciālajiem investoriem Latvijā. Tas parāda, ka Latvija paliks un būs droša. Taču tas ir arī ļoti skaidrs signāls Krievijai, NATO neatkāpjas, neizjūk un nesāk strīdēties, procesi notiek pilnīgi pretējā virzienā,” uzsver premjers.

Attiecībā uz plāniem palielināt NATO Ātrās reaģēšanas spēkus (NRF) no 40 000 uz 300 000 karavīru K.Kariņš atzīst, ka tas parāda NATO virzību no politiskas un militāras alianses uz kaujas spējīgu militāru aliansi, kas no pirmā konflikta brīža būs gatava aizsargāt savu teritoriju.

Šodien Baltijas aizsardzības ministri parakstīs deklarāciju par Baltijas gaisa telpas pieejamības sekmēšanu NATO atturēšanai un apmācībām. K.Kariņš skaidro šo lēmumu ar Ukrainas smago kara pieredzi.

“Mēs redzam, ka Krievija nekautrējās uzbrukt civilajiem objektiem, dzīvojamām ēkām, slimnīcām, bērnudārziem, skolām. Tas nozīmē, ka ir jābūt gatavai visai gaisa aizsardzībai.  Mēs paši tagad iegādāsimies vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības raķetes, kā arī tiek strādāts, lai šīs sistēmas vēl vairāk pastiprinātu.”

Taču viņš arī uzsver, ka Latvija un Baltijas valstis turpinās sadarboties ar sabiedrotajiem. Pašlaik, kad Latvijas ekonomiskā situācija neļauj iegādāties iznīcinātājus, ministru prezidents norāda, ka tiks spēcināta sadarbība ar valstīm, kurām ir patiekami plašas gaisa kaujas spējas, kā Zviedrija, Vācija, ASV un citas.