NATO samits

Latvija, Somija un Norvēģija NATO samita laikā Ankarā parakstījušas nodomu paziņojumu par sadarbību “Patria TRACKX” kāpurķēžu bruņumašīnu attīstībā. Vienošanās paredz informācijas apmaiņu par jaunās platformas tālāko attīstību un lauka izmēģinājumu rezultātiem, kā arī ļauj iesaistītajām valstīm izvērtēt iespējamu kopīgu iepirkumu un turpmāku kopīgu...

Otrdien, 7. jūlijā, NATO samita Ankarā laikā Latvija pievienojās vairākām daudznacionālām iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, veicināt sabiedroto militāro mobilitāti, attīstīt aizsardzības industrijas sadarbību un sekmēt kopīgus militārā aprīkojuma iepirkumus.

Viens no centrālajiem jautājumiem jūlija sākumā gaidāmajā NATO samitā Ankarā būs alianses dalībvalstu virzība uz aizsardzības izdevumu mērķi 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko dalībvalstis apņēmušās sasniegt līdz 2035. gadam, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Šogad visas NATO dalībvalstis sasniegs jau sen izvirzīto mērķi aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tikai trīs, tajā skaitā Latvija, šobrīd sasniedz jaunizvirzīto mērķi - 3,5% no IKP, teikts kārtējā alianses ziņojumā.

Uzreiz pēc NATO samita Hāgā aicinājām uz interviju aizsardzības ministru Andri Sprūdu, lai noskaidrotu, kā gāja Latvijai šajā samitā un ko no pieņemtajiem lēmumiem varam gaidīt. Runājām arī par sabiedroto klātbūtni, aizsardzības finansējumu un to, kā Latvija plāno izmantot Eiropas Savienības resursus.