Otrdien, 7. jūlijā, NATO samita Ankarā laikā Latvija pievienojās vairākām daudznacionālām iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, veicināt sabiedroto militāro mobilitāti, attīstīt aizsardzības industrijas sadarbību un sekmēt kopīgus militārā aprīkojuma iepirkumus.
NATO samita laikā Latvijas aizsardzības ministrs Raivis Melnis kopā ar Dānijas aizsardzības ministru Jeppi Brūsu Kristensenu (Jeppe Bruus Christensen), Norvēģijas aizsardzības ministru Tori O. Sandviku (Tore O. Sandvik) un Somijas aizsardzības ministru Anti Hēkanenu (Antti Häkkänen) parakstīja nodoma vēstuli par sadarbību militārās mobilitātes spēju attīstīšanā Arktikas un citos sarežģītos apstākļos.
Iniciatīvas mērķis ir izveidot koordinētu sadarbības modeli kopīgu militārās mobilitātes spēju attīstībai un iespējamiem kopīgiem iepirkumiem, sākot no 2027. gada. Programma paredz koordinētu pārvaldību, kopīgu plānošanu un iepirkumu organizēšanu starp iesaistītajām valstīm. Tā vienlaikus stiprinās NATO un Eiropas Savienības spējas, atbalstot NATO Aizsardzības plānošanas procesa un Eiropas Savienības spēju attīstības plāna prioritāšu īstenošanu. Iniciatīva balstās arī uz Eiropas Aizsardzības fonda programmas “FAMOUS” ietvaros izstrādātajiem risinājumiem un paredz ciešu sasaisti ar citiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem.
NATO samita laikā Latvija kopā ar vēl 18 NATO sabiedrotajiem parakstīja arī kopīgu nodoma vēstuli par iepirkumu koalīciju veidošanu aizsardzības industrijas jaudu palielināšanai un kritiski nepieciešamo spēju attīstībai. Iniciatīvas mērķis ir paātrināt daudznacionālu iepirkumu īstenošanu, sekmēt ciešāku sadarbību ar aizsardzības industriju un izstrādāt ilgtermiņa kopīgus iepirkumu risinājumus, kas palīdzētu ātrāk novērst NATO spēju iztrūkumus un palielināt sabiedroto aizsardzības ražošanas kapacitāti. Šīs nodoma vēstules ietvaros paredzēts veidot tematiskas iepirkumu koalīcijas atsevišķu spēju attīstībai, nodrošinot ātrāku lēmumu pieņemšanu un efektīvāku sadarbību starp sabiedrotajiem un aizsardzības industriju.
Samita laikā Amerikas Savienoto Valstis, Polija, Igaunija un Latvija parakstīja nodoma vēstuli par jauna transatlantiskās aizsardzības industrijas sadarbības modeļa izveidi. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt NATO austrumu flanga atturēšanas spējas, attīstot kopīgu pieprasījumu pēc modernām precīzo triecienu sistēmām un paplašinot to ražošanas jaudas Eiropā. Projekts veicinās ciešāku sadarbību starp Eiropas un ASV aizsardzības industriju, sekmēs sabiedroto sloga sadali un stiprinās NATO kolektīvās aizsardzības spējas.
Viens no būtiskākajiem paziņojumiem bija NATO sabiedroto apņemšanās nākamo piecu gadu laikā ieguldīt vairāk nekā 40 miljardus ASV dolāru pretdronu spējās. Tāpat sabiedrotie plāno līdz 2027. gada beigām pieckāršot sagatavoto dronu operatoru skaitu. Lai paātrinātu iepirkumus, NATO veidos īpašu pretdronu spēju platformu jeb tirgu, kurā būs pieejamas NATO pārbaudītas un savietojamas sistēmas.
Forumā sabiedrotie paziņoja arī par jaunām kosmosa un novērošanas spējām. Astoņas NATO dalībvalstis sākušas darbu pie HALO jeb Hybrid Alliance Layered Operations in Space iniciatīvas, kuras mērķis ir savienot nacionāli kontrolētus militāros satelītus vienotā tīklā. Šāda pieeja ļautu uzlabot ātrdarbīgus sakarus, izlūkošanu un raķešu izsekošanu, vienlaikus mazinot atsevišķu valstu satelītu sistēmu izmaksu un pārklājuma ierobežojumus.
NATO samita Aizsardzības industrijas forumā tika izziņotas arī jaunas iniciatīvas triecienu spēju attīstībā. Sabiedrotie vienojušies par projektiem, kas saistīti ar NATO standarta 155 mm munīcijas izstrādi, munīcijas ražošanas jaudu palielināšanu, kamikadzes dronu attīstību un tālās darbības triecienu spējām.
Atsevišķs uzsvars forumā tika likts uz integrēto pretgaisa un pretraķešu aizsardzību. NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūra iegādāsies 700 PAC-2 un 200 PAC-3 raķetes, savukārt vairākas sabiedrotās valstis paziņoja par jauniem pretgaisa aizsardzības iepirkumiem un sadarbības projektiem.
NATO ģenerālsekretāra vietniece Radmila Šekerinska, prezentējot jaunās iniciatīvas, uzsvēra, ka tās ir konkrēti piemēri sabiedroto sadarbībai kopīgās aizsardzības stiprināšanā. Viņa norādīja, ka šie projekti palīdzēs radīt jaunas “Ražots NATO” spējas, balstoties ciešākā transatlantiskā un daudznacionālā sadarbībā.
Jau ziņots, ka no 7. līdz 9. jūlijam Ankarā, Turcijā norisinās NATO samits. Ziemeļatlantijas padomes dienaskārtības galvenie jautājumi saistīti ar aizsardzības investīciju palielināšanu aliansē, militāro spēju attīstību un aizsardzības industrijas kapacitātes stiprināšanu.
