"Sargs.lv" saruna ar Igaunijas bruņoto spēku komandieri par NATO un Baltijas aizsardzību

Gaisa telpas pārkāpumi un NATO atbilde

2025. gada 19. septembrī trīs Krievijas MiG-31 iznīcinātāji pārkāpa Igaunijas gaisa telpu un tajā uzturējās aptuveni 12 minūtes. Tas bija tikai viens no vairākiem pēdējā laika incidentiem reģionā. Merilo skaidro, ka šādās situācijās NATO procedūras nedrīkst pielāgot pēc jau notikušā apdraudējuma fakta, bet tās ir jātur pastāvīgi augstā gatavībā. “Šoreiz nebija nepieciešams notriekt šos MiG-31 iznīcinātājus, bet neviens nevar pateikt, kas būs nākamreiz,” viņš piebilst. Tā kā Krievijas militārie spēki pārbauda NATO robežas un reaģēšanas spējas, nepieciešama nepārtraukta gatavība un elastība.

Pēc incidenta Igaunija izmantoja NATO līguma 4. pantu - konsultāciju mehānismu starp sabiedrotajiem. Igaunijas bruņoto spēku komandieris uzsver, ka gaisa telpas pārkāpumi nav spēle, bet gan ļoti bīstama rīcība, kas var novest pie eskalācijas. “Mums jāpanāk, lai Krievija saprot, ka bijām ļoti tuvu eskalācijai,” viņš brīdina.

Rīgā notikušajā NATO Militārās komitejas konferencē 26. un 27. septembrī jautājums par turpmāko rīcību attiecībā uz gaisa telpas pārkāpumiem rezonēja plaši. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un citi līderi aicināja transformēt Baltijas gaisa patrulēšanas misiju uz pilnvērtīgu gaisa aizsardzības misiju ar stingrākiem noteikumiem. NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Džuzepe Kavo Dragone norādīja, ka jebkuri draudi pret NATO tiks atbildēti ar izlēmīgu un proporcionālu rīcību. Merilo secina, ka alianse šobrīd ir saliedēta un gatava tālāk stiprināt austrumu flangu.

Igaunijas aizsardzības stratēģija

Igaunija apņēmusies aizsardzībai novirzīt vairāk nekā 5% no iekšzemes kopprodukta nākamajos gados, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem NATO. Tas paredz vairāk nekā 10 miljardu eiro lielus tēriņus līdz 2029. gadam, no kuriem ievērojama daļa tiks novirzīta bruņojuma iepirkumiem un munīcijai. “Esmu pateicīgs Igaunijas sabiedrībai par gatavību atrast nepieciešamos līdzekļus - pat ja tas nozīmē atteikšanos no citām vajadzībām. Valsts aizsardzība ir vitāli svarīga,” saka Andruss Merilo.

Galvenās prioritātes ir daudzslāņaina aizsardzība un tālās darbības rādiusa trieciena spēju attīstība, kas ļautu efektīvi ietekmēt pretinieku arī tālu no robežas. Igaunija iegādājas “HIMARS” raķešu sistēmas un stiprina izlūkošanas vienības, lai šīs spējas būtu gatavas reālai darbībai. Tomēr nākotnes drošības izaicinājumi neaprobežojas ar tradicionāliem ieročiem. Bezpilota lidaparāti kļūst par būtisku draudu, jo tos iespējams izmantot masveidā, un klasiskā pretgaisa aizsardzība ir pārāk dārga, lai tos neitralizētu ilgtermiņā. “Vienu vai divus dronus var notriekt, bet ja to ir 50, tad tas kļūst sarežģīti,” brīdina Merilo. Šī iemesla dēļ Igaunija meklē lētus, ātri izvietojamus risinājumus - gan elektroniskus, gan kinētiskus.

Ukrainas pieredze šeit ir būtiska. Abas valstis cieši sadarbojas, daloties ar pieredzi par sistēmām, kas jau tiek izmantotas kaujas laukā. “Ja efektivitāte ir 70–75%, tas jau ir pietiekami, kā redzam Ukrainā,” sarunā ar portālu “Sargs.lv” norāda ģenerālleitnants Andruss Merilo. Viņš atzīst, ka nākotnē būs jāuzņemas risks ieviest jaunus risinājumus, pat ja tie nav perfekti, jo ātrums un pieejamība var būt izšķiroša priekšrocība.

Image

Baltijas valstu sadarbība un nākotnes spēju izveide

Merilo uzsver, ka Baltijas valstīm ir jāspēj rīkoties kopā, īpaši aizsardzības industrijas attīstībā. “Mūsu tirgi ir pārāk mazi - apvienojot spēkus, mēs varam būt veiksmīgi,” viņš saka. Kā piemēru viņš min kopuzņēmumu "Frankenburg Technologies", bet uzsver, ka ideju un iespēju ir daudz vairāk. Baltijas valstīm būtu jāsadarbojas, lai radītu ātrus, inovatīvus risinājumus, kurus iespējams pielietot kaujas laukā jau tuvākajā laikā.

Viņaprāt, ne vienmēr ir nepieciešams iegādāties identiskus kaujas līdzekļus. Dažādība bruņojumā rada papildu izaicinājumu pretiniekam, jo tam jāpielāgojas atšķirīgiem ieroču veidiem. Tajā pašā laikā augstākā līmeņa spējas, piemēram, raķešu sistēmas vai pretgaisa aizsardzības elementus, būtu loģiski iepirkt un izvietot kopīgi, lai tās vienlīdz kalpotu visām trim valstīm. “Mēs nedrīkstam sacensties savā starpā. Mums ir jāsadarbojas, lai radītu inovatīvus risinājumus,” uzsver Igaunijas bruņoto spēku komandieris.

Baltijas valstis jau strādā pie kopīga aizsardzības projekta - Baltijas aizsardzības līnijas, kas paredz robežu stiprināšanu ar Krieviju un Baltkrieviju. Igaunijā šī infrastruktūra tiek būvēta kopš 2025. gada vasaras. Šādi pasākumi papildina militāro sadarbību, kas sakņojas arī vēsturē, piemēram, kopš Baltijas bataljona “BALTBAT” pastāvēšanas laika. Merilo atgādina, ka viņš pats reiz vadījis šo vienību, un uzsver, ka militārā līmenī sadarbība starp igauņiem, latviešiem un lietuviešiem vienmēr bijusi augstā līmenī.

Andruss Merilo uzskata, ka Baltijas valstis ir ne tikai ģeogrāfiskais NATO austrumu flangs, bet arī stratēģiskais pamats. “Ja apvienosim resursus, varēsim ātri izstrādāt un ieviest risinājumus, kas padarīs mūs visus spēcīgākus,” portālam “Sargs.lv” norāda Igaunijas bruņoto spēku komandieris.