Pagaidām pāragri runāt par NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas transformāciju par reģiona pretgaisa aizsardzības operāciju, tā sestdien 27. septembrī preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem atzina NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Itālijas Jūras spēku admirālis Džuzeppe Kavo Dragone (Giuseppe Cavo Dragone).
Šāds jautājums tika uzdots saistībā ar 19. septembrī konstatēto agresorvalsts Krievijas iznīcinātāju lidmašīnu MiG – 31 ielidošanu NATO dalībvalsts Igaunijas gaisa telpā, kur tās patvaļīgi pavadīja 12 minūtes.
Kā atzina admirālis Dž. Kavo Dragone, šobrīd par minēto pārkāpumu notiek detalizēta izmeklēšana un pirms pieņemt kādu lēmumu, nepieciešams zināt visus lietas apstākļus. “Pagaidām pāragri par to runāt,” viņš piebilda.
Vienlaikus NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs atgādināja, ka NATO, reaģējot uz Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā jau ir uzsākusi operāciju “Eastern Sentry”, kas vērsta uz NATO Austruma flanga dalībvalstu gaisa telpas aizsardzības pastiprināšanu.
Vaicāts par Polijas amatpersonu sacīto, ka tā varētu ļaut saviem Gaisa spēkiem notriekt jebkuru no Krievijas nelikumīgi ielidojušo dronu vai pilotēto militāro lidaparātu, NATO militārās komitejas priekšsēdētājs apliecināja, ka šādos gadījumos NATO ir savi nosacījumie kā reaģēt un iesaistīties iespējamā kontaktā ar pretinieku. Viņš atgādināja, ka jau šobrīd NATO augstākajam komandierim Eiropā ir “visi vajadzīgie instrumenti, lai reaģētu uz visiem draudiem.”
Admirālis Dž. Kavo Dragone uzsvēra, ka lielā mērā draudu izvērtējums ir atkarīgs no katra individuālā NATO valstu gaisa spēku pilota, kurš dodas nezināmā lidaparāta pārtveršanas uzdevumā. Lai gan viņa rīcībā ir nosacījumi pie kādiem iesaistīties kontaktā ar pretinieku, tieši viņa uzdevums ir vērot un vērtēt, kā transformējas iespējamie draudi un rīkoties atkarībā no situācijas.
“Pat ja pilots nolemj notriekt šādu dronu, jāskatās, kur kritīs tā atlūzas. Jā, tā ir jauna situācija, jo nekas tāds vēl nav pieredzēts, bet, kā jau teicu, tas nav nekas tāds kam nebūtu līdzekļi kā uz to var reaģēt NATO spēku augstākais komandieris Eiropā,”paskaidroja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs.
Jau vēstīts, ka 19.septembrī Trīs Krievijas iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no Vaindlo salas un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Lidmašīnām nebija lidojuma plāna, un tās lidoja ar izslēgtiem transponderiem. Pārkāpuma laikā lidmašīnas arī neuzturēja radiosakarus ar Igaunijas gaisa satiksmes kontroli.
Savukārt 25. septembrī, divi ungāru “JAS 39 Gripen” iznīcinātāji tika pacelti no Šauļu gaisa bāzes Lietuvā, lai pavadītu piecu Krievijas militāro lidmašīnu grupējumu, kas lidoja Baltijas jūras gaisa telpā tuvu Latvijas robežai, sociālo mediju platformā “Facebook” atklāj NATO Sabiedroto Gaisa spēku pavēlniecība.
Tajā norādīts, ka formācijā bija viena Su-30, viena Su-35 un trīs MiG-31 iznīcinātāji. Drīz vien tika pacelti Ungārijas “Gripen”, kas veica Krievijas lidmašīnu eskortu, līdz tie pameta Baltijas gaisa telpu.
Sestdien 27.septembrī Rīgā notika NATO militārās komitejas sēde dalībvalstu bruņoto spēku komandieru līmenī. Sanāksmes laikā NATO militārā vadība diskutēja par Hāgas NATO samita lēmumu īstenošanu, koncentrējoties uz sabiedroto kolektīvās atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu.
NATO Militārā komiteja ir NATO augstākā militārā institūcija, kas pārstāv visu 32 dalībvalstu bruņoto spēku komandierus. Tās galvenais uzdevums ir sniegt Ziemeļatlantijas padomei vienprātīgu un profesionālu militāro padomu par to, kā visefektīvāk reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.
