Jebkurš NATO dalībvalsts apdraudējums gaisā, uz sauszemes vai jūrā sastaps izšķirīgu un proporcionālu atbildi un nevienam par to nevajadzētu šaubīties, tā sestdien 27.septembrī pēc Rīgā aizvadītās NATO Militārās komitejas sēdes kopīgajā preses konferencē ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Kasparu Pudānu sacīja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Itālijas Jūras spēku admirālis Džuzeppe Kavo Dragone (Giuseppe Cavo Dragone).
Savā uzrunā viņš piesauca pēdējo mēnešu, nedēļu un dienu piedzīvotajām pieaugošās agresorvalsts Krievijas provokācijas, kuras izpaudušās kā militāro pilotēto un bezpilota lidaparātu veikta NATO dalībvalstu gaisa telpas pārkāpšana vai kritiskās infrastruktūras apzināta bojāšana vai mērķtiecīga tās darbības traucēšana
Viņš norādīja, ka alianse ir spējusi ātrā laikā rast risinājumu arvien pieaugošajiem Krievijas centieniem pārkāpt NATO Austrumu flanga dalībvalstu gaisa telpu, uzsākot operāciju “Eastern Sentry”, kuras uzdevums ir uzlabot NATO spēju operatīvi un izšķirīgi reaģēt uz šādiem “bezatbildīgiem drošības izaicinājumiem.”
“Šie soļi apliecina mūsu gatavību ātri pieņemt nepieciešamos lēmumus jebkuras sabiedrotās valsts aizsardzībai, kad tā tiek apdraudēta,” piebilda NATO Militārās komitejas vadītājs.
Savā uzrunā NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs apliecināja arī alianses tālāko atbalstu Ukrainai, paužot apbrīnu par Ukrainas Bruņoto spēku karavīru augsto profesionalitātes līmeni un drosmi. “Viņu [Ukrainas tautas] cīņa ir mūsu cīņa,” viņš piebilda.
Admirālis Dž. Kavo Dragone arī atzina, ka alianses dalībvalstis kopš agresorvalsts Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir daudz mācījusies no Ukrainas partneriem, lai uzlabotu NATO noturības un atturēšanas spējas, jo īpaši domājot par tuvāko gadu vērienīgajiem ieguldījumiem aizsardzībā. “Tie [ieguldījumi] būs ne tikai dažāda veida jaunajās tehnoloģijās, bet arī sensoros, ieroču sistēmās kā arī cita veida kinētiskajos un nekinētiskajos līdzekļos,” viņš piebilda.
NATO militārās komitejas priekšsēdētājs pauda gandarījumu, ka šogad visas NATO dalībvalstis sasniegs vismaz 2% finansējuma apmēru no iekšzemes kopprodukta (IKP). Dažas valstis šo robežu jau ir pārkāpušas, lai tuvotos Hāgas samitā noteiktajam jaunajam tēriņu slieksnim 5% no IKP jau 2035. gadā. Lielākā daļa plānotā finansējuma palielinājuma saistīti ar kaujas spēju attīstības programmu finansēšanu un citiem drošības veicināšanas pasākumiem.
Kā atzina admirālis Dž. Kavo Dragone, tieši jautājums par plānoto investīciju pieaugumu bijis viens no sestdien apspriestajiem, uzdodot pārējām NATO institūcijām nodrošināt Hāgas alianses samitā pieņemto deklarāciju ieviešanu.
Viņš arī piebilda, ka straujais investīciju pieplūdums veicinājis militārās industrijas transatlantisko sadarbību, attīstot jaunākās tehnoloģijas un veicinot aizsardzības nozares inovāciju attīstību.
NATO militārās komitejas sēdē pārrunāta arī alianses spēja aizsargāt kritisko infrastruktūru un pretdarboties dažāda veida pretinieku īstenotām hibrīdajām aktivitātēm, tostarp kiberuzbrukumiem, kā arī uzbrukumiem lidostām, kas nesen pieredzēti Dānijā.
Jau vēstīts, ka sestdien 27.septembrī Rīgā notika NATO militārās komitejas sēde dalībvalstu bruņoto spēku komandieru līmenī. Sanāksmes laikā NATO militārā vadība diskutēja par Hāgas NATO samita lēmumu īstenošanu, koncentrējoties uz sabiedroto kolektīvās atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu.
NATO Militārā komiteja ir NATO augstākā militārā institūcija, kas pārstāv visu 32 dalībvalstu bruņoto spēku komandierus. Tās galvenais uzdevums ir sniegt Ziemeļatlantijas padomei vienprātīgu un profesionālu militāro padomu par to, kā visefektīvāk reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem.
