Vai NATO spēs laikus ieviest inovācijas, lai stātos pretī Krievijas dronu draudiem?

Krievijai šis gājiens izmaksāja ļoti maz. Poļu varasiestādes atrada atlūzas no tā dēvētajiem “Gerbera” droniem – izgatavotiem no saplākšņa un putuplasta, kurus bieži izmanto maldināšanai. Ukrainas aizsardzības izlūkdienests lēš, ka šādu dronu ražošana izmaksā ap 10 000 ASV dolāru gabalā.

Tikmēr pret tiem tika pacelti NATO F-16 un F-35 iznīcinātāji, kuru izmaksas mērāmas miljonos. Lidojums bija efektīvs spēka demonstrējums, taču, visticamāk, pacelšanās gaisā vien izmaksāja desmitiem tūkstošu dolāru degvielā un uzturēšanā.

“Šāda izmaksu asimetrija nav ilgtspējīga,” CNN sacīja Roberts Tollasts, Londonā bāzētā pētniecības centra Royal United Services Institute (RUSI) pētnieks.

Tollasts norādīja, ka NATO prot aizsargāties pret masveida dronu uzbrukumiem. Pagājušā gada aprīlī alianses lidmašīnas efektīvi novērsa Irānas raķešu un dronu triecienu Izraēlai. Taču šāda aizsardzība ir dārga – Izraēla to novērtēja vairāk nekā miljardā dolāru vērtībā – un šāds modelis nav noturīgs.

Strauji augošajā militāro tehnoloģiju sektorā uzskata, ka tehnoloģijas risinājumi jau pastāv, taču NATO valstu aizsardzības ministrijas pārāk lēni pielāgojas.

“Tehnoloģija ir pieejama,” CNN sacīja Johans Pinls, Lielbritānijas dronu uzņēmuma “MARSS” vadītājs. Viņš piebilda, ka “liela daļa Polijas robežas jau šobrīd varētu būt aizsargāta ar “dronu sienu””. Šo ideju īpaši atbalsta arī Baltijas valstis, un to nesen uzsvēra arī Eiropas Savienības amatpersonas. Tomēr Pinls kritizēja NATO iepirkuma sistēmu kā “iestrēgušu 80. gados.”

Image

Latvijas uzņēmuma “Origin Robotics” vadītājs Agris Ķipurs CNN atklāja, ka Latvija pašlaik izstrādā jaunus sadarbības mehānismus ar industriju. Uzņēmuma drons “BEAK” jau tiek izmantots gan Latvijā, gan Lielbritānijā, bet jaunākais produkts – pārtveršanas drons “BLAZE” – tapis ar Latvijas valdības atbalstu.

“Esam maza valsts. Nekad nespēsim atļauties pietiekamu pretgaisa aizsardzību, ja aprobežosimies tikai ar tradicionālajām iespējām,” norādīja Ķipurs intervijā CNN.

Arī ASV Aizsardzības departaments steidz pielāgoties. Jūlijā aizsardzības ministrs Pīts Hegsets brīdināja, ka ASV vienībām trūkst mazā izmēra letālo dronu, kas nepieciešami modernajam kaujas laukam, un aicināja samazināt birokrātiju to iegādē.

Pat ja Eiropa paātrinās lētāku un eksperimentālu risinājumu ieviešanu, paliek apjoma problēma. Ukrainas izlūkdienests jūlijā lēsa, ka Krievija Tatarstānā ik mēnesi saražo aptuveni 5500 “Geran” un “Gerbera” dronus. Papildu šomēnes pirmo reizi Krievija vienas nakts laikā palaida vairāk nekā 800 dronu pret Ukrainu.