Pamatojoties uz Ukrainas nesenajiem panākumiem kaujas laukā, arvien vairāk Eiropas uzņēmumu sāk izmantot dronus ar mākslīgā intelekta (MI) funkcijām. Piemēram, nesenajā Ukrainas operācijā “Zirnekļtīkls” 1. jūnijā, kuras laikā tika veikts slepens dronu trieciens dziļi Krievijas teritorijā, MI tehnoloģijām bija būtiska loma, vēsta medijs “Defense News”.
Saskaņā ar Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) datiem, MI vadītas sistēmas, visticamāk, tika izmantotas, lai apmācītu pirmās personas skata (FPV) kamikadzes dronus. Šie rīki ļauj droniem identificēt draudus, izvērtēt iespējamos trieciena punktus un pat sasniegt mērķi, ja tiek zaudēts savienojums ar operatoru.
Šāda veida risinājumi kļūst arvien biežāki Eiropas ražotāju jaunajos dronu dizainos. Dronu samitā Rīgā vairāki Latvijas uzņēmumi demonstrēja MI mērķēšanas tehnoloģijas. Starp tiem izceļas “Origin Robotics”, kas nesen laida klajā autonomu pārtvērējdronu “Blaze”, paredzētu pretinieku dronu iznīcināšanai. Tas izmanto mākslīgo intelektu, lai atšķirtu dažādu veidu lidaparātus un objektus, pēc kā automātiski startē un triecas mērķī.
Tikmēr Somijas uzņēmums “Patria” jūnijā paziņoja, ka vadīs jaunu Eiropas industrijas konsorciju AI-WASP (Artificial Intelligence Warfare Adaptive Swarm Platform). Projektā piedalās Somija, Zviedrija, Igaunija, Itālija, Grieķija un Spānija. Tā mērķis – izstrādāt MI programmatūru mazajiem un vidējiem bezpilota un pilotējamām sistēmām. Eiropas Komisija šo iniciatīvu atbalstījusi ar 45 miljonu eiro finansējumu.
Savukārt Čehijas ražotājs LPP Holding maijā pavēstīja, ka nodrošinājis Ukrainas spēkus ar MI vadītiem droniem. Viņu droni ir aprīkoti ar vizuālās navigācijas sistēmu, kas īpaši izstrādāta darbībai bez GPS signāla, norādīts uzņēmuma mājaslapā.
Lai gan Eiropas aizsardzības industrija aktīvi iekļauj MI bezpilota sistēmās, eksperti brīdina par izaicinājumiem – īpaši attiecībā uz informācijas apstrādi pašā dronā. “Jautājums ir par datiem – kāda veida informācija tiek izmantota, lai apmācītu dronu sasniegt konkrētu vietu vai mērķēt uz noteiktu objektu?” norāda Semjuels Bendets, Jūras spēku analīzes centra pētnieks. Mainīgos kaujas apstākļos lēmumu pieņemšana, balstoties tikai uz dronā esošajiem datiem, ir sarežģīta.
CSIS ziņojumā arī atzīmēts, ka Ukraina priekšroku dod mazu MI modeļu apmācībai ar ierobežotiem datu apjomiem. Šī pieeja ļauj droniem efektīvi darboties ar ierobežotām skaitļošanas jaudām un ātri pielāgoties. Datus šādām apmācībām var ievākt gan no kaujas laukā gūtās pieredzes, gan atvērtajiem avotiem, piemēram, sociālajiem tīkliem.
Vācijā bāzētais dronu ražotājs “Quantum Systems” nesen prezentēja platformu “Mosaic UXS” – programmatūru, kas vieno bezpilota sistēmu vadību gaisa, sauszemes un jūras domēnos. Tā spēj plānot misijas un vadīt operācijas, tostarp dronu baru sinhronu darbību, katram piešķirot atsevišķu uzdevumu.
Ukrainas uzņēmumi paralēli attīsta līdzīgas MI sistēmas un kompaktus mikroshēmu risinājumus, kurus iespējams integrēt gan FPV dronos, gan uz bezpilota sauszemes platformām.
