No 26. līdz 27. septembrim Rīgā notika NATO Militārās komitejas konference, kurā sabiedroto valstu bruņoto spēku vadība pārrunāja, kā alianse stāsies pretī Krievijas agresijai un drošības izaicinājumiem Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā. Dānija jau ilgstoši ir viena no aktīvākajām dalībvalstīm Baltijas drošības stiprināšanā – ar karavīru klātbūtni Latvijā, regulāru dalību mācībās un ieguldījumu NATO jūras un gaisa spēku operācijās. Vienlaikus – līdzās Eiropas valstīm, kas atrodas Krievijas/Baltkrievijas pierobežā, – arī Dānija nesen ir piedzīvojusi lidrobotu uzbrukumus savām lidostām, kas nodēvēti par hibrīdkara elementu. Šajā kontekstā “Sargs.lv” sarunā ar Dānijas pastāvīgo militāro pārstāvi NATO viceadmirāli Franku Tojenu (Frank Trojahn) skaidroja, kā Kopenhāgena reaģē uz aktuālajiem drošības izaicinājumiem.
Jaunas spējas jaunā laikmetā
Viens no būtiskākajiem jaunievedumiem Dānijas aizsardzības spēju pilnveidošanā ir tālās darbības rādiusa ieroču iegāde, kas ir vēsturisks notikums, jo šādas spējas pirmo reizi nonākušas Dānijas bruņoto spēku rīcībā. “Dānija līdz šim ir daudz ieguldījusi aizsardzības spēju stiprināšanā, bet tagad tiek attīstīta arī uzbrukuma kapacitāte, kas nodrošina līdzsvarotu un pilnvērtīgu aizsardzības sistēmu,” tā šo soli raksturo Dānijas viceadmirālis. Viņš skaidro, ka šo ieroču iegādei ir divi mērķi – veicināt Dānijas nacionālās aizsardzības kapacitāti un stiprināt NATO kopējo atturēšanas stratēģiju.
Dānijas reakcija uz tās gaisa telpas pārkāpumiem un sabiedroto atbalsts
23. septembrī Kopenhāgenas lidosta uz četrām stundām bija spiesta apturēt darbu pēc aizdomīgu lidrobotu parādīšanās. Tas ietekmēja vairāk nekā 20 000 pasažieru un bija tikai sākums šādām aktivitātēm. Turpmākajās dienās droni tika novēroti arī virs citām civilajām un militārajām lidostām, kā arī militārās infrastruktūras objektiem. Valsts nekavējoties paaugstināja gatavības līmeni, bruņotajiem spēkiem nodrošinot atbalstu policijai, kuras uzdevums ir risināt šādus incidentus un vadīt izmeklēšanu.
Dānijas īstermiņa uzmanība šobrīd ir vērsta uz drošības pasākumu nodrošināšanu gaidāmajai augsta līmeņa Eiropas sanāksmei Kopenhāgenā, bet ilgtermiņā – uz pret-dronu spēju pilnveidošanu. “Mums kritiski jāizvērtē mūsu sensori un ieroči šajā jomā, lai optimizētu mūsu gatavību šādu draudu novēršanai,” piebilst Franks Tojens.
Reģionālā klātbūtne un Baltijas jūras drošība
Dānija savu pienesumu reģiona drošības stiprināšanā demonstrē ar gatavību ātri reaģēt uz notikumiem. Kad NATO sabiedrotajiem bija vajadzīgs atbalsts, divi Dānijas F-16 iznīcinātāji tika nosūtīti uz Poliju operācijas “Baltic Sentry” ietvaros, lai atbildētu uz Krievijas provokācijām. Arī ikgadējās starptautiskās mācības “Baltops” Baltijas jūrā nav iedomājamas bez Dānijas karavīru līdzdalības. Papildus tam valsts iesaistās NATO izmēģinājumu projektos, piemēram, “Task Force X” iniciatīvā, kur tiek pārbaudītas civilo kompāniju izstrādātās bezpilota sistēmas.
Vienlaikus Kopenhāgena uztur ciešus divpusējos kontaktus ar visām Baltijas jūras valstīm un aktīvi piedalās sabiedroto kolektīvajās vienībās. Latvijā Dānijas karavīri piedalās Kanādas vadītajā daudznacionālajā brigādē. Turpat reģionā darbojas arī NATO daudznacionālās divīzijas štābs “Ziemeļi”, kuru vada Dānijas armijas ģenerāle Jete Albinusa – vēl viens piemērs Kopenhāgenas līderībai Baltijas drošības veicināšanā.
Pēc Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO Baltijas jūras stratēģiskā karte ir būtiski mainījusies, tomēr Dānijas pastāvīgais militārais pārstāvis NATO ir uzmanīgs ar bieži lietotiem apzīmējumiem un vispārinājumiem. “Es šo terminu nelietotu,” viņš komentē priekšstatu par Baltijas jūru kā “NATO ezeru.” Situācija Baltijas jūrā ir ievērojami mainījusies, taču nedrīkst aizmirst par Kēnigsbergu, Sanktpēterburgu un ziemeļu piekrasti, kas nav NATO teritorijas, lai gan atrodas pie Baltijas jūras. Līdz ar to Baltijas jūru saukt par “NATO ezeru” būtu pārlieku vienkāršoti.
Runājot par nākotni, Dānija skaidri demonstrē gatavību būt elastīga un pieejama sabiedroto vajadzībām. “Kad NATO mūs aicina, Dānija vienmēr skatās uz šo pieprasījumu ar pozitīvu attieksmi. Un, ja mums ir nepieciešamās spējas, mēs nodrošinām, ka NATO saņem to, kas aliansei ir vajadzīgs,” uzsver viceadmirālis.
