Karam Ukrainā ieejot ceturtajā gadā, šķiet, ka Krievija ir atradusi panākumus gūstošu kombināciju Ukrainas armijas noplicināšanai – kombinētu kājnieku, dronu un planējošo bumbu taktiku, ko britu militārie analītiķi dēvē par “uzbrukuma trijstūri”, un to Ukraina nespēj apturēt. Tas liek uzdot jautājumu, vai arī NATO ir jāsāk apsvērt aizsardzību pret šo taktiku, raksta “Business Insider” militārie analītiķi.
Līdz šim šī Krievijas taktika nav vainagojusies ar stratēģiskiem panākumiem, bet kopumā nelieliem, taču stabiliem ieguvumiem, par to maksājot dārgu cenu tehnikas un personāla zaudējumu veidā. Krievijas taktika nepārtraukti izsmeļ Ukrainas karaspēku gan fiziski, gan morāli. Tai ir trīs galvenie komponenti.
“Pirmkārt, Krievijas bruņotie spēki turpina nospiest Ukrainas sauszemes spēkus kontakta līnijā ar [krievu] kājniekiem un mehanizētajiem spēkiem,” teikts Lielbritānijas domnīcas “Royal United Services Institute” (RUSI) pētījumā. Ukrainas frontes līnija stiepjas aptuveni 600 jūdžu [vairāk nekā 900 kilometru] garumā, sniedzot priekšrocības Krievijas skaitliskajam pārākumam. “Otrkārt, tie attur manevrus un novājina karaspēku ar FPV bezpilota lidaparātiem, “Lancet” tipa bezpilota lidaparātiem un artilēriju, kas šauj gan ar lādiņiem, gan mīnām.”
Treškārt, kā norāda RUSI pētnieki, Krievijas bruņotie spēki ir palielinājuši planējošo bumbu izmantošanu pret Ukrainas spēkiem, kas ieņem aizsardzības pozīcijas. Tas rada dilemmu: vai Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir jāieguldās statiskās aizsardzības pozīcijās, lai samazinātu FPV un bezpilota artilērijas radītos zaudējumus, vai arī jāsaglabā mobilitāte, lai izvairītos no planējošajām aviācijas bumbām, kas spēj iznīcināt pat labi sagatavotus objektus.
Panākumu atslēga Krievijas Gaisa spēku nozīmes atgūšanai ir pārsteidzoši vienkāršs ierocis. Planējošās bumbas ir vecmodīgas aviācijas bumbas, kas aprīkotas ar spārniem un GPS vadību, izmantojot munīcijas vadības komplektu (UMPK), pārvēršot tās par lētām viedbumbām. ASV ir izmantojušas līdzīga tipa JDAM aviācijas bumbas jau 25 gadus, tostarp konfliktos Tuvajos Austrumos.
Krievija sāka izmantot planējošās bumbas jau 2023. gadā, kas drīz vien pārsteidza Rietumu militāros novērotājus ar savu efektivitāti. “Lai gan sākotnēji tās tika uzskatītas par bīstamiem, bet ne situāciju ietekmējošiem ieročiem, to masveida ražošana ātri izrādījās galvenā priekšrocība,” norāda RUSI. Krievijas Gaisa spēki “spējuši palaist planējošās bumbas pāri frontes līnijai, to apkalpei atrodoties drošā attālumā no 30 līdz 90 kilometriem atkarībā no bumbas izmēra un planēšanas efektivitātes.”
Krievu planējošajām aviobumbām trūkst precizitātes, salīdzinot ar Rietumu ieročiem, tomēr to kompensē efektivitāte. JDAM masa svārstās no 230 līdz 900 kg, Krievijas “FAB-1500” sver aptuveni 1600 kg, bet “FAB-3000” vairāk nekā 2700 kg.
“Tam bijusi liela ietekme, jo Ukrainas karavīri aizsardzībā bija spiesti pilnībā izvairīties no pozīciju sargāšanas, bet izklīst vai meklēt slēptuves pazemē un paļauties uz bezapkalpes vai autonomām sistēmām, lai noturētu un nogalinātu ienaidnieku rokas stiepiena attālumā.”
Krievijas militārā taktika ir sasniegusi punktu, kurā tai vajadzēja būt 2022. gada februārī: izmantojot kombinēto ieroču taktiku, piemēram, sauszemes spēku un gaisa spēku sinhronizāciju, kas ir standarts kopš Otrā pasaules kara. Neskatoties uz to, ka Krievija lielāko kara daļu izmantojusi uzbrukuma vienības, bezpilota lidaparātus un planējošās bumbas, Ukraina ir spējusi pietiekami labi pārvarēt šo apdraudējumu. Taču tagad, kad Krievija šos trīs karaspēka un ieroču veidus izmanto sinhronizēti, Ukrainai ir ievērojami grūtāk.
Tomēr Krievijas uzbrukuma taktika nav brīnumlīdzeklis, lai novērstu Krievijas militārās nepilnības, piemēram, stingras komandvadības un kontroles trūkumu. Šī taktika Krievijai nav nodrošinājusi vērienīgu izrāvienu, neraugoties uz to, ka tā ir viena no pasaules vadošajām ieroču ražotājām, kuras iedzīvotāju skaits ir gandrīz četras reizes lielāks nekā Ukrainā un kas ir paļāvusies uz nocietinājumiem, bezpilota lidaparātiem un liela darbības rādiusa ieročiem.
Vai NATO ir jāuztraucas par Krievijas “uzbrukuma trīsstūri”? Rietumu eksperti jau apgalvo, ka NATO būtu jāmācās no Krievijas gaisa kampaņas un jāuzkrāj milzīgi lētu planējošo bumbu krājumi.
No otras puses, Krievija bauda dažas priekšrocības salīdzinājumā ar Ukrainu, kas var neattiekties uz konfliktu ar NATO. Jo īpaši Krievijas lidmašīnas var droši lidot jau 60 jūdzes aiz frontes līnijas, jo Ukrainai trūkst gaisa spēku un tāla darbības rādiusa gaiss-gaiss raķešu. Tikmēr NATO gaisa spēki ir daudz spēcīgāki gaisa kaujās, apspiežot ienaidnieka pretgaisa aizsardzību, kā arī uzbrūkot karaspēkam un apgādes līnijām.
