Šobrīd liekam stingrus pamatus Latvijas nacionālajai aizsardzības industrijai. To nosaka trauksmainā ģeopolitiskā situācija. Ir skaidrs, ka Krievija rada apdraudējumu Latvijai un iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kā turpinās karadarbība Ukrainā.
Mums ir nepieciešama spēcīga vietējā aizsardzības industrija, kas var apgādāt un stiprināt Nacionālos bruņotos spēkus miera, krīzes un kara laikā. Aizsardzības industrija var būt arī aktīvs spēlētājs Latvijas ekonomikā un sniegt būtisku pienesumu – jaunas darbavietas, papildu ieņēmumi budžetā, pētniecība un inovācijas, ražošanas jaudas, eksporta tirgi.
Latvija ir apņēmusies kāpināt finanšu ieguldījumus aizsardzībā, sasniedzot 5 % no IKP. Lielākā daļa – līdzīgi kā šogad – Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. Ieguldām bruņojumā, robežas aizsardzībā un infrastruktūrā, tehnoloģijās, cilvēkos un sabiedroto klātbūtnē.
Mērķis ir panākt vietējās aizsardzības industrijas strauju uzrāvienu – gan caur starptautisko piegādātāju lokalizācijām, gan ar Latvijā radītu pakalpojumu un produktu iekļaušanu NBS piegādēs. Mums nepieciešama vēl intensīvāka vietējās industrijas klātbūtne. To paredz arī tikko šī gada martā apstiprinātā Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija.
Stratēģijā definētie uzdevumi ir ambiciozi. Pirmkārt, stiprinām industriju, īpaši militāro ražošanu, lai tā dotu būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nākotnē sastādot vismaz 3 % no IKP – 2028. gadā un 5 % – 2036. gadā.
Otrkārt, mērķtiecīgi palielinām nacionālās industrijas intensitāti NBS bruņojuma iepirkumos – dubultojot līdz 20 % 2028. gadā un nākotnē līdz pat 30 %. Svarīgi, ka Latvijas uzņēmēji var armijai piegādāt vietējās preces un pakalpojumus, sākot no pārtikas un ekipējuma un beidzot ar ieroču sistēmām un to uzturēšanu.
Treškārt, jābūt gataviem nākotnes tehnoloģiju izmantošanai karadarbībā. Tieši inovācijas var nodrošināt tramplīnu nacionālās aizsardzības industrijas uzrāvienam. Tādēļ investējam pētniecībā, tehnoloģiju attīstībā un inovācijās vismaz 1,5 % no aizsardzības budžeta un 3 % nākotnē. Tie ir aptuveni 30 miljoni eiro gadā līdz 2028.gadam, dubultojot 10 gadu perspektīvā. Veidojam arī aizsardzības un militāro tehnoloģiju inovāciju investīciju fondu 50 miljonu eiro apjomā.
Labs piemērs konkrētai rīcībpolitikai nacionālās aizsardzības industrijas uzrāvienam ir bezpilotu lidaparātu industrija. Pirms gada kopā ar Lielbritāniju izveidojām starptautisko dronu koalīciju, lai palīdzētu Ukrainai. Koalīcijai pievienojušās jau 18 dalībvalstis, kas jau šobrīd apņēmušās droniem Ukrainai atvēlēt aptuveni 2 miljardus eiro.
Jāapzinās, ka militārās industrijas dzinējspēks ir pasūtījumi armijas vajadzībām, tomēr industrijas atttīstībai, eksportspējai un integrācijai starptautiskajās piegāžu ķēdēs nepieciešama aktīva sadarbība ar Ekonomikas ministriju. Esam apvienojuši spēkus un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra būs svarīgs kontaktpunkts uzņēmējiem.
Uzdevumi ir ambiciozi, ceļa karte ir iezīmēta. Stratēģijas ieviešanu atbalsta detalizēts iepirkumu plāns, proaktīva komunikācija ar industriju un skaidri sadarbības principi.
Uzrāviena pamatā ir industrijas attīstību stimulējoši instrumenti no aizsardzības nozares, savukārt no uzņēmējiem sagaidām kvalitatīvu piedāvājumu. Vienlaikus esam elastīgi un atvērti efektīvākiem risinājumiem, tādēļ dialogu ar industriju stiprināsim regulāras Konsultatīvās industrijas padomes ietvaros. Sadarbības ekosistēma ir plaša – nozaru asociācijas, uzņēmumi, jaunuzņēmumi, augstskolas, Valsts aizsardzības korporācija, starptautiskie fondi un globālie piegādātāji, kā arī Ekonomikas ministrija un Iekšlietu ministrija.
Ja gribam mieru, jābūt gataviem mieru aizsargāt. Šis ir laiks, kad mums visiem kopā jāmoblizējas un jānodrošina gan ātrums, gan apjoms, gan arī kvalitāte. Tā ir liela atbildība, tādēļ atklātība, caurspīdība un aizvien efektīvāka pārvaldība būs tas, ar ko būs jārēķinās visai aizsardzības ekosistēmai.
*Viedokļa raksts publiskots izdevumā "Ir nauda" 8. aprīļa numurā.
