Slaidiņš: Ukrainas pieredze liecina, ka pašvaldību vadītājiem nav jāzina militārie plāni

Semināra mērķis bija informēt pašvaldības pārstāvjus par potenciālajiem militārā apdraudējuma scenārijiem un riskiem, balstoties uz Ukrainas pieredzi pēc Krievijas iebrukuma 2022. gada 24. februārī.

Zemessardzes štāba virsnieks uzsvēra, ka, lai arī pašvaldību vadībai ir bīstami zināt militāros plānus, tai ir jāatrodas nepārtrauktā saziņā ar tuvākajām NBS vienībām, un šīs saziņas nodrošināšana ir vienību, teiksim, par teritoriju atbildīgā Zemessardzes bataljona, civilmilitārās sadarbības jeb CIMIC speciālistu uzdevums.

Majors arī uzsvēra, ka noteikti būs jāveido papildu medicīnas aprūpes punkti – slimnīcas, ambulances utt., kas arī ir pašvaldību atbildība. Nepieciešams apzināt arī pašvaldības teritorijā esošos transporta resursus – gan uzņēmumu, gan privātos. Ukrainas pieredze apliecinājusi, ka milzu nozīme ir arī pašvaldībai pieejamajām degvielas rezervēm. Tāpat rezervē obligāti jābūt arī civilās aizsardzības līdzekļiem jeb gāzmaskām.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem Ukrainā bija iedzīvotāju apziņošana, ko ukraiņi risināja ar dažādu aplikāciju izstrādi, kas sniedz informāciju tostarp par tuvākajām patvertnēm, un arī pilsētas radiostaciju izveidi.

Viņš norādīja, ka Ukrainas pieredze liecina – viens no bīstamākajiem aspektiem ir tieši kolaboranti, kas sadarbojas ar pretinieku vai ko pretinieks ir uzpircis, kas ir Krievijas hibrīdkarā plaši izmantots paņēmiens, lai panāktu valsts struktūru pārņemšanu un izraisītu masu nekārtības.

“Ietekmes aģenti, kuru Ukrainā bija ļoti daudz, ikdienā nebija manāmi. Viņi nodeva informāciju par politiķiem un spēka struktūru pārstāvjiem. Pret viņiem vērsa pirmo triecienu. Izdarīja spiedienu, nolaupīja ģimenes. Spēka struktūru pārstāvjiem jārēķinās, ka viņi tiek uzraudzīti,” semināra noslēgumā uzsvēra Zemessardzes štāba virsnieks.