Zemessardzes komandieris: Karadarbības rezultātu izšķirs ne tikai tehnoloģijas, bet arī prasmes

Viedoklis
LETA
Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Karadarbības rezultātu tehnoloģijas vienas pašas neizšķirs, bet tas būs atkarīgs arī no cilvēku spējas šīs tehnoloģijas kombinēt un pielietot, ceturtdien diskusijā "Nākotnes karadarbība - tehnoloģiju un apgādes vajadzības 2030" norādīja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Pudāns norādīja, ka nav iespējams pateikt un prognozēt, kāda būs nākotnes karadarbība, tomēr ir vairāki karadarbības principi, kas nemainās, piemēram, pārsteigums un iniciatīva.

Mainīgais apstāklis karadarbībā ir tehnoloģijas, kuru attīstība ir mainījusi karu rezultātus. Ignorējot tehnoloģijas, tas novedīs pie zaudējuma, un par to liecina ne mazums piemēru no vēstures, kura rāda, ka caur tehnoloģijām valstis meklē militāro pārākumu, sacīja Pudāns.

Pēc viņa paustā, pēdējo desmitgažu laikā tehnoloģijas mainījusi zināšanu ekspansija, kas tagad ir daudz apjomīgāka. Tāpat patlaban tehnoloģijas ir plaši pieejamas un tās nav tikai lielvarām, bet arī citām valstīm. Mūsdienu karadarbība liecina, ka tagad daudzas valstis vēlas attīstīt, piemēram, sensoru sistēmas - "tālāk redzēt, aizšaut un aizsargāties," sacīja Zemessardzes komandieris.

Vienlaikus Pudāns vērsa uzmanību, ka tehnoloģijas karadarbības rezultātu vienas pašas neizšķirs, jo svarīgi ir, kā paši cilvēki spēs tās kombinēt un pielietot. Tāpat svarīga esot spēja savienot tehnoloģijas.

Pudāns diskusijā arī norādīja, ka, izmantojot tehnoloģijas, Latvijai potenciālajā karadarbībā efektīvāk būtu ietekmēt ienaidnieku "dziļo kauju", jo tas ietekmētu pretinieka komfortu un lēmumu pieņemšanu. Ja necīnīsimies dziļumā, bet tikai tuvas distances kaujās, tad būsim spiesti vairāk ievērot pretinieka uzstādītos karadarbības noteikumus, sacīja Zemessardzes komandieris.

Minētais nozīmē, ka Latvijai ir nepieciešamas tālas darbības iekārtas, piemēram, raķetes. Tāpat nepieciešamas jau pieminētās sensoru sistēmas, lai ir iespējams novirzīt ugunsjaudu uz izvēlētajiem mērķiem.

Runājot par patlaban daudz pasaulē apspriesto mākslīgā intelekta izmantošanu arī armijas vajadzībām, Pudāns norādīja, ka Zemessardzē tiek vērtētas dažas jomas šīs tehnoloģijas ieviešanai, piemēram, apmācībā vai datu apstrādē, tomēr konkrētus projektus viņš atturējās minēt.

Dalies ar šo ziņu