Aizsardzības ministrs: Krievija cenšas "šūpot" globālo kārtību, lai sekmētu tās imperiālistiskās tieksmes

Viedoklis
Sargs.lv
Lāčplēša dienā aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš noliek vainagus Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns
Foto: štvrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Krievija un Baltkrievija, izmantojot plaša spektra hibrīdkara paņēmienus, rada būtiskus draudus Latvijas un tās sabiedroto drošībai. Intervijā portālam “Sargs.lv” aizsardzības ministrs Andris Sprūds neslēpj, ka šis ir izteikti izaicinošs un sarežģīts laiks starptautiskās drošības kontekstā. Tādēļ Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar citām institūcijām ir jādara viss, lai Latvija un tās sabiedrība būtu aizsargāta.

Runājot par šī brīža būtiskākajiem izaicinājumiem, A. Sprūds atzina, ka Krievija joprojām saglabā zināmu spēka potenciālu, kuru nevajadzētu novērtēt par zemu. Maskava kopā ar tās anektēto kaimiņu – Baltkrieviju – turpina pielietot dažādus ietekmes hibrīdkara paņēmienus.

“Mūsu kaimiņa [Krievijas] mērķis ir plašāk destabilizēt situāciju. Es domāju, ka Krievija vienmēr ir vērsusies pret normās bāzētu kārtību kā reģionāli, tā globāli. Šāda kārtība, kas ir nestabila, dod iespējas tās imperiālistiskās un agresijas tendences īstenot vienkāršāk,” skaidro A. Sprūds.
Image
Tiek slēgts Silenes robežpunkts uz robežas ar Baltkrieviju / Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija
Slēgtais Silenes robežpunkts uz robežas ar Baltkrieviju / Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Lai to paveiktu, Krievija ne vien pati piekopj destabilizējošus paņēmienus, bet arī izmanto citus spēlētājus, piemēram, Baltkrieviju, kā arī dažādus valstiskos un nevalstiskos spēlētājus Tuvajos Austrumos.

Ietekmes veidu spektrs, kādā veidā Krievija un Baltkrievija var vērsties pret Latviju un tās sabiedrotajiem, ir ļoti plašs. Starp lielākajiem izaicinājumiem novēroti plaša apjoma kiberuzbrukumi, kritiskās infrastruktūras sabotāžas, kā arī nelegālās migrācijas plūsmas koordinācija uz ārējām robežām.

Aizsardzības ministrs norāda – neraugoties uz to, ka dažos gadījumos ir sarežģītāk izdarīt secinājumus par Krievijas tiešu saikni ar izvērstajiem hibrīduzbrukumiem, svarīgi apzināties, ka blakus atrodas valsts, kura ir noskaņota izmantot agresiju pret saviem kaimiņiem.

“Kopumā es pārliecināti varu teikt, ka mēs esam gatavi šiem izaicinājumiem. Vienlaikus jāatceras, ka valsts un sabiedrības aizsardzība ir ikdienas uzdevums – tas nekad nebūs pabeigts un nekad nebūs situācija, kurā nebūs, ko uzlabot,” uzsver A. Sprūds

Šī ir arī cīņa par politisko gribu. A. Sprūds norāda, ka valstu savstarpējā cīņa norit arī par sabiedrības prātiem un sirdīm. Šī brīža galvenie izaicinājumi ietver hibrīdās karadarbības metodes, taču attīstības scenāriji var būt dažādi un Latvijai jābūt gatavai arī sliktākajam.

Aizsardzības ministrs piebilst, ka situāciju nevajadzētu dramatizēt, jo šobrīd Latvija un tās sabiedrotie ir gatavi aizsargāt katru Alianses teritorijas centimetru. Latvija kopumā ir arī gatava stāties pretī šī brīža Krievijas un Baltkrievijas radītajiem izaicinājumiem. Šī ir ne vien gatavība aizsargāties, bet arī spēja atturēt pretinieku no agresijas.

Image
Jaunsargi pie Latvijas Kara muzeja / Foto: štvrsž. Gatis Indrēvics / Aizsardzības ministrija
Jaunsargi pie Latvijas Kara muzeja / Foto: štvsrž. Gatis Indrēvics / Aizsardzības ministrija
A. Sprūds uzsver: “Es domāju, ka mums arī savstarpēji jāizglītojas un jārunā sabiedrības ietvaros par to, ka mēs kopā ar sabiedrotajiem esam gatavi aizstāvēt mūsu valsti no pirmā centimetra. Vienlaikus mums ir jāstiprina arī izpratne par to, ka tas ir atkarīgs no mūsu pašu gribas un vēlmes iesaistīties [valsts aizsardzībā].”

Pilnu interviju ar A. Sprūdu skatieties: https://ej.uz/af5c

Dalies ar šo ziņu