Pasaules informatīvā vide kļūst arvien haotiskāka, un tās radītie izaicinājumi tieši ietekmē sabiedrību spēju vienoties par kopīgu realitāti. Par to "Riga Stratcom Dialogue 2025" atklāšanas runās uzsvēra NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
“Mūsdienu dzīve ir strauja. Dzīve mainās strauji. Informācija plūst arvien ātrāk,” sacīja Jānis Sārts, atklājot šī gada "Riga Stratcom Dialogue" konferenci. Viņš norādīja, ka šajā vidē cilvēkiem kļūst arvien grūtāk izprast notiekošo un veidot vienotu realitātes uztveri, kas ietekmē arī demokrātijas darbību.
“Tehnoloģijas ienāk strauji. Mākslīgais intelekts, par kuru konferencē runājam jau vairākus gadus, ir kļuvis par ikdienas sastāvdaļu — bieži vien cilvēki, kas patērē informāciju, nemaz neapzinās, ka tajā jau darbojas šie rīki,” sacīja Sārts.
Viņš uzsvēra, ka diskusiju mērķis ir meklēt risinājumus. “Lielais jautājums ir – kā mēs pielāgojamies un vienlaikus saglabājam vērtības. Kā mēs reaģējam uz šiem izaicinājumiem, kas ietekmē demokrātijas norisi, atmiņu un identitātes veidošanos,” norāda izcilības centra direktors.
Prezidents arī norādīja, ka jūlijā gaidāmais NATO samits Hāgā būs nozīmīgs no stratēģiskās komunikācijas viedokļa. “Manas cerības ir, pirmkārt, skaidrs vēstījums par alianses vienotību, un, otrkārt, lēmums par 5% no IKP izdevumiem aizsardzībai,” viņš norādīja.
Rinkēvičs uzsvēra, ka aizsardzības spēju stiprināšana ir prioritāte, neskatoties uz citiem izaicinājumiem. “Mēs saprotam, ka mums nav daudz laika, lai sasniegtu NATO noteiktos spēju mērķus,” prezidents atzina.
Runājot par informatīvajiem un hibrīdajiem apdraudējumiem, prezidents atgādināja: “Mēs joprojām redzam tādas metodes kā migrācijas izmantošanu hibrīdajā karā, dezinformācijas kampaņas, vēlēšanu iejaukšanos – tas viss jau ir zināms. Taču parādās arī jauni izaicinājumi, tostarp zemūdens infrastruktūras aizsardzība un mākslīgā intelekta izmantošana.”
Šī gada Stratcom Riga Dialogue pulcē gandrīz 800 dalībnieku no vairāk nekā 40 valstīm. “Šī ir bagāta vide, kas ļauj padziļināti skatīt šos jautājumus,” norādīja Jānis Sārts. Viņš uzsvēra, ka tikai kolektīvi iespējams rast atbildes uz jautājumiem par to, kā demokrātijai saglabāt dzīvotspēju laikmetā, kurā informatīvā telpa mainās ātrāk nekā jebkad iepriekš.
