Baltijas valstu kopējā aizsardzības līnija, par kuras izveidi Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojās Rīgā 19.janvārī, diez vai dzīvē atgādinās gar Francijas un Vācijas robežu izbūvēto Mažino līniju, kas tika izveidota laika periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Tā vietā visu trīs valstu bruņotajiem spēkiem jābūt gataviem robežu nocietināt pāris dienu laikā – līdzko tāda nepieciešamība rodas. Tā intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam “LRT.lt” pauda Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Martins Herems.
“Es nedomāju, ka mums tā [Baltijas aizsardzības līnija] būtu jābūvē līdzīgi kā Mažino līnija, vai tai līdzīga būve. Tomēr mums ir jābūt spējīgiem šādu aizsardzības līniju izveidot ārkārtīgi īsā laikā – vien pāris dienās.
Ģenerālis M. Herems atzina, ka vissvarīgākais mūsdienu karadarbībā ir izstrādāt atbilstošus plānus fortifikāciju izveidei. Cits – tik pat svarīgs jautājums, ņemot vērā mūsdienu karadarbības un izlūkošanas iespējas, ir – cik daudz no plānos iekļautajām būvēm izveidot jau miera laikā?
“Ir svarīgi. Lai mums būtu plāni, projekti, pašu un uzņēmēju gatavība iesaistīties robežas nostiprināšanā. Iespējams, ka zināmi materiālu krājumi jau ir jāizvieto tuvāk robežai,” viņš sacīja.
Jaunajā aizsardzības līnijā jābūt dažāda veida patvertnēm un bunkuriem valsts aizstāvju izmitināšanai. Tāpat jau šobrīd jāidentificē karaspēka pulcēšanās vietas, kā arī jāizveido pozīcijas artilērijas vienībām un citām ieroču sistēmām.
Vaicāts par iespējamo Baltijas aizsardzības līnijas celtniecības termiņu, ģenerālis M. Herems atzina, ka bruņotajiem spēkiem un to piesaistītajiem komersantiem līnijas galvenie elementi jāspēj izbūvēt pāris dienu laikā.
“Es nedomāju, ka mēs nākamo gadu laikā būvēsim tieši 600 bunkurus, taču dažus no tiem – pilnīgi noteikti! Tomēr mums jau šobrīd ir jāsagatavo materiāli šo bunkuru celtniecībai, kā arī jākoncentrē celtniecības industrijas jaudas, lai šie bunkuri taptu,” sacīja Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris.
Vaicāts par iespējamo robežas mīnēšanu, ģenerālis M. Herems atzina, ka līdzīgas idejas parādījušās arī Igaunijā, taču viņaprāt pašreizējos apstākļos tas vēl nav vajadzīgs. “Nedomāju, ka izlikt kājnieku vai prettanku mīnas gar robežu tagad būtu gudra rīcība. Manuprāt, tas šobrīd nebūtu efektīvi,” viņš teica.
“Ja tie [agresorvalsts Krievijas režīms] plāno agresiju pret Igauniju, der padomāt – kā šādā situācijā nodrošināt Kaļiņingradas [Kēnigsbergas] apgādi,” piebilda Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris.
Ja nu šāds uzbrukums tomēr būs, Igaunija uzskatīs, ka tai ir tiesības aizstāvēt savu teritoriālo vienotību visiem iespējamiem līdzekļiem, tostarp slēdzot kuģu satiksmi cauri Somu līcim.
