Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pagājuši četri gadi, un sākotnējo šoka vilni nomainījis nogurums un dezinformācijas mēģinājumi šķelt sabiedrību. Tomēr fonda "Uzņēmēji mieram" līdzdibinātājam un "Draugiem Group" runasvīram Jānim Palkavniekam matemātika ir vienkārša: atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem nav labdarība, bet gan augsti ienesīga investīcija mūsu pašu brīvībā. Intervijā ar "Sargs.lv" viņš atklāj, kā no "WhatsApp" grupas izauga viena no ietekmīgākajām militārā atbalsta organizācijām Latvijā "Uzņēmēji mieram" un kādēļ svarīgi turpināt atbalstīt Ukrainu.
Atceroties 2022. gada 24. februāra rītu, Jānis Palkavnieks neslēpj, ka tobrīd valdījusi paralizējoša skepse. "Es biju viens no tiem, kuram likās – visam ir beigas. Trīs dienas Ukrainai, un tad mēs esam nākamie rindā. Likās, ka brīvā Latvija ir izsapņota," viņš atzīst. Toreiz daudziem bija iestāstīts mīts par Krievijas bruņotajiem spēkiem kā neuzvaramu nezvēru, kuram pretoties ir bezjēdzīgi.
Lūzuma punkts notika brīdī, kad kļuva skaidrs: ukraiņi nepadodas. "Kad mēs redzējām, kā tie čaļi atļaujas maukt pretī, mēs sapratām – o, tā arī var! Tas deva grūdienu mums pašiem sagrupēties." "Draugiem Group" telpās tikās vairākas organizācijas – "Ziedot.lv", "Tavi draugi" un uzņēmēji, lai haotisko palīdzības vēlmi pārvērstu sistēmā. Sākotnēji viss balstījās uz operativitāti "WhatsApp" grupās, kurās pirmo naudu saziedoja paši dalībnieki, vēl pirms fonds tika juridiski noformēts.
Lai gan sākumā uz Ukrainu ceļoja zeķes un binokļi, "Uzņēmēji mieram" ātri saprata, ka viņu niša ir specifisks militārais atbalsts. "Humāno palīdzību var nodrošināt daudzi, bet mēs fokusējamies uz to, kas palīdz uzvarēt kaujas laukā – droni, Latvijā ražota tehnika un evakuācijas transports," stāsta Jānis.
Viņš intervijā arī oponē tiem, kuri uzskata, ka droni tikai nogalina. "Mēs primāri esam par aizsardzību. Ja kāds ziedotājs saka, ka nevēlas sponsorēt ieročus, mēs piedāvājam citus ceļus, piemēram, atbalstu karavīru bērniem. Taču pat māju atjaunošana Jahiidnes ciemā manā izpratnē ir militārs solis. Okupanti ienāca, sadzina iedzīvotājus pagrabā un nolīdzināja ciemu ar mērķi radīt "izdedzināto zemi". Atjaunojot šīs mājas, mēs parādām, ka Ukraina nekur neies un okupanta militārais mērķis ir izgāzies," norāda Jānis.
Viņš velk paralēles ar 90. gadiem Latvijā, kad varu centās sagrābt "skūtgalvji sarkanās žaketēs". Toreiz uzņēmēji un tiesībsargājošās iestādes spēja šo "bezpreģelu" uzvarēt. Šobrīd līdzīga situācija ir globālā mērogā – valstis kā Krievija, Ziemeļkoreja un Irāna rīkojas kā bandīti, kas sagrābuši varu.
"Vienīgais veids, kā nomierināt šo nezvēru, ir ar spēku. Viņi saprot tikai spēka valodu. Cik reizes vēl krieviem ir jāpārkāpj līgumi, lai pasaule saprastu, ka diplomātija te nedarbojas? Viņi ir jāpadzen un jāsakauj pilnībā, līdzīgi kā hitleriskā Vācija, jo tikai pilnīga sakāve var mainīt sistēmu," uzskata Palkavnieks.
Uzņēmēju vidē emocijas bieži papildina auksts aprēķins, un šajā gadījumā tas sakrīt ar valsts interesēm. Jānis aicina uzņēmējus skatīties uz ziedošanu kā uz investīciju:
Fonds nevērtē ziedotājus pēc summas lieluma – katrs cents ir svarīgs, lai plūsma neapsīktu. Palkavnieks arī norāda, ka šī "saeļļotā sistēma" ir gatava nepieciešamības gadījumā pārorientēties uz palīdzību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Noslēgumā Jānis uzsver, ka atbalsts Ukrainai sniedz mums neatsveramu ieguvumu – zināšanas. "Mums būs ukraiņu karavīri, kuri nevis teorētiski stāstīs, kā aizstāvēt valsti, bet rādīs to praksē. Karš pirms trim gadiem un karš šodien ir divas dažādas lietas – tehnoloģijas un taktika mainās ik mēnesi."
Viņš ir pārliecināts par Latvijas NBS kompetenci un patriotismu, piebilstot, ka uzņēmēji ir gatavi stāvēt aizsardzības nozares aizmugurē. "Ja pie mums kaut kas notiks, Ukraina nāks palīgā, jo šī ir cīņa starp labo un ļauno."
