"Sargs.lv" saruna ar latviešu brīvprātīgo karavīru Ukrainā: Kopā ar ukraiņiem esam stipra komanda

Vienības un personības
Sargs.lv
Ukrainas bruņoto spēku brīvprātīgais latviešu izcelsmes karavīrs Aleksandrs Sverčkovs
Foto: Sargs.lv

Karš daudzas lietas saliek pa plauktiem, atklājot patiesās sejas. Latvieši ar sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir pierādījuši, ka var būt gan svarīgi sabiedrotie, gan tuvi draugi, kurus ciena ne tikai ukraiņi, bet ar ko būtu jālepojas pašiem latviešiem. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka latviešu izcelsmes Ukrainas bruņoto spēku brīvprātīgais karavīrs Aleksandrs Sverčkovs.

Aleksandru no Latvijas uz Ukrainu atveda mīlestība. Viņa sieva ir ukrainiete, tāpēc lēmums doties palīgā Ukrainas bruņotajiem spēkiem bija pašsaprotams. 

“Man piezvanīja sieva un teica, ka sācies karš. Mums bija savi plāni, bet karš tos mainīja. Es cienu savu sievu, cienu viņas vecākus, cienu Ukrainu. Tāpēc, kad sākās karš, mēs pieņēmām kopīgu lēmumu un devāmies šurp,” viņš stāsta.

Tādi karotāji kā Aleksandrs Ukrainas bruņotajiem spēkiem kara pirmajās dienās bija īpaši noderīgi, jo pirms tam 10 gadus viņš bija aizvadījis dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos. Kā atzīst Aleksandrs, konkrēta plāna – kā turpmāk dzīvot pēc liktenīgā 2022. gada februāra viņam nebija.

“Todien vienkārši sākās karš un sekoja pārējās darbības. Vienalga kādi lēmumi – pareizi vai nepareizi, bet tie tika pieņemti manā ģimenē. Kara laikā tu nonāc pie jauniem lēmumiem un jaunām darbībām. Šie lēmumi un darbības ir gan Ukrainas, gan Latvijas kopīgo interešu vārdā – darīt visu iespējamo, lai nekas tāds neatkārtotos,” savu izvēli pamato latviešu brīvprātīgais.

Aleksandrs uzsver, ka viņa un Ukrainas bruņoto spēku galvenais uzdevums ir izbeigt murgu, kādu uz Ukrainu atnesusi agresorvalsts Krievija, jo jau ceturto gadu katru dienu turpina iet bojā cilvēki.

Dronu karadarbība – iespējas un izaicinājumi

Šobrīd Aleksandrs specializējas operācijās, kas saistītas ar dronu izmantošanu kaujas laukā. Kā stāsta karavīrs, droni ir jauna un perspektīva tehnoloģija, kas sevi pierādījusi kā pretiniekam bieži vien grūti apturamu ieroci. Īpaši bīstamus dronus padara to zemā cena, salīdzinot ar klasiskajām ieroču sistēmām, piemēram, prettanku raķetēm.

“Protams, [ASV ražotās prettanku raķetes] “Javelin” kaut kādā ziņā ir efektīvākas, bet mēs atduramies izmaksās. Rodas jautājums – cik liels ir budžets? Ja tavā rīcībā ir bezgalīgs resurss, tad tu dari savu darbu ar to, kas tev ir pieejams. Mēs esam spiesti pielāgoties situācijai,” saka latviešu karavīrs.

Viņš stāsta – pildot dienesta pienākumus nācies izmantot arī Latvijā ražotos dronus un piegādātos dronus, tiesa, cik efektīvi tie būs kaujas laukā, ir atkarīgs no pašu dronu ražotāju vēlmes un intereses pastāvīgi uzlabot savas tehnoloģijas.

“Ikvienu dronu var izmantot kaut kādās robežās, un tam ir noteikta kvalitāte. Taču te mēs sastopamies ar citu faktoru – cik lielā mērā tu kā dronu ražotājs esi apveltīts ar nestandarta domāšanu? Te daudz kas ir atkarīgs no dronu inženiera – cik viņš ir motivēts un radošs savā izstrādē. Ja viņš ir radošs, viņš droši virzīsies uz priekšu, meklēs un darīs. Mūsdienās dronu var salikt jebkurš. Tomēr viena lieta ir lidot ar to drošā vidē, kur tehnika sevi labi parāda, bet pavisam kas cits – darboties kaujā, kur drona signālu slāpē un pretinieks rada citus šķēršļus. Šādos gadījumos ir jāstrādā ar nestandartam paņēmieniem,” skaidro karavīrs.

Lai Latvijas dronu tehnoloģijas būtu patiesi efektīvas, karavīra ieskatā nepieciešama pastāvīga ražotāju klātbūtne karadarbības zonā. “Pagaidām mēs neesam uz viena viļņa ar ražotājiem,” atzīst Aleksandrs.  

Lai gan Ukrainas bruņotajiem spēkiem domāto dronu piegāžu kvantitāte palielinās, aizvien daudzi atsūtītie lidroboti ir jāpielāgo pastāvīgi mainīgajiem elektroniskās karadarbības apstākļiem. Nereti šis darbs jādara uz vietas pozīcijās. Vairumā gadījumu problēmas izdodas operatīvi novērst, taču, lai šis process būtu ātrāks, nepieciešama plašāka ražotāju sadarbība ar vienībām, kā arī nepārtraukta produkta attīstība.

Latvijai svarīgi nepieļaut Ukrainas kļūdas

Vaicāts, kā vispareizāk Latvijas aizsardzības nozarei sagatavoties Krievijas iespējamajiem draudiem, Aleksandrs uzsver – jāanalizē Ukrainas pieļautās kļūdas karadarbībā, pieņemot savlaicīgus lēmumus. Būtiskākais – jāsāk ar efektīvas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi. 

“Ir jāanalizē tās kļūdas, ar ko mēs sastapāmies šeit. Ir jāpiesaista speciālisti. To vajag darīt jau tagad. Cilvēki, kas ir karojuši, visu redz un zina – kur slēpjas patiesās problēmas un kā tās varētu risināt. Protams, rodas arī cits jautājums – vai to visu var atrisināt,” stāsta Aleksandrs.

Īpašu uzmanību latviešu karavīrs iesaka veltīt jauno karavīru sagatavošanai, vajadzīgas gadījumā veicot korekcijas apmācības procesā.

Pēc viņa pieredzes, vislielākie zaudējumi personālam tiek nodarīti ar dažāda veida gaisa uzbrukumiem – artilērijas, raķešu, kaujas aviācijas un dronu spējām. Šīs skarbās Ukrainas bruņoto spēku mācības jau tagad jāņem vērā, pielāgojoties situācijai un izveidojot jaunu apmācības sistēmu.

“No gaisa uzbrukumiem neviens nav pasargāts. Lai kāds kutangs tu nebūtu, ja pie tevis atlidos drons, tad ir cauri. Tāpēc mēs pastāvīgi pielāgojamies, neatkarīgi no tā vai strādājam pilsētvidē vai laukā. [..] Pirms kara neviens nedomāja, ka FPV tipa lidaparātu izmantošana kļūs tik plaša. Arī pretdronu sistēmas ir būtiski attīstījušas. Šobrīd tirgū var nopirkt lieliskas sistēmas, taču tās ir pastāvīgi jāattīsta. Ja elektroniskās karadarbības sistēmu attīstība apstāsies, pēc salīdzinoši neilga laika nāksies gādāt jaunas.”

Vienlaikus Aleksandrs uzsver – neraugoties uz dronu panākumu gājienu Ukrainas kaujas laukā, aizsardzības plānotāji visu uzmanību nedrīkst veltīt tikai šī tipa ieroču draudiem. Kā pierādījusi kara realitāte, jau dažu mēnešu laikā var parādīties pavisam jaunas sistēmas.

“Cilvēki allaž izdomās kaut ko jaunu. Galvenais, lai mūsu pusē būtu pielāgošanās un attīstība. Arī Ukrainā neviens negaidīja, ka karš būs šāds, tomēr mēs pastāvīgi pielāgojamies un spējam turpināt uzdevumu izpildi,” atzīst latviešu brīvprātīgais.

Vaicāts, kā raksturot pretinieka darbības, Aleksandrs atzīst, ka krievu okupanti strauji attīsta gan elektroniskās karadarbības, gan dronu uzbrukuma spējas.

“Kāpēc viņi tā virzās uz priekšu? Tāpēc, ka okupanti ir nedaudz priekšā dronu un pretdronu sistēmu attīstībā. Karadarbība ir pierādījusi, ka viņi aizvien ir spējīgi izveidot vienkāršas, bet tajā pašā laikā efektīvas sistēmas,” viņš uzsver.

Ne mazāk efektīva Aleksandra vērtējumā ir arī Kremļa piekoptā karavīru motivēšana ar dāsno atalgojumu. Lai arī daudzi agresora armijas karavīri aizvien neapzinās sekas līguma parakstīšanai, šī pieeja masveida personāla rekrutēšanai ir efektīva.

“Šobrīd krievu armijā ir divas kastas – gaļa un profesionāļi. Profesionāļi tiek turēti aizmugurē, kur tiem ir jābūt, bet plaši pielietotā gaļas taktika aizvien strādā. Vai un kā šo taktiku apturēt? Tas visiem ir zināms. Drīzāk jautājums ir par to – cik plašas pūles tiek veltītas, lai to novērstu? Tas gan vairāk ir politisks jautājums,” pārdomās dalās Aleksandrs.

Latvieši spējuši iekarot ukraiņu sirdis

Lai gan Ukrainas aizsardzības resors cenšas maksimāli nodrošināt savu karavīru apgādi, tik plaša mēroga karadarbības apstākļos karavīriem aizvien nākas izjust būtiskus trūkumus. Kā stāsta Aleksandrs, daudzās vienībās karavīriem papildu aprīkojumu nākas gādāt pašu spēkiem un par pašu līdzekļiem. Tāpēc īpaši svarīga ir Ukrainas bruņoto spēku atbalsta organizāciju darbība. Šāda sadarbība Aleksandram un viņa pārstāvētajai 25. gaisa desanta triecienbrigādei izveidojusies ar fondu “Uzņēmēji mieram”.

“Šobrīd gan latviešu tauta, gan fonds “Uzņēmēji mieram” mums piegādā 98% no visa nepieciešamā. Gandrīz visas vienības turas uz brīvprātīgo atbalsta un palīdzības. Personīgi man nepatīk vārds “brīvprātīgie”. Es viņus saucu par daļu no komandas. Vienīgā atšķirība, ka mūsu kopīgajā komandā katrs dara savu darbu, taču mēs visi ejam viena kopējā mērķa virzienā,” saka karavīrs.

Latvijas sabiedrības nenogurstošais atbalsts nav palicis nepamanīts Ukrainā. Kā atzīst Aleksandrs, tas ukraiņu karavīru un civiliedzīvotāju vidū raisījis lielu respektu pret latviešu tautu.

“Karš daudz ko saliek savās vietās un parāda – kas ir kas. Arī es kā latvietis esmu kļuvis lepnāks. Es redzu, cik saliedēti latvieši kļuvuši kara laikā. Latvieši ir kļuvuši foršāki un motivētāki,” ar gandarījumu pauž Aleksandrs.

Viņš uzsver – lai arī karš iegājis jau ceturtajā gadā, tik pat neatslābstošs atbalsts ir jāturpina arī tālāk.

“Daudzi var jautāt – kāpēc mums [ latviešiem] tas vispār ir vajadzīgs? Vieglāk, protams, būtu sēdēt mājās uz dīvāna un teikt, ka tas mani neskar. Taču es gribu teikt – labāk piecelies, izdari un būsi gandarīts par savu izvēli! Tu parādīsi, ka Latvija ir komanda un mēs kopā ar ukraiņiem varam viens otru atbalstīt. Iedod man roku, un es došu to pretī. Ja mēs padosimies šeit, viņi [krievu okupanti] var iet tālāk. Latvija ir blakus. Negribas tā sacīt, bet mēs varam būt nākamie,” brīdina Aleksandrs.

Dalies ar šo ziņu