Karš daudzas lietas saliek pa plauktiem, atklājot patiesās sejas. Latvieši ar sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir pierādījuši, ka var būt gan svarīgi sabiedrotie, gan tuvi draugi, kurus ciena ne tikai ukraiņi, bet ar ko būtu jālepojas pašiem latviešiem. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka latviešu izcelsmes Ukrainas bruņoto spēku brīvprātīgais karavīrs Aleksandrs Sverčkovs.
Aleksandru no Latvijas uz Ukrainu atveda mīlestība. Viņa sieva ir ukrainiete, tāpēc lēmums doties palīgā Ukrainas bruņotajiem spēkiem bija pašsaprotams.
Tādi karotāji kā Aleksandrs Ukrainas bruņotajiem spēkiem kara pirmajās dienās bija īpaši noderīgi, jo pirms tam 10 gadus viņš bija aizvadījis dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos. Kā atzīst Aleksandrs, konkrēta plāna – kā turpmāk dzīvot pēc liktenīgā 2022. gada februāra viņam nebija.
Aleksandrs uzsver, ka viņa un Ukrainas bruņoto spēku galvenais uzdevums ir izbeigt murgu, kādu uz Ukrainu atnesusi agresorvalsts Krievija, jo jau ceturto gadu katru dienu turpina iet bojā cilvēki.
Dronu karadarbība – iespējas un izaicinājumi
Šobrīd Aleksandrs specializējas operācijās, kas saistītas ar dronu izmantošanu kaujas laukā. Kā stāsta karavīrs, droni ir jauna un perspektīva tehnoloģija, kas sevi pierādījusi kā pretiniekam bieži vien grūti apturamu ieroci. Īpaši bīstamus dronus padara to zemā cena, salīdzinot ar klasiskajām ieroču sistēmām, piemēram, prettanku raķetēm.
Viņš stāsta – pildot dienesta pienākumus nācies izmantot arī Latvijā ražotos dronus un piegādātos dronus, tiesa, cik efektīvi tie būs kaujas laukā, ir atkarīgs no pašu dronu ražotāju vēlmes un intereses pastāvīgi uzlabot savas tehnoloģijas.
“Ikvienu dronu var izmantot kaut kādās robežās, un tam ir noteikta kvalitāte. Taču te mēs sastopamies ar citu faktoru – cik lielā mērā tu kā dronu ražotājs esi apveltīts ar nestandarta domāšanu? Te daudz kas ir atkarīgs no dronu inženiera – cik viņš ir motivēts un radošs savā izstrādē. Ja viņš ir radošs, viņš droši virzīsies uz priekšu, meklēs un darīs. Mūsdienās dronu var salikt jebkurš. Tomēr viena lieta ir lidot ar to drošā vidē, kur tehnika sevi labi parāda, bet pavisam kas cits – darboties kaujā, kur drona signālu slāpē un pretinieks rada citus šķēršļus. Šādos gadījumos ir jāstrādā ar nestandartam paņēmieniem,” skaidro karavīrs.
Lai Latvijas dronu tehnoloģijas būtu patiesi efektīvas, karavīra ieskatā nepieciešama pastāvīga ražotāju klātbūtne karadarbības zonā. “Pagaidām mēs neesam uz viena viļņa ar ražotājiem,” atzīst Aleksandrs.
Lai gan Ukrainas bruņotajiem spēkiem domāto dronu piegāžu kvantitāte palielinās, aizvien daudzi atsūtītie lidroboti ir jāpielāgo pastāvīgi mainīgajiem elektroniskās karadarbības apstākļiem. Nereti šis darbs jādara uz vietas pozīcijās. Vairumā gadījumu problēmas izdodas operatīvi novērst, taču, lai šis process būtu ātrāks, nepieciešama plašāka ražotāju sadarbība ar vienībām, kā arī nepārtraukta produkta attīstība.
Latvijai svarīgi nepieļaut Ukrainas kļūdas
Vaicāts, kā vispareizāk Latvijas aizsardzības nozarei sagatavoties Krievijas iespējamajiem draudiem, Aleksandrs uzsver – jāanalizē Ukrainas pieļautās kļūdas karadarbībā, pieņemot savlaicīgus lēmumus. Būtiskākais – jāsāk ar efektīvas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi.
Īpašu uzmanību latviešu karavīrs iesaka veltīt jauno karavīru sagatavošanai, vajadzīgas gadījumā veicot korekcijas apmācības procesā.
Pēc viņa pieredzes, vislielākie zaudējumi personālam tiek nodarīti ar dažāda veida gaisa uzbrukumiem – artilērijas, raķešu, kaujas aviācijas un dronu spējām. Šīs skarbās Ukrainas bruņoto spēku mācības jau tagad jāņem vērā, pielāgojoties situācijai un izveidojot jaunu apmācības sistēmu.
Vienlaikus Aleksandrs uzsver – neraugoties uz dronu panākumu gājienu Ukrainas kaujas laukā, aizsardzības plānotāji visu uzmanību nedrīkst veltīt tikai šī tipa ieroču draudiem. Kā pierādījusi kara realitāte, jau dažu mēnešu laikā var parādīties pavisam jaunas sistēmas.
Vaicāts, kā raksturot pretinieka darbības, Aleksandrs atzīst, ka krievu okupanti strauji attīsta gan elektroniskās karadarbības, gan dronu uzbrukuma spējas.
Ne mazāk efektīva Aleksandra vērtējumā ir arī Kremļa piekoptā karavīru motivēšana ar dāsno atalgojumu. Lai arī daudzi agresora armijas karavīri aizvien neapzinās sekas līguma parakstīšanai, šī pieeja masveida personāla rekrutēšanai ir efektīva.
Latvieši spējuši iekarot ukraiņu sirdis
Lai gan Ukrainas aizsardzības resors cenšas maksimāli nodrošināt savu karavīru apgādi, tik plaša mēroga karadarbības apstākļos karavīriem aizvien nākas izjust būtiskus trūkumus. Kā stāsta Aleksandrs, daudzās vienībās karavīriem papildu aprīkojumu nākas gādāt pašu spēkiem un par pašu līdzekļiem. Tāpēc īpaši svarīga ir Ukrainas bruņoto spēku atbalsta organizāciju darbība. Šāda sadarbība Aleksandram un viņa pārstāvētajai 25. gaisa desanta triecienbrigādei izveidojusies ar fondu “Uzņēmēji mieram”.
Latvijas sabiedrības nenogurstošais atbalsts nav palicis nepamanīts Ukrainā. Kā atzīst Aleksandrs, tas ukraiņu karavīru un civiliedzīvotāju vidū raisījis lielu respektu pret latviešu tautu.
Viņš uzsver – lai arī karš iegājis jau ceturtajā gadā, tik pat neatslābstošs atbalsts ir jāturpina arī tālāk.
