"Sargs.lv" Ukrainā: Kādi pienākumi policijai jāuzņemas kara laikā un kādi mājasdarbi jāveic Latvijā?

Valsts policijas priekšnieka vietnieks ģenerālis Andrejs Grišins tiekas ar Čerņigivas apgabala Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieku pulkvedi Ivanu Iščenko

Foto: Sargs.lv

Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī vienas dienas laikā fundamentāli mainīja izpratni par iepriekšējiem darba pienākumiem daudziem Ukrainas dienestiem, un izņēmums nebija arī Ukrainas Nacionālā policija. Jau no pirmajām kara dienām okupantu primārais uzdevums bija Kijivas ieņemšana, tādēļ viens no iebrucēju uzbrukuma virzieniem bija plānots caur Černihivu. Taču šis plāns sāka šķobīties jau kara pirmajā nedēļā. Līdzās Ukrainas bruņotajiem spēkiem te būtiska loma bija arī Ukrainas policijai. Lai uzzinātu, kādi uzdevumi gulstas uz policistu pleciem kara apstākļos, portāls “Sargs.lv” uz interviju aicināja Ukrainas Nacionālās policijas Černihivas apgabala policijas priekšnieku, pulkvedi Ivanu Iščenko.

Kopš kara pirmajām dienām Černihivas pilsēta tika pakļauta smagiem krievu okupantu uzbrukumiem. Pastāvīgi uzlidojumi, raķešu un artilērijas apšaudes mijās ar ziņām par arvien straujāku okupantu virzību. Lai gan iebrucēji ātri vien pēc iebrukuma sākuma paziņoja par Černihivas aplenkšanu, Ukrainas aizstāvjiem iebrucējus izdevās padzīt jau pēc mēneša – 2024. gada marta beigās.

Tomēr uzbrukums Černihivai bija smags. Iebrucēji mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Ukrainas tautu un šāva ne tikai pa Ukrainas bruņoto spēku pozīcijām, bet arī pilsētas slimnīcu, bērnudārziem, skolām un daudzdzīvokļu namiem.

Sarunā ar portālu “Sargs.lv” pulkvedis Iščenko atzīst – policistu ikdienas pienākumi mainījās vienas nakts laikā, jo nācās ne tikai veikt ikdienas darbu, bet arī karot plecu pie pleca ar Ukrainas bruņoto spēku karavīriem.

Foto: Valsts policijas vadība nodod Ukrainas Čerņigivas apgabala Nacionālajai policijai divas specializētās patruļmašīnas / Sargs.lv

“Bez mūsu tiešajiem uzdevumiem, kas paredz noziegumu atklāšanu un patrulēšanu pilsētas ielās, mūsu darbinieki tiešā veidā kopā ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem iesaistījās kaujas darbībās. Papildus mēs uzņēmāmies teritoriju atmīnēšanu, kā arī kara noziegumu dokumentāciju, piesaistot kriminālistus. Tāpat mēs evakuējam civiliedzīvotājus no piefrontes teritorijām, sniedzām viņiem humāno palīdzību,” stāsta Ukrainas Nacionālās policijas Černihivas apgabala priekšnieks.

Vaicāts par Krievijas okupantu visbiežāk īstenotajiem kara noziegumiem, pulkvedis I. Iščenko atzīst, ka tā galvenokārt tā bija pretlikumīga cilvēku sagūstīšana un nolaupīšana.

“Viņi nolaupīja cilvēkus, ieslodzīja tos un pēcāk mocīja. Tas notika dažādās vietās, lai no viņiem izspiestu iebrucējiem vajadzīgo informāciju. Piemēram, Jagidnes ciematā teju 200 cilvēku tika turēti šaurā pagrabā bez gaismas un siltuma. Pēcāk viņi turpat tika nogalināti. Piederīgajiem ar viņiem tā arī neizdevās nodibināt nekādus sakarus,” viņš stāsta.

Otrs izplatītākais krievu kara noziegums ir raķešu un dronu apšaudes pa civilajiem mērķiem. Arī šādu kara noziegumu izmeklēšana pēc Krievijas iebrukuma kļuvusi par Ukrainas Nacionālās policijas ikdienu.

“Mūsu policisti brauc uz raķešu apšaudēm, fiksē tur pastrādātos Krievijas kara noziegumus, izņem raķešu un dronu atlūzu fragmentus, lai pēcāk veiktu ekspertīzes un pierādītu, ka tie ir Krievijas ieroči. Jāteic, ka kara gaitā Krievija īsteno masīvas dezinformācijas operācijas, stāstot, ka Ukrainas puse pati sevi apšauda. Policijas rīcībā jābūt tādai pierādījumu vākšanas un nostiprināšanas tehnikai, lai visai pasaulei spētu objektīvi pierādīt, ka patiesībā tie ir Krievijas pastrādātie kara noziegumi,” atzīst pulkvedis Išcenko.

Foto: Valsts policijas un fonda "Uzņēmēji mieram" tikšanās ar Čerņigivas Ukrainas Nacionālās policijas pārvaldes vadību / Sargs.lv

Viņš atzīst – kara laikā policistiem ātri jāspēj uzņemties jaunas funkcijas, un viena no būtiskākajām ir teritoriju atmīnēšanas spēja. Lai arī tradicionāli tā vairāk ir saistāma ar bruņoto spēku funkcijām, policijai jāspēj nodrošināt arī šādu uzdevumu izpilde, jo bruņotie spēki kara laikā ne vienmēr spēs nodrošināt operatīvu atmīnēšanu.

“Teritorijas, ko ar savā rīcībā esošo tehniku atmīnē policisti, ir ļoti lielas. Viņi pastāvīgi mācās, pastāvīgi ceļ savu kvalifikāciju, lai varētu strādāt kopā ar bruņoto spēku pārstāvjiem,” piebilst pulkvedis.

Vaicāts, kā iespējamai darbībai kara apstākļos vislabāk sagatavoties Latvijas kolēģiem, viņš atzīst – ikvienam policistam laikus jāsāk uzlabot savu fizisko formu un taktisko sagatavotību.

“Policistiem jābūt tik sagatavotiem, lai viņi varētu šaut no dažāda tipa ieročiem un spētu kopīgi plecu pie pleca karot ar Latvijas armiju. Ziniet, mums bija tā, ka kara sākumā mēs daudz ko nezinājām, bet sākoties karam, laika mācīties vairs nebija. Tomēr, kad bija nepieciešams, mēs kopā ar mūsu karavīriem gājām ierakumos un karojām pret iebrucējiem,” saka Černihivas apgabala Nacionālās policijas priekšnieks.

Otrkārt, Latvijas policistiem laicīgi jāapgūst pareiza kara noziegumu dokumentēšanas un izmeklēšanas spēja, lai brīdī, kad agresorvalsts amatpersonas tiks tiesātas, savāktie pierādījumi par nodarītajiem noziegumiem būtu neapgāžami.

Treškārt, arī Latvijā policistiem jābūt gataviem ilgstoši strādāt ne tikai ik vakaru nepārnākot mājās, bet arī no telpām, kas ir drošas pret smagās artilērijas un raķešu triecieniem. Tāpēc laicīgi jāsagatavo gan krājumi, gan sakaru līdzekļi, kas spētu krīzes brīdī darboties bez mobilo sakaru un interneta resursiem.

“Lai kas nenotiktu, iedzīvotājiem pat kara laikā ielās ir jāredz policijas darbinieku klātbūtne. Jo īpaši šādos apstākļos cilvēki vēlēsies redzēt policistus. Arī brīžos, kad satraukti iedzīvotāji zvanīs uz ārkārtas dienestu numuru, svarīgi, lai viņi tiktu savienoti ar policiju. Kad iedzīvotāji redz policistus, viņi zina, ka kārtība tiks nodrošināta,” uzsver pulkvedis.

Zīmīgi, ka atbalstu Černihivas apgabala atjaunošanai uzņēmusies Latvija. Līdzās dažāda veida humānajai palīdzībai februāra nogalē Černihivas apgabala Ukrainas Nacionālās policijas pārvaldei tika nodotas divas Latvijas Valsts policijas patruļmašīnas, kuru nogādāšanu Ukrainā nodrošināja fonds “Uzņēmēji mieram”.

“Jūsu atbalsts mums ir ārkārtīgi svarīgs. Latvijas delegācija pie mums nav pirmo reizi. Katru reizi mēs saņemam gan transportu, gan cita veida humāno palīdzību. Taču galvenais ir tas, ka mēs jūtam – šajā nelaimē neesam atstāti vieni aci pret aci ar ienaidnieku. Aiz mums tomēr stāv Eiropa un Latvija kā tās daļa. Tas dod mums gan motivāciju, gan cīņas sparu, gan gribu turpināt dot pretsparu ienaidniekam,” viņš sacīja.

Pulkvedis Išcenko atzina, ka ikvienam Ukrainas iedzīvotājam ir svarīgi, ka gan Eiropa, gan visa pasaule saprot un apzinās, ka Ukraina, cīnoties pret Krievijas agresiju, aizstāv ne tikai sevi, bet visu demokrātisko pasauli.

“Bez šādas palīdzības, ko līdz ar pārējiem mums sniedz arī Latvija, tik ilgi cīnīties nebūtu iespējams. Mēs skaidri apzināmies, ka ienaidnieks ir liels, tam ir daudz dažādu līdzekļu, bet mums palīdz visa demokrātiskā pasaule un esam ārkārtīgi pateicīgi,” viņš piebilda.

Jau vēstīts, ka februāra nogalē fonds “Uzņēmēji mieram” Ukrainas bruņotajiem spēkiem un citiem dienestiem nodeva vairāk nekā 30 specializēto automašīnu, kā arī dažāda veida citu palīdzību.

"Sargs.lv" Ukrainā: Kādi pienākumi policijai jāuzņemas kara laikā un kādi mājasdarbi jāveic Latvijā?

Dalīties ar šīs lapas saturu!