Iespējamā kodolkonflikta atslābums, ko pasaule piedzīvoja pēc Aukstā kara noslēguma, nebija ilgs. Krievijas propagandā teju katru dienu izskan aicinājumi izmantot kodolieročus gan pret Ukrainu, gan to atbalstošajām rietumvalstīm.
Savas kodolspējas nostiprina arī Ķīna un Ziemeļkoreja, un ceļā uz atombumbas iegūšanu ir arī Irāna. Palielinoties ģeopolitiskajiem riskiem, šobrīd arī demokrātiskajā Rietumu pasaulē aktualizējas jautājums par efektīvām un neatkarīgām kodolspējām, kas spētu atturēt potenciālo agresoru.
Cik uzticams eiropiešiem ir kopš aukstā kara laikiem sniegtais ASV kodolaizsardzības lietussargs? Kā mūsdienās raudzīties uz kodolieročiem – kā līdzekli agresora atturēšanai vai ieroci savu noteikumu diktēšanai? Cik efektīva ir NATO esošā kodolatturēšanas stratēģija, sarunā ar portālu “Sargs.lv” skaidro NATO kodolpolitikas direktors Džims Stouks.
