Nesen mediji ziņoja, ka Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji sarunā ar ES galveno diplomāti Kaju Kallasu it kā esot norādījis, ka Pekina nevar pieļaut Krievijas sakāvi karā pret Ukrainu. Austrālijas armijas atvaļinātais ģenerālis un militārais analītiķis Miks Raiens, kurš daudz uzmanības pievērš Krievijas–Ukrainas karam, uzskata, ka ir vismaz trīs būtiski iemesli, kādēļ Pekinai ir izdevīgi, ka Ukraina turpina asiņot. Savas pārdomas viņš publicējis platformā “Substack”.
"Neraugoties uz Ķīnas apgalvojumiem, ka tā nav iesaistīta konfliktā un vēlas miermīlīgas sarunas, Vans Ji apstiprināja stratēģisko prizmu, caur kuru Ķīna patiesībā raugās uz šo karu. Viņu aprēķins ir šāds: Ķīnai ir izdevīgi, ja karš Ukrainā turpinās," raksta Raiens.
Pēc viņa domām, Ķīnas politiskie līderi uzskata karu Ukrainā par tīru ieguvumu Ķīnai, bet kara morālā traģēdija viņus nesatrauc. Raiens atzīmē, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Pekina nav izrādījusi nekādu līdzjūtību Ukrainas tautai.
Pēc analītiķa teiktā, ir trīs galvenie iemesli, kāpēc Sji Dzjiņpins un viņa padomnieki uzskata kara turpināšanos par Ķīnai izdevīgu vidējā un ilgtermiņā:
1. Stratēģiskās intereses
Karš Ukrainā piesaista ievērojamu daļu ASV vadības uzmanības. "Katra minūte, ko ASV politiskie un stratēģiskie līderi velta Ukrainai, ir minūte, kurā viņi nevar koncentrēties uz Ķīnas radīto apdraudējumu. Katrs dolārs, kas tiek iztērēts militārajai un ekonomiskajai palīdzībai Ukrainai, ir dolārs, ko nevar ieguldīt aizsardzībā pret Ķīnas agresiju," skaidro Raiens.
2. Ekonomiskais ieguvums
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Ķīnas tirdzniecība ar Krieviju ir ievērojami augusi. Ķīna izmanto izdevību iegādāties Krievijas energoresursus un citas izejvielas par pazeminātām cenām, jo Krievijai ir ierobežotas iespējas tos pārdot citur. Tajā pašā laikā pieaudzis Ķīnas augsto tehnoloģiju preču eksports uz Krieviju, jo Rietumi šādu tirdzniecību ir pārtraukuši.
3. Ideoloģiskie ieguvumi
No Pekinas skatpunkta Krievijas karš Ukrainā ir daļa no plašāka konflikta ar Rietumu pasauli. "Karš Ukrainā ļauj Sji attēlot šo konfliktu kā NATO un ASV uzspiestu cīņu pret Krieviju. Turklāt Sji skatījumā tas attaisno pastiprinātu uzmanību nacionālajai drošībai un politiskajai uzraudzībai augstākajā civilajā un militārajā vadībā, kā arī Ķīnas bruņoto spēku modernizāciju," raksta Raiens. Viņš piebilst, ka Pekinai ir ērti, ja "smagāko darbu" cīņā pret Rietumiem veic Krievija, kamēr Ķīna gūst politiskus ieguvumus.
"Ķīnas atteikšanās piedalīties 2024. gada jūnijā Šveicē notikušajā miera samitā par Ukrainu ir vēl viens pierādījums tam, ka Ķīnas Komunistiskā partija nav godīgs vai objektīvs starpnieks šajā karā. Tā nevēlas pamest savu Krievijas partneri un, visticamāk, centīsies aizkulisēs sabotēt jebkādus miera piedāvājumus, kurus neiesniedz Ķīnas Ārlietu ministrija," savu vērtējumu noslēdz Miks Raiens.
